Bez stresa, kāds konstatēs, ka benzīnnieki vai elektroauto tomēr vairāk piesārņo vidi ar kaut kādu vielu vai arī dīzeļi pāries uz kaut kādām sintētiskajām degvielām un aplis sāksies no gala. 

Rekur nesen Audi, kas vispār vēl pavisam nesen ziņoja ka pilnībā pāries uz elektroauto, tagad jau prezentē jaunu dīzeļdzinēju. Tāds konkrēts gals vai tirgus pārņemšana šobrīd nav redzams nevienai no tehnoloģijām, tikpat labi kaut kur no malas var izšaut atkal ūdeņradis vai vēl kaut kāds cits degvielas veids. 

Attiecībā uz ražotājiem - problēma jau nav tajā ka to dīzeli neviens negrib, bet gan visādās klimata normās. Tikko kā valstis uzliks papildus normas benzīna dzinējiem un ceļa nodokļus elektroauto, tā arī atkal pamainīsies piedāvājums. Galvenā problēma šobrīd ir nevis degvielas veidi, bet gan tas cik samudrīti ir modernie tehniskie risinājumi. No vides viedokļa ir vairāk vai mazāk pajāt ar ko tu brauc, ja braucamais ar pūlēm pārdzīvo garantijas laiku.

Darbā kolēģim ir mazliet vecāks modelis, pa lielam tas 150Zs 1.5TSI ar DSG ir ok, bet tīri kā kuram pēc sajūtām. Kā te augstāk jau minēja - ar pilnu auto dinamika zūd vairāk kā dīzelim. Samērā mierīgam braucējam nodrošina gan jaudu apdzīšanai gan kaut kādu degvielas ekonomiju bez dīzeļa problēmām. 2.0TDI 150Zs tādā ziņā liekas mazliet atsaucīgāks uz to lielo kasti, bet atšķirība nav liela.Tas kas man šaubas radīja ir cilindru atslēgšanas sistēma, bet ja pērk 2025 gada auto, tad tur līdz potenciālajām problēmām vēl vairāki desmiti tūkstoši km jānobrauc.

Ko mēs saprotam ar "okeāna salām"? 

Mazajās salās pa lielam tāda centralizēta energoapgāde ļoti bieži nepastāv vispār, attiecīgi katra sala, salas daļa, pilsēta vai ciems saimnieko savā frekvencē. 

Lielākās salās un salu valstīs, piemēram Singapūra, Malaizija, utt., pamatā kurina gāzi vai ogles, kā rezultātā atjaunojamo resursu tīkla frekvences pieskaņojas bāzes jaudām kas pamatā nāk no TEC.

Ja tavi patērētāji ir leduskapis un pāris spuldzītes, tad frekvences regulācija tev īsti nav nepieciešama, vidējais dīzeļģenerators vai saules paneļu invertors tev ar visām svārstībām nodrošinās puslīdz stabilu iekārtu darbu. Nopietnākai infrastruktūrai jau vajadzēs papildus iekārtas

Vai ne? Kas tur pāris simtus km kabeļa pārrakt ar visām seguma atjaunošanām tikai Rīgā. Nu plus vēl pāris apakšstaciju pārbūve, varbūt kāda jauna 110kV līnija. Tā teikt mazie sīkumi, pāris gadi projektēšanas un pārbūves un viss būs. Pēc tam pārbūvēsim vēlreiz jo konstratējām ka ir par īsu un pārbūvētie tīkli netiek līdzi. Paralēli konstatējam, ka iekārtu ražotāji pāris reizes pagarinājuši piegādes laikus jo šādas pārbūves veic visa Eiropa. 

Tikai tīklu pārbūves bez ģenerācijas celšanas lai paceltu visu transporta elektrifikāciju ir stabīli desmitgades, ja vien protams neieslēdzam komunismu kur personīgais transports ir tikai elektriskais un pienākas tikai elitei. Tad jā, principā varam iztikt ar ievērojami mazākām pārbūvēm, nav ko tam proletariātam piesārņot gaisu, lai brauc ar elektrobusu.

