Nu nu, redzēs vai Lukašenko tādam baram būs gatavs dot ieročus. Atbalstīt krievus ir viens, bet sākt dalīt savā armijas imitācijā ieročus ir tāds slidens pasākums. Putins mums arī sola nezcik simtus tūkstošus mobilizēto, bet jau šobrīd redzams, ka pats kremlis īsti netic, ka to baru salasīs.

Kas attiecas uz mums, šeit vietā būtu norādīt, ka pēdējā laikā nav bijušas vai no ētera pazudušas ziņas par NATO spēku kustībām un mācībām Baltijas teritorijā. Attiecīgi vai nu visi ir aizbraukuši (nav atbraukuši), vai arī šīs ziņas noņemtas no ētera, lai lieki nekaitinātu publiku. Ja visi ir aizbraukuši, tad pret 200K vai 1M lielu armiju mēs vieni paši tāpat neesam karotāji, ja ziņas netiek publicētas, tad situācija ir līdzīga kā gadījumos, kad ukraiņi gatavojas savām operācijām, bet tādā gadījumā ierakumi ir mazākais par ko uztraukties. Zinot pašreizējo kara gaitu, NATO diezin vai dotu Ukrainai tādu bruņojuma apjomu, ja gatavībā nebūtu spēki NATO robežu aizsardzībai.

Krievi jau Maskavā pretgaisa aizsardzību uz māju jumtiem liek

Es reāli būtu sajūsmā, ja tas Pancirs pats savā nodabā iebruktu mājas jumtā un nobrauktu pāris stāvus zemāk. Tad krievi varētu izskaidrot, kā viņi iznīcināju HIMARSu rūpnīcas otrajā stāvā

Arestovičs ar Feiginu apspriež jau paziņotās bruņojuma piegādedes. Pēc saraksta izskatās, ka Rietumi pārgājuši plānošanas līmenī ka ukraiņi varēs karot līdz atkaros savas robežas, vai arī līdz pēdējam krievam. Militāri tas vēl būtu tā, bet politekonomiski čomi Davosā laikam beidzot ir beiguši dalīt Krieviju un tagad atliek tikai operācijas praktiskā daļa. Redzēs gan vai Ramšteinā to visu apstiprinās, bet jau piegādājot šos apjomus, tas būs mājiens, ka Rietumiem ir plāns ko darīt ar Krieviju pēc kara beigām. '

Būs interesanti paskatīties krievu reakciju uz radušos situāciju, jo ir skaidrs, ka Rietumi ir ieslēguši militāro ražošanu un ir skaidrs, ka pāris gadus tās rūpnīcas ārā neslēgs. Attiecīgi kremlim būs ļoti ātri jādomā kā iziet no situācijas saglabājot varu Krievijā, jo kļūst skaidrs, ka karu neizdosies ievilkt bet zaudējums karā kļūst arvien jūtamāks.

Protams ir gadījumi kad atsevišķi ieroči ir izrādījušies ļoti efektīvi tās lietas darīšanā, bet pēc kara apkopotā statistika tomēr ir šāda:

2. Artillery and mortar fire together accounted for 65 percent of the total casualties in the European and Mediterranean theaters, 64.0 and 69.1, respectively. In the Pacific, they accounted for 47.0 percent.

Dienas beigās lielākā daļa kareivju tomēr nomira pat neredzot savu pretinieku, tieši tāpat kā tagad.

Un jā, cilvēks ir spējīgs uz daudz ko, bet tā atkal ir statistika, tajos pašos pētījumos par 2. pasaules karu tikai 10-15% kareivju tā īsti mērķtiecīgi šāva pa savu pretinieku. Uzbrukums pozīcijām protams ir cita lieta - vai nu tu vai tevi, bet ārpus šī konteksta liela daļa cilvēku nevar tā apzināti nogalināt citu cilvēku. Mūsdienu armijās starp trenētajām vienībām šis procents viennozīmīgi ir ievērojami augstāks, bet mobilizētais bars tālu neatpaliek no tiem 10-15%.

