Par to ka idejiski elektroauto vajadzētu būt vienkāršākiem es pilnīgi piekrītu. Problēma ir faktā ka ražotāji, sekojot Teslas piemēram un kaut kādām savām fantāzijām, tieši elektroauto sāka piebāzt ar displejiem visos galos, visādiem spīguļiem un elektronikām. Tehniski tie paši VW varēja elektrodzinēju ielikt golfam un pasātam, un miers, bet nē, jātaisa vesela jauna auto sērija ar navarotiem, ekrāniem, utt.. Cik saprotu pēdējā laikā gan elektroauto ir drusku samazinājuši figņu skaitu bet ICE palielinājuši, tad piekrītu ka situācija jau ir līdzīga.

Kas attiecas uz modernajiem 1.3 ar variatoru un tamlīdzīgiem risinājumiem - ICE kas lietojams ilgtermiņā sākas ar dzinēja tilpumu ap 1.8, viss pārējais pamatā ir pirmajam pircējam. Jā, ir kaut kādi atsevišķi risinājumi kas ir ilgāk braucami, bet otrreizējā un trešreizējā tirgū tā jau ir uzprasīšanās uz piedzīvojumiem. Tas pats attiecas arī uz lielajiem tilpumiem virs 2.0, tur arī tāds mīnu lauks ar apkopju izmaksām un tehniskajiem risinājumiem.

Es šeit atbildēšu ar pretjautājumu - mūsu valstī kāds tiešām veic tik detalizētu avārijas analīzi? Varbūt tīri kliedzošos gadījumos kad čalis ar liseliniem avarē ziemā, kaut kur pavīd policijas komentārs, ka avārijas iemesls varētu būt riepu neatbilstība. Par visu pārējo ir pamatotas aizdomas ka tas tiek paslaucīts zem "nepareizi izvēlēts ātrums" birkas un miers, jo kā praksē pierādīt ka tai lūžņu kaudzei kas palikusi no auto viens ritenis nebremzēja un kurš to ies darīt? Arī frontālajās avārijās ar plīsušām riepām - ja tas kam tā riepa plīsa turpat arī nomirst, tad tajos lūžņos konstatēt vai tā riepa plīsa pirms vai avārijas laikā jau būs samērā pagrūti.

Nuu 2nieks par bremžu cauruļvadiem ir brīdī kad caurule jau tek vai ir tā sarūsējusi ka tūlīt tecēs. Īpašniekam protams ir tiesības šādu lēmumu apstrīdēt, bet no satiksmes drošības viedokļa tur vispirms uz servisu jābrauc nevis cīnīties ar CSDD. Var jau protams būt ka inspektors ir akls un neatšķir rūsu no netīrumiem, bet ja tās caurules ir rūšejušas un diskusija ir par rūsas pakapi... biedri... te tad laikam jāmaina likums par to ka jebkura korozija ir 2nieks un miers. Ejam tā teik vāciski runājošo valstu ceļu.

Šis man atgādina galda spēles Warhammer 40k sižetu, kurā mehāniķus ir aizstājuši tehnoloģiju priesteri, kas ar lūgšanām un visādiem zīmogiem mēģina pierunāt tā laika iekārtas darboties 😁

Tā kā pats ik pa brīdim darbojos ar industriālo automātiku un esmu elektriķis pēc izglītības, man šermuļus uzdzen jau teksti ko dzirdu no jauno ICE auto braucējiem par dažādiem gļukiem - bremzēšanām, motora dīvainām darbībām, utt. Visa elektronika gļuko, atšķiras tikai laiks līdz pirmajiem gļukiem un vai kāds ir paredzējis risinājumu gļuku apejai. Automātikā metode ir vienkārša - vai nu brauc līdz pirmajiem gļukiem mazsvarīgākās sistēmās vai arī vienkārši periodiski mani iekārtas, pat ja tās vēl darbojas. Attiecīgi sarežģītāks jaunais auto - 5-10 gadi un uz lūžņiem.

Es pats braucu ar 2016. gada dīzeļhečbeku ar manuālo kārbu un manuālo rokas bremzi, un pat tad šoziem biju spiests lielajos salos slēgt ārā saķeres kontroli jo pilnīgi jutu nepareizu dzinēja darbību. Kur tur vēl elektroauto? Kā otrais auto jā, viennozīmīgi. Kā vienīgais? Varbūt tikai kaut kur tuvāk Rīgai lai uzreiz var savāk evakuātors un aizvest uz dīlercentru.