Ko tieši? To, ka ja esošais tīkls kādā reģionā ir izbūvēts uz 100MW jaudu ar 100MW 110/20kV transformatoru, bet jau esošais patēriņš ir uz 80MW, tad lai pievienotu pat 50MW uzlādes jaudas ir jāpārbūvē visa apakšstacija un jāizbūvē papildus atejošās 20kV līnijas un jaunas 20/0,4kv apakšstacijas kam tās uzlādes iekārtas pieslēgt? Elektrība līdz tai uzlādes iekārtai neteleportējas, tur pa vidu ir vesela kaudze ar kabeļiem un iekārtam kurām ir savas tehniskās jaudu robežas un jebkādas papildus jaudas prasīs papildus kapitālieguldījumus.

Īsumā - kamēr ST ir liekas jaudas 20kV pusē, elektroauto ietekmi īsti neviens nejūt. Brīdī kad šīs jaudas ies uz beigām sāks celties tarifs pārvades pakalpojumiem un tam paralēli radīsies jautājums kas šīs papildus izmaksas segs. 

Šis. Norvēģija tiek līdzi jo ģenerējošās jaudas ir turpat blakus patēriņam. Ja visi pārvāksimies uz Pierīgu ap TEC un HES gan jau arī tiksim līdzi. Vasarā ar saules paneļiem diezgan stabīli tiksim līdzi arī plašākā reģionā. Tā pati Vācija vai Francija fiziski nevar tā vienkārši īsā laikā pārmesties uz elektrotransportu jo transporta daudz, valsts liela, tīkli plaši.

Jebkurai energosistēmai ir kaut kāda rezerve uz kuras bāzes tad to elektromobilitāti var nodrošināt, tikko kā nepieciešama jaudu celšana ārpus šis rezerves, tā ir jāpārbūvē gan 0,4kV, 20kV un 110kV tīkli, iespējams arī 330kV. Tie praktiski ir vairāki simti miljonu eiro, kas jāiegulda kabeļos, vados, stabos, transformatoros un citās iekārtās. Un tas pat nepieskaroties ģenerācijas jautājumiem.

Nedomāju ka dīzeļi tuvā nākotnē izzudīs. Tā kā mana pamatnodarbošanās ir saistīta ar enerģētiku, tad jau tagad varu piemest ka līdz tādai pilnīgai pārejai vajadzēs vēl gadus 30-50. Problēma ar elektroauto ir tāda, ka elektroenerģijas ražošana un pārvade vienkārši netiks līdzi, attiecīgi šobrīd pilna pāreja uz elektrotransportu arvien vairāk sāks bremzēties caur infrastruktūru. 

Dīzeļu nākotnei daudz kas ir atkarīgs no tā kā attīstīsies sintētiskās degvielas un vai ražotāji izvilks rokas no pakaļas vienkāršojot problemātiskos "ekoloģijas" risinājumus. Kaut kāda veida iekšdedzes dzinēji turpinās pastāvēt arī nākotnē, jautājums tikai vai tie būs dīzeļi vai benzīni

Ar to teroraktu jo tālāk jo dziļāk mežā, jo dziļāk mežā jo vairāk koku. Ok, es saprastu, ka pie visa vainotu Ukrainu, viss skaidrs, viss pēc plāna. Bet ja atbildību uzņemās ISIS, tajā pašā laikā ja OMON 9 minūšu braucienu paveic 1h laikā, pie tam vēl Maskavā!!!, tajā pašā laikā "teroristi" pamanās izbēgt un tikt līdz Baltkrievijas robežai, tad ar loģiku šis vairs nav saistāms. Kādā sakarā ISIS? Kādā sakarā viņi tik brīvi var rīkoties Krievijas "cietoksnī"? Kādā sakarā viņi pamanās izbēgt?

Vai nu šis viss ir kaut kāds samudrīts pasākums ar mērķi nolikt krievus cietēju lomā un novērst uzmanību no Ukrainas kara, vai arī Krievijas varas vertikāle turās uz puņkiem un stulbas tautas, jo siloviki jau ir pametuši telpu.