Pie fakta, ka abas armijas nekaro 1. un 2. pasaules kara cilvēku viļņu veidā, zaudējumi uz 100000 cilvēku ir samērā adekvāti. Tie paši milzīgie 2. pasaules kara zaudējumi pa lielam ir uz artilērijas un bombardēšanas rēķina, cilvēks kā suga īsti nespēj tā vienkārši nošaut citu cilvēku un to pierāda arī statistika no iepriekšējām kara darbībām visā pasaulē, kad reāli ir pierādīts, ka liela daļa no kareivjiem vienkārši šāva kaut kur un reālo pretinieku skaita samazināšanu veica vien neliela daļa karavīru abās pusēs. Tas pats arī Ukrainā - tas, ka cilvēkam ir automāts un viņš kaut kur šauj nenozīmē, ka viņš nešauj pa krūmiem. Viens ir nomest no drona granātu vai šaut ar mīnmetēju, bet kaut kas pavisam cits kaujas situācijā notēmēt pa cilvēku un nospiest mēlīti.

Attiecībā uz karadarbību kā tādu - ņemot vērā, ka frontē dominē artilērija, tad plaši uzbrukumi ASV stilā īsti netiek veikti, jo pie esošā artilērijas uguns blīvuma abas puses ir spiestas domāt par to vai vērts zaudēt tehniku. Tā paša Harkovas reģiona atbrīvošana izdevās tikai pateicoties tam, ka krieviem pietrūka cilvēku aizsardzībai un ukraiņi principā apdzina krievu artilēriju. Šeit vairs īsti nav jautājums par to vai abas puses grib viena otru nogalināt, bet gan drīzāk par to, ka karš šobrīd ir sasniedzis tādu kā stagnācijas punktu. Labi, krievi tur kaut ko ir pavirzījušies, ukraiņi arī, bet praktiski fronte stāv un neviena no pusēm nav spējīga šo situāciju pārlauzt. Teorētiski ja ukraiņi sāks izmantot JDAM un ja briti iedos Apache helikopterus, tad kaut kādas izmaiņas var notikt, bet praksē nekas nav mainījies manā viedoklī kopš pagājušā gada - krievi šo karu ir zaudējuši, bet ukraiņi to vēl nav uzvarējuši. Pašreizējās tendences vēl joprojām īsti nerāda Ukrainas uzvaru.

Pozitīvi, tik ka Eiropa ir pamodusies, pamanās nopelnīt no šī kara, pieņemt jau sen vajadzīgus lēmumus enerģētikas jomā, kā arī gatavojas nākamajam karam ar Krieviju. Lai cik tas nežēlīgi arī nebūtu, mums šis karš jāskatās kontekstā ar ļoti ticamu turpinājumu, jo tikpat labi šim karam beidzoties nākamajās vēlēšanās Ukrainā pie varas var nākt cilvēki, kas pārmetīs Rietumiem zemo atbalstu Ukrainai, tādā veidā bruģējot ceļu uz jaunu savienību ar Krieviju. Šeit gan jautājums vai pati Krievija pēc šī kara vairs būs spējīga kļūt par kaut kādas savienības centru

Ok, es saprotu, ka propogandisti stāsta vatei, ka redz raķete trāpīja mājā, jo ukraiņi notrieca, bet ja ukraiņi savā starpā jau sāk strelku par to ko kurš teicis, tad tas jau velk uz kara papišanu kopā ar krieviem. Ukrainas pusei un visai pārējai pasaulei galvenajam jautājumam bija jābūt tam kāpēc tā krievu raķete tur vispār lidoja, nevis ka kāds to raķeti notrieca un ka vēl kāds to pieminēja. Sakasīsies savā starpā un dabūs beigās iesaldēto konfliktu, rekur Erdogans jau gatavs sniegt palīdzīgu roku "deeskalācijā".

Uzvarām kaujas laukā jā, Gerasimovs Prigožinam galīgi neder, tai pat laikā Prigožins jau kādu laiku atpakaļ bija uzsācis arī darbu uz Krievijas iekšējo publiku. Pat ja armija pateiks, ka redz kā viņi vieni paši ieņēmuši Soledaru vai Bahmutu, Prigožins mierīgi varēs parādīt uz savām zeku līķu kaudzēm un izdzīt propogandu no sērijas "šie upuri tika nesti uzvaras dēļ, bet viņus tagad aizmirst", pie tam Soledara ir vienīgā vieta, kur krievi vispār ir pakustējušies uz priekšu, līdz ar to Prigožinam daļēji būs taisnība. Pie tam viss šis notiek Donbasā, kas sabiedrības acīs tiek pasniegts kā galvenais mērķis, tātad kamēr armijas VDV kaut ko bakstījās ap Hersonu un beigās to pameta, Prigožins ar savējiem nenoguris cīnījās par Donbasu. Ja Prigožins nav lohs, tad šobrīd visas kārtis ir viņa rokās, neatkarīgi no tā ko dara armija. Amijai atliek tikai viņu likvidēt, jo viņa PR kampaņu viņi īsti vairs nevar ietekmēt.