Nez, pats ar dažādiem auto un dažādās stacijās vienmēr esmu bijis izbrāķēts vai izlaists pa tēmu, tādu nekorektu rīcību neesmu redzējis. 

Cita lieta, ka skatoties ar kādiem šrotiem tauta brauc uz apskati, rodas iespaids ka tie kas raud par CSDD visatļautību noklusē faktu ka viņu auto faktiski ir lūznis un turās kopā uz godavārda. Tā teikt "nespiediet stipri bremzes, man trubiņas sarūsējušas" vai "nespiediet stipri gāzi, paceļot apgriezienus virs 2500 tur visādas skaņas nāk ārā". Par gandrīz nepieciešamā dziļuma riepām vispār paklusēšu. 

Vienreiz darbavieta palūdza lai aizdzenu vienu koplietošanas auto ziemā uz skati, auto samērā pajauns attiecīgi pārāk neiespringu, darbavietai pat vesals atbildīgais par transportu bija. CSDD auto izbrāķēja par 3mm riepām.... man reāli bija kauns ka es pats nepaskatījos un iztērēju CSDD darbinieka laiku uz apstākli ko principā mēnesi atpakaļ bija jānovērš auto turētājam.

Fig viņ zin. Ģimenē gadiem ir dīzeļi, pie tam dažādu ražotāju. Principā visiem auto bija problēmas visos citos mezglos izņemot dzinēju. VW grupas ražojumi ar 1.9d un tdi norūsēja, opeli ar 2.2dti pārdevu jo bija jau morāli novecojis un nederēja darbam, brālis vairākus darba piešķirtus VW grupas ražojumus ar 2.0tdi ir nobraucis līdz 300+k km un pārdevis tālāk ar nelieliem gļukiem elektronikā. Pats šobrīd braucu ar VW grupas ražojuma 2.0 tdi un vecākiem ir volvo XC60 ar pieccilidru 2.0. 

Kopējā pieredze vēsta ka ir jāsaprot ko pērc, nevajag pirkt mopēdmotorus, apkopes veicam ap 10000km, degvielu lejam Nestē, ideāli Pro dīzeli un braucam ar dīzeli kā ar dīzeli jābrauc nevis kā ekoasistenti panelī rāda. Tas gan iespējams ir viens no momentiem kāpēc ar diznējiem nekad nav bijušas problēmas - DSG ir bijuši tikai brālim, visi pārējie auto ar manuālajām kārbām. Es pat speciāli meklēju padsmito gadu beigu dīzeli, pēc iespējas lielāku jaudu bet bez DSG.

Protams ja kādu no posmiem izlaiž, it sevišķi dīzeļdzinēja nodarbināšanu un kvalitatīvu degvielu, tad jā, piedzīvojumi diezgan ātri sakrāsies, to es nevaru noliegt.

Problēma nav dīzeļos kā tādos, bet gan to uzturēšanā. Ja mums tas vidējais auto vecums ir ap 15 gadiem, tad diezin vai visi tos savus pa pēdējo naudu nopirktos auto spēj uzturēt labā tehniskā stāvoklī. Jau riepu tēmās par šo esmu runājis, ka 5tās sērijas pavecai lielmotora behai sanāca, bet riepām naudas nepietiek, kā rezultātā gan ziemā gan vasarā jābrauc ar vienām Ķīnas ziemas riepām. Attiecīgi kur tur vēl atbilstošas apkopes, kvēlsveču vai akumulatoru maiņas.

Dīzeļu vienkārši vairāk, problēma redzamāka. Gadiem ejot un šai publikai pārsēžoties uz elektroauto, tajos pašos aukstumos redzēsim jau citas problēmas, tikai jau benzīnniekiem un elektroauto. Cilvēki kas nespēj uzturēt dīzeļus diezin vai pekšņi spēc uzturēt citu tipu auto

No tā ka vides ierobežojumus atcels vieglāk piekļūt nebūs, tāpat būs jārokas ledājos. Viens pluss protams ir tas, ka raktuvju un pārstrādes piesārņojumu varēs pārcelt ārpus ASV, mīnuss tas ka no nulles jābūvē infrastruktūra teritorijā kur vidējā temperatūra ir +5 grādi maksimums vasarā un ap -18 grādiem ziemā, tam vēl piemetot klāt loģistikas izaicinājumus tajā okeāna daļā. 