Viss kārtībā, pie koncertzāles atraduši busiņu ar vecā izlaiduma ukraiņu numuriem. Kā buss ar Ukrainas numuriem vispār izbrauca cauri Maskavai nekādus jautājumus neraisa, pilnīgi normāla situācija. 

Speciālo uzdevumu vienība uz notikuma vietu Maskavā!!! brauca stundu, viss norm

Twitteris arī raksta, ka viens uzbrucējs sagūstīts, pārēji aizbēguši... Maskavā.

Te jau vesels totalizātors var sākties. 

Kas tiks paziņots kā vainīgais:

A) Ukraina

B) Baltiešu nacionālisti

C) Natovci

D) mikslis no iepriekš minētajiem

E) citi tumšie spēki

Piedāvāšu 3. variantu - Arestovičs vairs netēmē uz Ukrainu, bet gan Krieviju. Ukrainā pa lielam viņš jau ir daudz sarunājis un var arī nesanākt neko izbīdīt, bet tā kā jaunos tekstus par tautu vienotību viņš bīda no ASV, tad nebūtu pārsteigts, ka tas ir projekts priekš Krievijas pēcputina ērai. Čals iesēdīsies Krievijas elitē kā nosacīts tilts starp Krieviju un Ukrainu. Krievu vate piefiksēs, ka kaut kur redzēta seja, bet konteksts jau būs aizmirsies. Ukrainā pēc tādas kažoka pārmešanas nākotnes jau vairs nav.

Arestovičs ir runājis - iešot prezidentos un esot jāsāk miera sarunas ar krieviem. Te tev nu bija "Krimu atkarosim". Ukraiņu telegram kanāli vienkārši "sajūsmā" no šādas idejas. 

Jautājums tik vai Arestovičs šādas domas dzen jo tā tiešām arī domā, vai šī atkal ir kaut kāda psiholoģiskā operācija ar domu pataustīt tautas noskaņojumu, varbūt pavilkt ārā kādus šādas idejas atbalstītājus, kuriem būtu vēlamas pārrunas ar drošības dienestiem. Pie tā kadra izteikumiem visa kara laikā grūti pat saprast kad viņš šādas liets saka nopietni un kad vienkārši *irš. Pie tam līdz šim *iršot viņš nekad nebija licis sevi zem sitiena, bet šeit tā lepni uzreiz prezidentos un uz mieru ar Krieviju.

Manā gadījumā darbs tiek jau mainīts, kā jau minēju es uz šīm lietām pats neiespringstu. Vienkārši no malas ir redzams ka cilvēki šajā nozarē pamazām izdeg, un ja nekas nemainīsies, tad vienā brīdī iestāsies tāda bīstama situācija, ka nozarē algas būs lielas, bet lielākajai daļai būs tāds posttraumatiskais stress no līdz šim darītajām muļķībām, ka neviens tās vakances neies aizpildīt, vai arī vakances aizpildīs ar galīgi nekvalificētiem kadriem, kas nozari padarīs vienkārši par degošu sūdu čupu. Jau tagad zināmi projektētāji ir pametuši samērā lielus projektēšanas uzņēmumus ar labām algām, jo acīm redzot vienkārši ir pārdeguši. Visi šie momenti savukārt atstāj sekas uz projektu, darbu un izpilddokumentācijas kvalitāti, kas savukārt atstāj ietekmi uz jebkādiem nākotnes darbiem. Tā teikt nākotnē algas būs lielākas, bet būs jāizķer visi gļuki kas izbūvēti.