Bet principā gājiens ar Gerasimova padarīšanu par "Specoperācijas" vadoni ir jau tāds galējs solis, jo "operācijas" sākumā tāda izteikta atbildīgā nebija, tad parādījās medijos ziņas par to ka tur kaut kādi ģenerāļi atbild par konkrētiem virzieniem, vēlāk tika iecelts Surovikins un tagad par visu atbild Gerasimovs. Principā no kadru viedokļa jau nekas vairs pāri nepaliek - Šoigu un Putins, attiecīgi tajā brīdī kad Gerasimovs nespēs nākt klajā ar rezultātiem nebūs jau nākamā glābēja ko nozīmēt par atbildīgo. Ja nu vienīgi ir cerība, ka Gerasimova vadībā tiks ieņemta Bahmuta un to tad ir plāns paziņot par pēdējo uzvaru un beigt karu (kam gan ukraiņi visticamāk īsti nepiekritīs). Laikam jau arī krievu augstākajā vadībā vairs netic ka tur kaut kas var sanākt, tāpēc visas kārtis tiek liktas uz nākamo lielo uzbrukumu, ja tāds būs. Paspiest frontes līniju nedaudz uz priekšu, nofiksēt fronti un ielīst aizsardzībā, cerībā, ka ar mobilizēto masu izdosies noturēt iekarotās teritorijas un pārvest karu ilgstošā zemas intensitātes konfliktā.

Nu laiks priekš privātas armijas komplektēšanas ir praktiski pēdējais, jāpatīra armijas noliktavas pirms mobilizācijas, jāapbruņo savējie un jāgatavojas lielajai mantas dalīšanai uz gada vidu ja mobilizācija izdosies vai jau tuvākajos mēnešos ja neizdosies.

Tehniski jau vēl notiek cīņa par varu Krievijā, kā vienā gabalā, bet pēc Prigožina pārvākšanās uz Soledaru un Gerasimova uzlikšanu par atbildīgo, izskatās, ka kremlis neplāno vēl padoties visiem mazajiem ķeizariem. Attiecīgi ķeizari bruņojas priekš tā brīža, kad kremlis izgāzīsies ar mobilizāciju un sāksies šūmēšanās reģionos. Kadirovs jau foniņā labu laiku klusiņām sēž un savu politiku bīda. No kremļa skatoties visi ir ierindā, bet ēnā asina nažus.

Paturpinot domu - nu jau arī briti ir apstiprinājuši ka dos savus tankus. www.ft.com/content/092b8894-4441-4747-bfd4-5b21a0c68709

Nē nu par to pagrieziena punktu karā nevarēs nepiekrist propogandistiem - krievi būs varonīgi ieņēmuši Soledaru un ukraiņiem būs garantēti vismaz 14 tanki (NATO rota). Šeit protams var diskutēt vai karš pagriežas par labu krieviem, bet par pagrieziena punktu melots nebūs. Ja vēl ieņems Bahmutu, varbūt amerikāņi arī par M1 un F16 nodošanu paziņos.

Domāju, ka nākamajā Ramšteinā paziņos par papildus "pagrieziena punktu" piegādi un tad jau arī pārējiem krievu TV patriotiem būs jādodas nolikt galva par dzimteni... Ukrainā.