Paredzamākais scenārijs būs tas pats kas ar Venecuālas naftu - iegūs teritoriju ar varu, atsauks pie sevis biznesa pārstāvjus izsolīt rakšanas tiesības, tie pateiks ka uz to ledus blāķi rakt neko nebrauks un viss, attiecības ar Eiropu sadirstas par velti. Teorētiski gan jau pasauks arī militāristus, ka rekur jums Grenlande, taisiet bāzes uz ko šamējie atbildēs, ka viņi visu redz tāpat caur satalītiem un kuģu platformām, kas ir iemesls tam, ka no 8 bāzēm tur laikam palikusi viena ar tādu nenopietnu personālsastāva apjomu.

Atbalsts tad samazinās, bet tām vēlēšanām vispirms vēl ir jānotiek un arī balsīm jātiek saskaitītām puslīdz ticami. Priekš ASV šogad pietiekami daudz pārbaudījumu paredzami viņu demokrātiskajai sistēmai. Te kaut kad drīzumā vēl ASV augstākā tiesa nāks klajā ar paziņojumu par Trampa tarifu plāna likumību + vēl visas lietas, kas ierosinātas pret ICE pat par ASV pilsoņu aizturēšanu. 

Skatoties Xsā cepienu ap ICE darbībām un jau prasību ievest konkrētos štatos jūras kājniekus, teiktu ka ASV vienkārši virzās uz autokrātiju. Praksē tas nozīmē ka Tramps Grenlandi mēģinās paņemt, visticamāk pat ar spēku, NATO principā var pārsaukt jo ASV šo organizāciju drīzumā tāpat pametīs un Kanādas liktenis nav skaidrs. Pozitīvais fakts ka tā kā Trampa jaunbūvētā sistēma balstās uz visādiem apšaubāmiem ļautiņiem, korupcijas un oligarhiem, tad pasākuma ilgmūžība nav īsti paredzama.

Bet tas viss pa lielam ir figņa, galvenais kādus secinājumus no tā izdarīs Eiropa un mēs paši. Atkarībā no ASV izgājieniem Eiropa var gan saliedēties gan sadalīties sīkākos blokos. Mums pašiem šogad saeimas vēlēšanas, bet pie tā kā te attīstās notikumi es pat neņemšos prognozēt kas te notiks. Kara visticamāk nebūs, bet 72h somā liekamo gan derētu pārdomāt, te visādas kataklizmas var gadīties, it sevišķi ja austrumpusē sāks taisīt "teritoriālo reformu" impērijas iekšienē

Es jau labu laiku Xsā ierēcu par amerikāņiem kas šausminās par kārtējiem Trampa momentiem, tā teikt rekur jums biedri pašiem savs "tautas tēvs". Papisī*ieties pāris desmitgades, vairāk smiekli nenāks par tiem kas komunismu pārdzīvojuši. Reāli jau piegriezusies pašu amerikāņu divkosība ar visu "demokrātijas aizstāvību" valstīs kur pretinieks dzīvo teltīs. Tikko kā reāli vajadzēja atbildēt par bazaru Ukrainā tā biedri saņurcījās un tūlīt līdz galam saņurcīsies Taivānas kontekstā.

Bez stresa, kāds konstatēs, ka benzīnnieki vai elektroauto tomēr vairāk piesārņo vidi ar kaut kādu vielu vai arī dīzeļi pāries uz kaut kādām sintētiskajām degvielām un aplis sāksies no gala. 

Rekur nesen Audi, kas vispār vēl pavisam nesen ziņoja ka pilnībā pāries uz elektroauto, tagad jau prezentē jaunu dīzeļdzinēju. Tāds konkrēts gals vai tirgus pārņemšana šobrīd nav redzams nevienai no tehnoloģijām, tikpat labi kaut kur no malas var izšaut atkal ūdeņradis vai vēl kaut kāds cits degvielas veids. 

Attiecībā uz ražotājiem - problēma jau nav tajā ka to dīzeli neviens negrib, bet gan visādās klimata normās. Tikko kā valstis uzliks papildus normas benzīna dzinējiem un ceļa nodokļus elektroauto, tā arī atkal pamainīsies piedāvājums. Galvenā problēma šobrīd ir nevis degvielas veidi, bet gan tas cik samudrīti ir modernie tehniskie risinājumi. No vides viedokļa ir vairāk vai mazāk pajāt ar ko tu brauc, ja braucamais ar pūlēm pārdzīvo garantijas laiku.