Ar Energoluksu arī ir sanācis sadarboties pēdējā laikā - viss šis elektrobums viņiem ir viennozīmīgi nācis par labu, taču nav tā, ka blakus nav vēl pārdesmit kantoru, kas piedāvā to pašu produktu, attiecīgi arī uzcenojumi tur nav pārāk augsti. Vienā konkursā startējām ar viņu konkurentiem un cenas ar ko viņi konkurēja ar vienu citu lielu tirgus spēlētāju bija tādas, ka es pa tādu naudu nečakarētos. Ok, viņi nopelna ar iekārtu apkopi, bet nu tāpat tie cipari bija nenopietni. Tik daudz ka apgrozījums un naudas plūsmas noteikti varētu būt samērā ok. Viņi arī ir viena no firmām, kur servisa projektu vadītāji reizē ir arī inženieri, viņi pāris objektos man iekārtas līdz galam pieslēdza un palaida.

Man pašam izglītība ir maģistrs enerģētikā. 

Vakanci pa lielam negribu atklāt jo nozare specifiska, bet pa lielam pienākumi ir lielā valsts uzņēmumā dalība iepirkumu sagatavošanā un tehnisko risinājumu izstrādē, projektu izvērtēšana un tamlīdzīgi darbi, kas saistīti ar energosaimniecības uzturēšanu un attīstību. 

AVK ir mazliet vienkāršāk, speciālistu nav tik daudz, attiecīgi algas 2500-5000Eur varētu būt pat samērā reālas. Eneŗģētikas nozarē pagaidām tādus ciparus saņem tikai uzņēmuma vadības tuvumā, ārzemēs, vai paralēli strādājot 9-17 vienā firmā un pa vakariem kaut ko pieprojektējot.

Bet kas ir interesanti - kopš vasaras nebiju iegājis cv.lv un tikko ieejot iemest aci, arī enerģētikas sadaļā algas ir kāpušas. Ja vēl pavasarī ieklīstot kādā citā nozares milzī man par projektu vadītāja amatu ar papildus soļiem solīja 1900Eur uz papīra, tad šobrīd jau algas grozās ap 2000+ uz papīra. Priekš manas nozares tas nozīmē, ka *irsa ar cilvēkiem ir samērā liela.

Skatoties no mana viedokļa šis viss pipec nozarē principā strādā manā labā, jo kvalifikācijas un pieredzes pietiek, esmu vēl samērā jauns + ir papildus ienākumi no laukiem. Lielākas problēmas es saskatu tieši tādā plašākā valsts līmenī. Ja tie algu līmeņi necelsies straujāk, tad vienā brīdī sāksies diezgan lielas problēmas ar energoapgādi gan valsts gan uzņēmumu līmeņos, jo šobrīd daudzviet viss darbojas uz kaut kādu pieredzējušo kadru shēmām, burtnīcām, utt. Es reāli esmu bijis kā projektu vadītājs iekārtas uzstādīšanai kādā valstiski svarīgā datu centrā, kur vietējie elektriķi nezin kā strādā viņu galvenās sadalnes automātiskās rezerves ieslēgšanas sistēma. Lieki teikt, ka savu iekārtu es ar minimālu iejaukšanos pieprojektēju klāt esošajai sistēmai, bet konkursu par tās galvenās sadalnes pārskatīšanu neesmu redzējis. Laikam visi tic veiksmei vai arī visiem po

Lai kurš karš negaidīti ātri beigsies, mēs te jau soļojam nākamā virzienā. Visādi margināļi ir pacēluši galvas, tagad tik jautājums kurā pusē izšaus tā pa kārtīgo. 

Tiem pašiem krieviem pēc Ukrainas vajadzēs novērst uzmanību no iekšējām problēmām un "Kijeva 3 dienās", attiecīgi vēl kāda specoperācija pierobežā nav neiespējama, pretējā gadījumā Krievija riskē ar kārtējo kašķi Kaukāzā un savā iekšzemē. Izlaist tādu baru cilvēku caur kara mašīnu un atgriezt to visu baru no bezjēdzīga kara mājās ir samērā bīstams pasākums esošajai varai.

Arābu pusē arī velk uz konfliktu, nav tik skaidrs vai visi pret Izraēlu, vai pēc senām tradīcijām savā starpā.