Nu hvz, vai es ar savu pieredzi dažādu automātikas lūžņu ekspluatācijā riskētu brauk ar mašīnu kurai būtu elektronisks bremžu pedālis, pat ja pats to sistēmu būtu izstrādājis un visādos sintētiskajos testos būtu pierādīts, ka itkā viss ok. Tas ka to varētu iebarot patērētājiem ir pilnīgi skaidrs, bet tos tad vismaz pagaidām aizsargā tie paši birokrāti. Šobrīd pilnīgs fly by wire laikam ir tikai aviācijā, bet tur uz tām sistēmām ir izgrūzts pasakains naudas apjoms, lai nodrošinātu visus iespējamos drošības pasākumus, ko 100 punkti neviens neplāno atkārtot autobūvē. Būs kārtējais naudas ietaupīšanas pasākums, kurā sūdus sāks risināt jau pēc līķiem, nebūs gan pirmā reize autobūves vēsturē.

Šādi gļuki arī ir iemesls, kāpēc vēl nav sasniegti pareģojumi par pašbraucošiem auto un citi futūristu sapņi. Jebkura tehnika, lai cik labi uztaisīta, gļuko - civilā, militārā, zinātniskā. Atšķiras tikai pieļaujamais kļūdas līmenis katrā sistēmā. Tehniski jau šobrīd būtu iespējams jebkuram auto uztaisīt pilnībā autonomu vadību vai arī visas vadības sviras nomainīt pret drive by wire sistēmām, tikai statistiskais kopējais sistēmas kļūdas procents ir tāds, ka pagaidām tikai atsevišķi ražotāji uzbrīkstās par kaut ko tādu domāt, Hella laikam pirmie šogad ir paziņojusi par elektronisku bremžu pedāļu (sistēmu) ražošanu.

Tā teikt ar elektroniku var muļķoties tālu un ilgi, bet līdz šai dienai bremžu pedālis ir mehāniska sistēma. Tas arī viss kas jāzin par pašu inženieru ticību elektronikai.

Kā jau minēju - šāda šobrīd izskatās kremļa stratēģija tuvākajiem mēnešiem. Principā citu ceļu kā saglabāt varas sistēmu Krievijā īsti vairs nav, der tikai kaut kādas nosacītas uzvaras un cerības uz sarunām.

Tas, ka ukraiņi un rietumi visu ar krieviem jau ir izrunājuši, un plāno šo pasākumu pabeigt militārā ceļā ir problēma, kurai krievi šobrīd var nolikt pretī tikai lielgabalgaļu, jo ir skaidrs, ka teroristiskās metodes nestrādā, atlikusī tehnika ir sūds un "partneri" tikai noskatās uz Putina mokām. Teorētiski vēl ir kodolieroči un uzbrukums NATO valstīm iebiedēšanas nolūkā, bet šīm darbībām jau ir par vēlu. Kodolieroči izsauks ļoti ātras kara beigas, bet NATO jau ir redzējusi reālās krievu armijas spējas un tas būs karš vienos vārtos ar tam sekojošu varas maiņu. Tikpat teorētiski var nomirt arī Putins, bet varas vertikālei arī šis variants neder, vismaz kamēr nebeidzas karš.

Domāju, ka var, bet jāizpildās nosacījumam, ka ar mobilizēto varzu tiks gūtas reālas uzvaras un ka ukraiņi piekritīs savas teritorijas atgūt ar kaut kādu laika nobīdi. Karš šobrīd traucē krieviem veikt varas pārbīdi, jo tautas uzmanība šobrīd ir piekalta Ukrainai un pašaiem vadoņiem, attiecīgi būtu vajadzīgs kaut kāds pāris mēnešus ilgs pamiera periods lai kremļa iemītnieki varētu novērst tautas uzmanību uz ikdienišķākām lietām un tikt skaidrībā ar pārējām darbībām, tai skaitā nomainīt Putinu.

Attiecīgi otro mobilizācijas vilni es redzu tikai kā mēģinājumu izspiest to vietu sarunām, bet ja mobilizācija vai jau pats nākamais uzbrukums izgāzīsies tad gan principā ir finišs un impērijas sabrukums. Krievija nav gatava ilgstošam karam, visai esošajai varas vertikālei ir aptuveni 6-12 mēneši lai kaut ko mainītu un neizkristu no aprites. Pēc tam jau nāks visādi Prigožini, Kadirovi un tamlīdzīgi kadri ar saviem bruņotajiem spēkiem un sāks pašrocīgi kārtību ieviest.