Darbā kolēģim ir mazliet vecāks modelis, pa lielam tas 150Zs 1.5TSI ar DSG ir ok, bet tīri kā kuram pēc sajūtām. Kā te augstāk jau minēja - ar pilnu auto dinamika zūd vairāk kā dīzelim. Samērā mierīgam braucējam nodrošina gan jaudu apdzīšanai gan kaut kādu degvielas ekonomiju bez dīzeļa problēmām. 2.0TDI 150Zs tādā ziņā liekas mazliet atsaucīgāks uz to lielo kasti, bet atšķirība nav liela.Tas kas man šaubas radīja ir cilindru atslēgšanas sistēma, bet ja pērk 2025 gada auto, tad tur līdz potenciālajām problēmām vēl vairāki desmiti tūkstoši km jānobrauc.

Ko mēs saprotam ar "okeāna salām"? 

Mazajās salās pa lielam tāda centralizēta energoapgāde ļoti bieži nepastāv vispār, attiecīgi katra sala, salas daļa, pilsēta vai ciems saimnieko savā frekvencē. 

Lielākās salās un salu valstīs, piemēram Singapūra, Malaizija, utt., pamatā kurina gāzi vai ogles, kā rezultātā atjaunojamo resursu tīkla frekvences pieskaņojas bāzes jaudām kas pamatā nāk no TEC.

Ja tavi patērētāji ir leduskapis un pāris spuldzītes, tad frekvences regulācija tev īsti nav nepieciešama, vidējais dīzeļģenerators vai saules paneļu invertors tev ar visām svārstībām nodrošinās puslīdz stabilu iekārtu darbu. Nopietnākai infrastruktūrai jau vajadzēs papildus iekārtas

Vai ne? Kas tur pāris simtus km kabeļa pārrakt ar visām seguma atjaunošanām tikai Rīgā. Nu plus vēl pāris apakšstaciju pārbūve, varbūt kāda jauna 110kV līnija. Tā teikt mazie sīkumi, pāris gadi projektēšanas un pārbūves un viss būs. Pēc tam pārbūvēsim vēlreiz jo konstratējām ka ir par īsu un pārbūvētie tīkli netiek līdzi. Paralēli konstatējam, ka iekārtu ražotāji pāris reizes pagarinājuši piegādes laikus jo šādas pārbūves veic visa Eiropa. 

Tikai tīklu pārbūves bez ģenerācijas celšanas lai paceltu visu transporta elektrifikāciju ir stabīli desmitgades, ja vien protams neieslēdzam komunismu kur personīgais transports ir tikai elektriskais un pienākas tikai elitei. Tad jā, principā varam iztikt ar ievērojami mazākām pārbūvēm, nav ko tam proletariātam piesārņot gaisu, lai brauc ar elektrobusu.

Ko tieši? To, ka ja esošais tīkls kādā reģionā ir izbūvēts uz 100MW jaudu ar 100MW 110/20kV transformatoru, bet jau esošais patēriņš ir uz 80MW, tad lai pievienotu pat 50MW uzlādes jaudas ir jāpārbūvē visa apakšstacija un jāizbūvē papildus atejošās 20kV līnijas un jaunas 20/0,4kv apakšstacijas kam tās uzlādes iekārtas pieslēgt? Elektrība līdz tai uzlādes iekārtai neteleportējas, tur pa vidu ir vesela kaudze ar kabeļiem un iekārtam kurām ir savas tehniskās jaudu robežas un jebkādas papildus jaudas prasīs papildus kapitālieguldījumus.

Īsumā - kamēr ST ir liekas jaudas 20kV pusē, elektroauto ietekmi īsti neviens nejūt. Brīdī kad šīs jaudas ies uz beigām sāks celties tarifs pārvades pakalpojumiem un tam paralēli radīsies jautājums kas šīs papildus izmaksas segs. 

Šis. Norvēģija tiek līdzi jo ģenerējošās jaudas ir turpat blakus patēriņam. Ja visi pārvāksimies uz Pierīgu ap TEC un HES gan jau arī tiksim līdzi. Vasarā ar saules paneļiem diezgan stabīli tiksim līdzi arī plašākā reģionā. Tā pati Vācija vai Francija fiziski nevar tā vienkārši īsā laikā pārmesties uz elektrotransportu jo transporta daudz, valsts liela, tīkli plaši.

Jebkurai energosistēmai ir kaut kāda rezerve uz kuras bāzes tad to elektromobilitāti var nodrošināt, tikko kā nepieciešama jaudu celšana ārpus šis rezerves, tā ir jāpārbūvē gan 0,4kV, 20kV un 110kV tīkli, iespējams arī 330kV. Tie praktiski ir vairāki simti miljonu eiro, kas jāiegulda kabeļos, vados, stabos, transformatoros un citās iekārtās. Un tas pat nepieskaroties ģenerācijas jautājumiem.