Ķīna diezin vai iebruks Taivānā, tajā pašā laikā Ķīna ir dīvainā stāvoklī - no vienas puses Ķīnai vajag stiprus Rietumus lai būtu ar ko tirgoties, no otras puses Rietumi jāvājina lai iekšpolitiski varētu sevi nodēvēt par dižāko nāciju pasaule un novērstu cilvēku uzmanību no brūkošās sistēmas.

Īsumā pasaulē notiek paaudžu un domāšanas maiņa un tuvākajā laikā bez kariem neiztiksim.

Par 'to pēdējo daļu jau šeit arī visa diskusija, kas drusku jau aizgājusi offtopikā. Nu kā gan to inženieru netrūks, ja algas netiek līdzi maksājumiem? Kopā ar mani 2010 gadā bakalauru tikai manā fakultātē beidz 90 cilvēku, tikpat vēl vairākus gadus iepriekš + kaut kādi 50 maģisti un 50 profesionālie bakalauri. Būvniecībā situācija bija līdzīga. Kad atgriezos pabeigt maģistrus studējošo bija mazāk pet tajā 2019. gadā vienalga beidza kaut kādi 20-30 maģistri. Tad kur tie visi cilvēki ir? Liela daļa dzīvojas pa tīri administratīviem amatiem nozarē, daļa pārdošanā, kaut kas projektē un pārējie citās nozarēs (ļoti bieži IT) vai ārzemēs. 

Kontekstam man kāds valsts uzņēmums nesen piedāvāja vecākā inženiera amatu. Amata nosaukums protams kruts, bet alga ~1300Eur uz rokas. 5 gadi studiju, 10+ gadi nozarē un piedāvājums ir 1300Eur uz rokas... Rīgā. Nē, protams es zinu arī vietas kur maksā vairāk, te kaut kur augstāk jau runājām par to, ka tas pats Mikrotīkls pēdējos gados ir izvilcis rokas no pēcpuses un maksā saviem inženieriem stipri vairāk, bet tie ir atsevišķi gadījumi. Kā pareizi norādīja mans šefs, kas maksā dzīvokļa hipotēku savam dēlam - jaunam speciālistam Rīgā jāsaņem vismaz 1500Eur uz rokas (lieki teikt ka es viņa mājienu sapratu un šobrīd mainu darbu lai atbilstu šādam kritērijam). Ja tās algas ir nekādas un pietiek tikai galu savilkšanai nevis attīstībai, tad ir tikai loģiski ka no tā visa RTU izglītotā bara nozarēs inženieru līmenī paliek retais.

Par to arī stāsts - cilvēki nez kāpēc ir iedomājušies, ka inženieris ir nezkāds tur svarīgs tituls, kas piedēvējas tikai augstākajiem kabinetos sēdošajiem suslikiem, bet praksē vieni uzņēmumi šos titulus dala pa labi pa kreisi, kamēr citi visus savus inženierus nosauc par projektu vai darbu vadītājiem. Un tad pienāk objekta sapulce un kaut kāds apakšnieka projektu vadītājs visus vecākos inženierus liek kur suņi nesēž, jo viņi nav ievērojuši kaut kādas likumu normas, projektētais risinājums ir sūds un viņam ir labāks risinājums lai novērstu problēmu.

Kā man teica viens vadītājs teica: "amata nosaukums ir tikai tā informācijai, ja gribi varam uzrakstīt kaut ko citu."

Nu redz, šeit parādās diskusijas pareizais jautājums - vai inženieris var būt ir tikai projektētājs? 

Sertifikāti vismaz manā nozarē un būvniecībā kā tādā, dalās trīs grupās - projektēšana, būvdarbu vadība un būvuzraudzība. Ja mēs uzskatām, ka tikai projektētāji var skaitīties inženieri, tad es pilnīgi piekrītu, ka inženieris var strādāt tikai no sava kabineta, laiku pa laikam aizbraucot paskatīties kas notiek objektā. Ja uzskatām, ka arī cilvēks ar būvdarbu vadītāja sertifikātu var būt inženieris, tad tur tā pienākumu robeža, vismaz energobūvē, ļoti strauji saplūst ar darbu vadītāja un projektu vadītāja pienākumiem, un atkarībā no uzņēmuma lieluma neizslēdz arī darbu objektā.