Principā plāns atgriezties civilizētajā pasaulē ir sekojošs - vispirms ir jādabū kaut kādas uzvaras kaujas laukā lai ir ko pārdot elektorātam kā kara beigas. Tad reizē ir jāiztirgo no Ukrainas un Rietumiem miera nosacījumi, kuru ietvaros okupētās teritorijas tiks atdotas Ukrainai pakāpeniski tuvākajos gados. Tas samazinās šūmēšanos pašu mājās, tā teikt karu nepapisām, ukraiņi ir izmācīti un tie ir labas gribas žesti.Tālāk jau tiks izvilkts kāds jauns vadonis, kurš uzsāks sarunas ar Ritumiem un Ukrainu par sankciju noņemšanu, kara noziedznieku sarakstā iekļaujamajām personām un reparācijām. Putins ap šo laiku vai nu būs atkāpies no varas, vai valsti vadīs simboliski.

Plāns skaists, problēma tik tā, ka Rietumi ir sajutuši asins smaku un plāno nopelnīt gan uz Ukrainas atjaunošanu pa krievu līdzekļiem, gan uz pašu krievu paverdzināšanu, attiecīgi arī ieroču piegādes ar mērķi sasniegt Ukrainas pilnīgu uzvaru. Redzēs vēl ko teiks nākamajā Ramšteinā, bet praksē viss izšķirsies frontē tuvāko 6 mēnešu laikā.

Skatoties uz vienu pašu Putinu baznīcā ir skaidrs, ka tur jau ir finišs, elitēm vienkārši nav skaidrs kā nomainīt Putinu saglabājot varas struktūru, nemaksājot reparācijas un nenonākot tiesā. Krievu mobilizētie tiek upurēti lai pavilktu laiku un dotu krievu elitēm manevra iespējas. Tehniski nebrīnītos, ja krievi būtu gatavi pasludināt specoperācijas beigas uzreiz pēc Bahmutas ieņemšanas, bet pat tur ir kritiskas problēmas.

Klausoties pašus krievus izskatās, ka arī viņiem Putins ir miris projekts, problēma tik ka valsts ir karā, bet kā propoganda vēsta - Krievija karus nezaudē. Attiecīgi lai pabeigtu specoperāciju vajag kaut kādas uzvaras, lai dabūtu uzvaras vajag mobilizēt vēl kādus 500k mužikus, kurus apbruņot ar zobeniem un sūtīt ieņemt Harkovu cerot, ka ukraiņiem pietrūks munīcijas lai visus apšautu. Esošā varas vertikāle šobrīd nevar beigt karu, jo uzvaru nav, Rietumi neiet uz sarunām, bet tauta zaudējumu nesapratīs un fonā jau parādās visādi Prigožini, kas labprāt to varu pārdalīs. Attiecīgi karš līdz sistēmas sabrukumam, krievu uzvarai (vismaz kaut kādai) vai pēdējam krievam.

Nu Putinam jau vairs nav iespēju neiet, problēmas ar mobilizētajiem sāk samilzt, mobilizēto radinieki paniko par problēmām ar apgādi, uzvaru arī nav, tur jebkurā gadījumā kaut kas lietas labā ļoti ātri jādara. Un vienīgie varianti ir ar kaunu beigt karu un atkāpties, vai arī jādodas uzbrukumā cerībā, ka vismaz kaut kādas uzvaras izdosies izspiest.

Principā jau redzams, ka Krievijas vadība jau ir daļēji padevusies un ir sākusies klusa varas dalīšana un viss turās uz vates ticību krievu armijas neuzvaramībā.

Vēl tagad lasot komentārus krievu saitos rodas iespaids, ka šamējie jau Kijevu ieņēmuši, kaut gan arī tur jau morāle sāk brukt. Laikam lielākā problēma ir tas, ka krievi visos šajos sūdos kā lielāko problēmu redz nevis pašu bezjēdzīgo karu, bet gan to, ka viņi redz to karu papiš. Skatoties nākotnē betona žogs un mīnu lauki gar Krievijas robežu ir must have, viņi pilnīgi neko nav sapratuši.

Bet problēma jau arī ir paši lohi. Zin ka riepas sūds, saprot visus riskus, bet tak principiāli nopirks sūdu lai iepistu kapeiku, jo jau tā kredīta maksājumam knapi sanāk. Ja vietējie tirgoņi nepalīdzēs, tak paši izdomās kur ārvalstīs to savu Sunny nopirkt. Te jau problēma ir paša braucēja attieksmē, kas bāzējas principā "ar mani jau nekas nenotiks".