Nedomāju ka dīzeļi tuvā nākotnē izzudīs. Tā kā mana pamatnodarbošanās ir saistīta ar enerģētiku, tad jau tagad varu piemest ka līdz tādai pilnīgai pārejai vajadzēs vēl gadus 30-50. Problēma ar elektroauto ir tāda, ka elektroenerģijas ražošana un pārvade vienkārši netiks līdzi, attiecīgi šobrīd pilna pāreja uz elektrotransportu arvien vairāk sāks bremzēties caur infrastruktūru. 

Dīzeļu nākotnei daudz kas ir atkarīgs no tā kā attīstīsies sintētiskās degvielas un vai ražotāji izvilks rokas no pakaļas vienkāršojot problemātiskos "ekoloģijas" risinājumus. Kaut kāda veida iekšdedzes dzinēji turpinās pastāvēt arī nākotnē, jautājums tikai vai tie būs dīzeļi vai benzīni

Ar to teroraktu jo tālāk jo dziļāk mežā, jo dziļāk mežā jo vairāk koku. Ok, es saprastu, ka pie visa vainotu Ukrainu, viss skaidrs, viss pēc plāna. Bet ja atbildību uzņemās ISIS, tajā pašā laikā ja OMON 9 minūšu braucienu paveic 1h laikā, pie tam vēl Maskavā!!!, tajā pašā laikā "teroristi" pamanās izbēgt un tikt līdz Baltkrievijas robežai, tad ar loģiku šis vairs nav saistāms. Kādā sakarā ISIS? Kādā sakarā viņi tik brīvi var rīkoties Krievijas "cietoksnī"? Kādā sakarā viņi pamanās izbēgt?

Vai nu šis viss ir kaut kāds samudrīts pasākums ar mērķi nolikt krievus cietēju lomā un novērst uzmanību no Ukrainas kara, vai arī Krievijas varas vertikāle turās uz puņkiem un stulbas tautas, jo siloviki jau ir pametuši telpu.

Viss kārtībā, pie koncertzāles atraduši busiņu ar vecā izlaiduma ukraiņu numuriem. Kā buss ar Ukrainas numuriem vispār izbrauca cauri Maskavai nekādus jautājumus neraisa, pilnīgi normāla situācija. 

Speciālo uzdevumu vienība uz notikuma vietu Maskavā!!! brauca stundu, viss norm

Twitteris arī raksta, ka viens uzbrucējs sagūstīts, pārēji aizbēguši... Maskavā.

Te jau vesels totalizātors var sākties. 

Kas tiks paziņots kā vainīgais:

A) Ukraina

B) Baltiešu nacionālisti

C) Natovci

D) mikslis no iepriekš minētajiem

E) citi tumšie spēki

Piedāvāšu 3. variantu - Arestovičs vairs netēmē uz Ukrainu, bet gan Krieviju. Ukrainā pa lielam viņš jau ir daudz sarunājis un var arī nesanākt neko izbīdīt, bet tā kā jaunos tekstus par tautu vienotību viņš bīda no ASV, tad nebūtu pārsteigts, ka tas ir projekts priekš Krievijas pēcputina ērai. Čals iesēdīsies Krievijas elitē kā nosacīts tilts starp Krieviju un Ukrainu. Krievu vate piefiksēs, ka kaut kur redzēta seja, bet konteksts jau būs aizmirsies. Ukrainā pēc tādas kažoka pārmešanas nākotnes jau vairs nav.

Arestovičs ir runājis - iešot prezidentos un esot jāsāk miera sarunas ar krieviem. Te tev nu bija "Krimu atkarosim". Ukraiņu telegram kanāli vienkārši "sajūsmā" no šādas idejas. 

Jautājums tik vai Arestovičs šādas domas dzen jo tā tiešām arī domā, vai šī atkal ir kaut kāda psiholoģiskā operācija ar domu pataustīt tautas noskaņojumu, varbūt pavilkt ārā kādus šādas idejas atbalstītājus, kuriem būtu vēlamas pārrunas ar drošības dienestiem. Pie tā kadra izteikumiem visa kara laikā grūti pat saprast kad viņš šādas liets saka nopietni un kad vienkārši *irš. Pie tam līdz šim *iršot viņš nekad nebija licis sevi zem sitiena, bet šeit tā lepni uzreiz prezidentos un uz mieru ar Krieviju.

