Es šo minēju kara pirmajos mēnešos - uzbrukums Baltijas valstīm ir viena no Krievijas izejas stratēģijām no Ukrainas kara. Te var diskutēt vai tā būs pilna mēroga uzbrukums vai droni + raķetes, bet ja frontē un politiskajā sfērā panākumu nebūs, tad šis būs risinājums.
Pat neliels konflikts ar NATO, Krievijas iekšienē ļautu mobilizēt tautu, pasludināt Ukrainas "operāciju" par pabeigtu jo "jākaro ar NATO" un turpināt bruņoties, vienlaicīgi nelaižot mājās Ukrainā karojošo kontingentu. Galvenās problēmas, ko krievi varētu saskatīt šādā uzbrukumā ir tas, ka pazūd Baltijas neoficiālais "logs uz Eiropu", nāk papildus sankcijas un nav skaidrs kā reaģēs ASV. Tīri militārā līmenī neliels kašķis ir samērā drošs, tā teikt diezin vai Baltijas dēļ kāds bombardēs Maskavu, pie robežas pakaros un viss.
Te gan sākas visādi riski jo piemēram ja mēģinot okupēt to pašu Narvu krievu karaspēks netiek pat pāri robežai, tad iekšpolitiski tas vēl tikai pastiprinās kopējās problēmas. Tas pats arī ja operācija iestrēgst kaut kur pierobežas zonā un nākas atvilkt rezerves kas bija paredzētas Ukrainai. Ja Ukraina to izmanto un atgūst teritorijas, tad atkal visa operācija pa pieskari.























Te arī sākas tās problēmas - labi, bruņotās grupas tiks galā ar policiju, bet lai ievestu armiju tā armija vispirms ir līdz tai robežai jāaizved, kas nebūs pasākums ko nevarēs nepamanīt un kuru kustībai būs militāra reakcija kā minimums Igaunijā un Somijā. Ukrainas kara dēļ armijas kustībām pierobežā ir zudis pārsteiguma moments, attiecīgi tur vajadzēs vēl papildus uzbrukuma virzienus lai novērstu uzmanību, kas atkal nozīmēs ka jāatvelk resursi no Ukrainas.
Vārdu sakot pastāv diezgan lieli riski neglābjami nolažot un ja baltieši praktiski vieni paši tādu operāciju kaut vai tikai piebremzēs pierobežas zonā, krievi dabūs 2 aktīvas frontes no kurām nevar atkāpties, brīdī kad ir izsmelti gan tehnikas gan cilvēku resursi.