Cik esmu redzējis no ārzemēm dzītas mašīnas, tad tur pa lielam vienmēr virsū ir brendi un neviens nemuļķojas ar kaut kādu Ķīnu. Nevis kā pie mums - ieķer hipotekārajā X5, nobrauc kaut kādus Continental, Bridgestone vai vēl kaut ko kas nu bija virsū kad atdzina no Vācijas, tālāk iebrauc riepu lieltirgotavā un savus brendus nomaina pret lētāko, kas der uz konkrētā izmēra diskiem.

Par iekšējiem grupējumiem es arī domāju, bet tur laikam biedri gaida nākamo Ramšteinu, to solīto armijas uzbrukumu un mobilizāciju. Ja visos trīs virzienos izskatīsies ka vsjo propalo, tad sāks dalīt visu iekšēji un karš beigsies vēl pirms ukraiņu uzbrukuma. Ja Ramšteinā apsola broņojumu bez ierobežojumiem, tad pasākums papists. Ja solītais otrais gājiens uz Kijevu izgāžas, tad arī principā viss skaidrs un tieši tāda pat situācija veidojas, ja tauta sāks protestēt pret 2. mobilizācijas vilni.

Tas pats Prigožins jau vairāk strādā uz Krievijas iekšējo publiku nekā uz fronti, nerunājot jau par Kadirovu, kurš taisa savu tiešo līniju. Nezinu uz kā turās Putina sistēma, bet laikam jau tā vertikāle vēl stāv, nez tik vai pats Putins kaut ko tur vairs lemj, vai arī pietuvinātie izlemj viņa vietā.

Principā sekojot līdzi ukraiņu kustībām, tad tā arī izskatās, ka tiek gatavota jauna operācija. Darbības ar štābu bombardēšanu un salīdzinošu informācijas klusumu no ukraiņu puses ir tieši tas pats kas notika pirms Hersonas atbrīvošanas, un arī šobrīd izskatās, ka kaut kas briest. Attiecībā uz rietumu tehniku ir divi varianti - vai nu ukraiņi turēs fronti, sagaidīs ritumu tehniku un tad uzbruks, vai arī iestājoties salam ukraiņi sāks operāciju ar esošo tehniku, uzlabos savas pozīcijas lielākai operācijai un tad brauks tālāk. Es vairāk sliecos uz otro variantu, kad tiks veikts izrāviens kaut kur frontes līnijā jau šobrīd lai papistu dzīvi krieviem un nākamajā solī jau ar rietumu tehniku varēs doties tālāk. Ukraiņiem šobrīd vajadzētu būt pietiekamam skaitam riteņu transoprta šādai operācijai, itsevišķi kad uzsals. Bradley un Marder jau vajadzēs vēlāk uz pavasara pusi, kad riteņu tehnika vairs netiks cauri.

Somi esot gatavi dot savus tankus (Leopard 2), ja dos arī kāda cita Eiropas valsts, Bradley bija ceļā uz Ukrainu jau kādu nedēļu pirms ASV paziņojuma un pēc pēdējiem video visticamāk jau ir Ukrainā, nedēļu atpakaļ bija video, kur turpat netālu no Ukrainas vazāja arī M1 Abrams tankus tuksneša kamuflāžā (varbūt poļu iepirkums), bet kopumā tas stāsts velk uz to, ka šobrīd jau ir skaidrs, ka piegādās visu un cik vajadzēs, vienkārši procesu ierobežo loģistikas ķēdes un neskaidrības par tehnikas remontu.

Šobrīd izskatās, ka tiek taustīta Krievijas reakcija - ja neko neteiks par Bradley un Marder, tad tālāk jau būs Leopard 2, iedos kaut kādi spāņi teiksim 3 tankus, somi oficiāli vēl kādus 3 un tālāk jau neoficiāli varēs stumt iekšā arī lielāku skaitu, tā teikt lai krievi pierāda, ka pa viņiem nešauj kāds no tiem 6 tankiem.