Ja skatāmies pēc tīras definīcijas inženieris ir speciālists ar augstāko tehnisko izglītību. Izejot no šādas definīcijas vienīgais kas traucē inženierim strādāt ar lāpstu tranšejā ir tas cik ļoti viņam vajag naudu un vai šī cilvēka vadība uzskata, ka ir ok, ka cilvēks ar augstāko izglītību rok tranšeju. 

tezaurs.lv/inženieris

Teritorija ir ne tikai sausa, bet nelielā teritorijā dzīvo liels skaits iedzīvotāju. Tā teikt uz humānās palīdzības palestīnieši ir tā savairojušies, ka pat ja viņi gribētu kaut ko darīt, šobrīd tam visam tāpat ūdens nepietiktu. Krima ir izcils piemērs tam, ka sausai teriotorijai pārsniedzot maksimālo iedzīvotāju skaitu, jebkāda lauksaimniecība izlido pa logu un ir apdraudēta pat dzīve pilsētās.

Nu tas gan nepalīdz, kaut vai tādēļ ka profesionālā bakalaura grāds nozarē ir norma, daļai vispār ir maģistra grādi. Šeit vairāk ir stāsts, ka nozare ir tik pārkvalificēta, ka zinu dažus savus kursa biedrus, kas ar pailgu pieredzi un maģistra grādu skaitās brigadieri. Cilvēkam ar augstskolas izglītību ir pat lielāks risks kļūt par projektu vadītāju/inženieri/brigadieri vienā personā, jo šādam cilvēkam var vienkārši maksāt vienu algu par trim pozīcijām un pamatot to ar diženo tekstu par "jauno speciālistu izaugsmi". Kaut kur augstāk lietotājs AD666 aparaksta situāciju AVK, UK un SM būvniecībā, un patinot filmu atpakaļ es arī kaut kā nevaru atcerēties, ka šajos virzienos būtu norma tāds pisec, kas darās vājstrāvās, EL un ELT tīklos.

Attiecīgi pie smagas konkurences gan darba tirgū gan starp uzņēmumiem ir izšķīdis tas normālais dalījums, kad projektu vadītājs organizē projektu kopumā, darbu vadītājs darbus objektā, savukārt inženieris atbild tikai par tehnisko pusi. Realitātē viens cilvēks apvieno vismaz divus amatus, un ja viņam nepaveicas ar uzņēmumu vai arī viņš izdomā pelnīt pats, tad arī visus trīs minētos amatus + montāžu. Pie tā cik šī nozare ir sajāta, man drīz būs vairāk kursa biedru dažādos ar finansēm saistītos amatos, nekā pašā tehniskajā sfērā.

Vari pateikt kuros gados biji projektu vadītājs? Šis izklausās pēc reāli 5-10 gadi atpakaļ. Mūsdienās tas gluži tā vairs nestrādā, jo objekts jau startā ir mīnusā pateicoties savstarpējam dempingam. Attiecīgi no atsevišķām lietām ir jāatsakās.

Cilvēku trūkums? Mums objektu Rīgā būvēja cilvēki no Liepājas, jo bija vienīgie kas tajā sadempingotajā tāmē varēja iekļauties. Nav tā ka apakšnieku vispār nav, vienkārši tāmē lai uzvarētu konkursu tādas ekstras nav paredzētas.

Man ir stāstījuši par skaistajiem treknajiem gadiem kad projektu vadība bija tieši tāda kā rakstāt, bet mūsdienās es reāli reti redzu tādus objektus. Protams miljonu objektos projektu vadītājs pats ar lāpstu neskrien, bet pat tad bieži iesaistās zemāka līmeņa darbos.

Paskatieties pēdējos būvniecības skandālus - Stradiņi, dzelzceļa peronu izbūves kavējumi, Rīgas ielu rekonstrukcijas pēdējā gadā, utt. Tur visa nozare jau ir sagājusi sviestā.