Manā gadījumā darbs tiek jau mainīts, kā jau minēju es uz šīm lietām pats neiespringstu. Vienkārši no malas ir redzams ka cilvēki šajā nozarē pamazām izdeg, un ja nekas nemainīsies, tad vienā brīdī iestāsies tāda bīstama situācija, ka nozarē algas būs lielas, bet lielākajai daļai būs tāds posttraumatiskais stress no līdz šim darītajām muļķībām, ka neviens tās vakances neies aizpildīt, vai arī vakances aizpildīs ar galīgi nekvalificētiem kadriem, kas nozari padarīs vienkārši par degošu sūdu čupu. Jau tagad zināmi projektētāji ir pametuši samērā lielus projektēšanas uzņēmumus ar labām algām, jo acīm redzot vienkārši ir pārdeguši. Visi šie momenti savukārt atstāj sekas uz projektu, darbu un izpilddokumentācijas kvalitāti, kas savukārt atstāj ietekmi uz jebkādiem nākotnes darbiem. Tā teikt nākotnē algas būs lielākas, bet būs jāizķer visi gļuki kas izbūvēti.

Ar Energoluksu arī ir sanācis sadarboties pēdējā laikā - viss šis elektrobums viņiem ir viennozīmīgi nācis par labu, taču nav tā, ka blakus nav vēl pārdesmit kantoru, kas piedāvā to pašu produktu, attiecīgi arī uzcenojumi tur nav pārāk augsti. Vienā konkursā startējām ar viņu konkurentiem un cenas ar ko viņi konkurēja ar vienu citu lielu tirgus spēlētāju bija tādas, ka es pa tādu naudu nečakarētos. Ok, viņi nopelna ar iekārtu apkopi, bet nu tāpat tie cipari bija nenopietni. Tik daudz ka apgrozījums un naudas plūsmas noteikti varētu būt samērā ok. Viņi arī ir viena no firmām, kur servisa projektu vadītāji reizē ir arī inženieri, viņi pāris objektos man iekārtas līdz galam pieslēdza un palaida.

Man pašam izglītība ir maģistrs enerģētikā. 

Vakanci pa lielam negribu atklāt jo nozare specifiska, bet pa lielam pienākumi ir lielā valsts uzņēmumā dalība iepirkumu sagatavošanā un tehnisko risinājumu izstrādē, projektu izvērtēšana un tamlīdzīgi darbi, kas saistīti ar energosaimniecības uzturēšanu un attīstību. 

AVK ir mazliet vienkāršāk, speciālistu nav tik daudz, attiecīgi algas 2500-5000Eur varētu būt pat samērā reālas. Eneŗģētikas nozarē pagaidām tādus ciparus saņem tikai uzņēmuma vadības tuvumā, ārzemēs, vai paralēli strādājot 9-17 vienā firmā un pa vakariem kaut ko pieprojektējot.

Bet kas ir interesanti - kopš vasaras nebiju iegājis cv.lv un tikko ieejot iemest aci, arī enerģētikas sadaļā algas ir kāpušas. Ja vēl pavasarī ieklīstot kādā citā nozares milzī man par projektu vadītāja amatu ar papildus soļiem solīja 1900Eur uz papīra, tad šobrīd jau algas grozās ap 2000+ uz papīra. Priekš manas nozares tas nozīmē, ka *irsa ar cilvēkiem ir samērā liela.

Skatoties no mana viedokļa šis viss pipec nozarē principā strādā manā labā, jo kvalifikācijas un pieredzes pietiek, esmu vēl samērā jauns + ir papildus ienākumi no laukiem. Lielākas problēmas es saskatu tieši tādā plašākā valsts līmenī. Ja tie algu līmeņi necelsies straujāk, tad vienā brīdī sāksies diezgan lielas problēmas ar energoapgādi gan valsts gan uzņēmumu līmeņos, jo šobrīd daudzviet viss darbojas uz kaut kādu pieredzējušo kadru shēmām, burtnīcām, utt. Es reāli esmu bijis kā projektu vadītājs iekārtas uzstādīšanai kādā valstiski svarīgā datu centrā, kur vietējie elektriķi nezin kā strādā viņu galvenās sadalnes automātiskās rezerves ieslēgšanas sistēma. Lieki teikt, ka savu iekārtu es ar minimālu iejaukšanos pieprojektēju klāt esošajai sistēmai, bet konkursu par tās galvenās sadalnes pārskatīšanu neesmu redzējis. Laikam visi tic veiksmei vai arī visiem po