Nu ar to Bahmutas ieņemšanu viņi varbūt arī buksē, bet spriežot pēc jaunākajiem Deepstate kartes datiem krievi jau ir daļēji aplenkuši Soledaru, līdz ar to šādos tempos turpinot visādi var sanākt.

No otras puses ņemot vērā, ka drīzumā sāks salt arī Ukrainā un notiek sarunas par visādu nopietnu tehniku, tad šie krieviem var būt pēdējie ieguvumi pirms sākas ukraiņu pretuzbrukums. Pēdējos mēnešus vispār ir jūtams ka ukraiņi ir drusku piebremzējuši savus uzbrukumu tempus un pamatā spiež uz artilērijas uzbrukumiem, kas pēc analoģijas ar iepriekšējām operācijām, nozīmē, ka krievi var gatavoties "labas gribas žestiem", jo tiek ukraiņu pusē tiek krāta gan munīcija gan tehnika.

Erdogans Putinam esot piedāvājis vienpusēji pārtraukt uguni un uzsākt miera sarunas, bet, ņemot vērā, ka Putins jaungada uzrunu teica uz "karavīru" fona, tad viņš visticamāk plāno karot līdz pēdējam krievam.

Es saprotu, ka vienīgie, kas satraucas par nākotni ir kaut kāda vidējā līmeņa elite, pati augša saprot, ka kamēr iet specoperācija viņi sēdēs, bet tautai jau sen viss vienalga. Vai precīzāk, parastajai tautai varbūt arī nav vienalga, bet viņi uzskata, ka neko nevar ietekmēt, vai arī ka Ukrainā notiekošais viņus neskars, jo pa TV saka ka ekonomiku viss kārtībā. Tie, kas domā par nākotni Krieviju jau pa lielam ir pametuši.

Laukos viens kaimiņš, nesen atbraucis no Baltkrievijas stāstīja, cik tur viss esot labi, kolhozi tur strādājot, utt., viņa paaudze (50+) ar visu esot apmierināta, jaunie tik kaut ko maisa gaisu un grib pārmaiņas. Kas arī ir loģiski, jo jaunie savā dzīvē jau kaut ko ir redzējuši ārpus savienības, turpat Polija, Lietuva. Krievu publika vispār lielākoties nav pametusi savu sverhģeržavu, attiecīgi vecie sapņo par jaunību un PSRS, bet jaunatne vienkārši velk dzīvību, jo visa dzīve sūdos. Attiecīgi brīvi var mobilizēties un nomirt par tevzemi, jo kā vadonis teica "labāk lai nomirst cēla mērķa vārdā, nekā sētmalā nodzeras"

A kas? Putinam jau vairs nav ko zaudēt, ukraiņi bombardē tālās darbības aviāciju Krievijas iekšienē, ekonomika ir pakaļā, tehnoloģiskās attīstības nav un gadus 20 nebūs, propoganda vairs netur, Rietumi jau gatavo tribunālu - tikpat labi šobrīd var šaut no visiem stobriem, cerībā, ka izdosies vienoties ar ukraiņiem par kaut kādu sagrābto teritoriju saglabāšanu un urrā patriotus turēt ierindā ar šiem uzbrukumiem, ka redz mēs tak šaujam pa ukraiņiem. Tādas 2. pasaules kara beigu sajūtas, kad hitlerieši saprata, ka karš ir zaudēts, bet mēģināja vēl kaut ko samudrīt lai pagarinātu to procesu.

Attiecīgi šobrīd vēl tā fronte kaut kā turās priekš krieviem, bet tikko kā Ukrainā uzsals, tā atkal sāksies "stratēģiska pārgrupēšanās" un otrais mobilizācijas vilnis pašā Krievijā.

Pieļauju, ka šobrīd pašas krievu elites domā, kā no šī visa iziet, jo militāri viss ir papists un draudi aukstā kara stilā vairs nelīdzēs, lielie partneri (Ķīna un Indija) arī ne sūda nepalīdz un izmanto situāciju savā labā, Eiropa sabrukšanas vietā ir atradusi citus piegādātājus precēm, kas tika vestas no Krievijas. Faktiski Krievija jau šobrīd ir otra Ziemeļkoreja tikai ar plašāku teritoriju un zemāku iedzīvotāju blīvumu, kas vēl vairāk samazina attīstības iespējas pilnīgā izolācijā un palielina sadalīšanās riskus.