Mazāk svarīgo valstu vadītāji jā, bet uz Ķīnu jau tomēr brauc pats Putins. Tur mazās valstis var piekrist taisīt cirku, kāds Lukašenko var pasēdēt ar dubultnieku, bet nejau tagad prasīt no Ķīnas vai Indijas lai šie piekrīt tikties ar dubultnieku. Lielajām valstīm ir nošpļauties ar kādu cirku nodarbojas krievi savā valstī, bet uz kaut kādām sarunām viņi tomēr sagaida kādu, par kura leģitimitāti nebūs šaubu. No otras puses varbūt arī tāpēc Ķīnas pārstāvji tajā nesenajā Āzijas formumā negribēja tikties ar Putinu.

Ok, tad pajautāšu no otras puses - kādai tieši izglītībai un kvalifikācijai ir jābūt lai skaitītos inženieris?

Putina kārtējās nāves epopeja turpinās, oriģinālā ieraksta autors raksta ka Putina līķis esot ievietots saldētavā un ārsti paturēti turpat Valdajā. Santa Barbara turpinās.

Tas, kas ir mazliet interesanti ir fakts, ka tomēr samērā zināms kanāls ir iepostojis jau otro ziņu par šo tēmu. Loģika jau itkā vedinātu domāt, ka bija jāseko atvainošanās postam nevis turpinājumam.

Protams ka varēja atrast naudu. Visi uzņēmumi kuros es esmu strādājis vai par kuriem es esmu tā padziļinātāk dzirdējis var maksāt vairāk. Kāpēc to nedara?

1) Jo var atrast cilvēkus kas ir gatavi strādāt pa tādu naudu. Tirgus mums neliels un vadības līmenī cilvēki neraustās aizstāt vienu speciālistu ar diviem studentiem, pat ja tas nozīmē pagarināt izbūves termiņus, sačakarēt attiecības ar klientu un sačakarēt arī jaunos kadrus. 

2) Jo lielai daļai vadītāju, it sevišķi tiem, kas strādā jau kopš "treknajiem gadiem" ir sava izpratne par nepieciešamo dzīves līmeni un tur ir dziļi pofig, ka darbinieki knapi savelk galus

3) Jo liela daļa nozares uzņēmumu īsti neplāno pastāvēt ilgāk par vadītāju pensionēšanos, attiecīgi nav jēgas ieguldīt naudu darbinieku lojalitātē, jo pats priekšnieks nezin cik viņš vēl ilgi šeit plāno strādāt.

Rezultātā firmas īpaši neiespringst pat tad ja kāda speciālista aiziešanas gadījumā zaudē veselu virzienu, bet ja tas tomēr izrādas sāpīgāk kā plānots, tad nav arī problēmu samaksāt to papildus naudu.

Manā pieredzē ir reāls gadījums, kad es kā projektu vadītājs saņemu zvanu no piegādātāja par neapmaksātiem rēķiniem, sasolu noteikti visu noskaidrot, un uzreiz tieku izsaukts uz pagalmu aplaistīt šefa jauno džipu ar individuālo komplektāciju. Lieki teikt ka uzņēmums strādā vēl šobaltdien un balstās uz kārtīga slāņa demagoģijas un pieredzējušiem cilvēkiem, kas raustās kaut ko mainīt savā dzīvē.

Var jau būt, ka es vienkārši savās darba gaitās esmu trāpījis neriktīgos uzņēmumos, bet pieredze tomēr vedina domāt ka visa sistēma ir tāda, līdz ar to man nav ko pārmest zinošiem speciālistiem, kas met lepnumu pie malas lai ietu darītu kaut ko dumjāku par augstāku algu.

Pēdējā laika skandāli par dažādiem kavējumiem objektu izbūvē liek domāt ka šāda pat situācija ir arī būvniecībā, jo arī normāla objekta darba organizācija ir diezgan svarīga prasme, it sevišķi jau daudzmiljonu objektos.