Tieši tāpēc es arī saku, ka tie cilvēki ir atrauti no dzīves realitātes. Statistika un biznesa loģika māca, ka jo mazāk kalpu, jo zemāka labāko kalpu kvalitāte un skaits. Tas jau šobrīd redzams nozarēs kur jāstrādā ar rokām - darbinieku skaitam samazinoties, samazinās arī kvalitāte, bet palielinās darba samaksa. Attiecīgi no viena miliarda cilvēku ir tīri statistiski mazākas iespējas izlasīt kompetentus kalpus kā no astoņiem. Šis moments redzams attīstītajās valstīs, pat pie mums, kad vietējie uzņēmēji piesaista ārzemju darbiniekus sūdīgākiem darbiem, jo vietējie negrib strādāt. Ja jau darbinieku izmaksas un kvalitāte nav problēma, tad kāpēc WEF biedriem ražošana izvietota Āzija?
Pat ja pieņemam, ka samazinoties patēriņam samazināsies arī manis norādītās problēmas, tas neatcels faktu, ka infrastruktūra būs jāuztur, ēkas jābūvē, populācija jāārstē, utt. Un, ja viss šis process notiks samazinātas konkurences apstākļos, cilvēki tupa izlaidīsies, pāris paaudžu laikā aizmirsīs tehnoloģijas un bam, viduslaiki. Un tas vēl neņemot vērā, ka ja izkaisam šo 1 miljardu pa visu pasauli, tad lokālajos tirgos vispār var pastāvēt situācija, ka tuvākais maibaha remontētājs būs 500km attālumā. Izcils piemērs jau šobrīd ir Krievija, kur zemā iedzīvotāju blīvuma dēļ ārpus lielajām pilsētām ir problēmas ar dažādu pakalpojumu nodrošināšanu un cilvēki jau tagad dzīvo netālu no viduslaikiem.
Attiecīgi kā jau minēju - visas tā kluba šī brīža ērtības ir iespējamas tikai pie pašreizējā cilvēku skaita, jebkāds cilvēku skaita samazinājums samazina arī tam līdzi nākošās ērtības. Es saprotu, ka krievu konspirologiem šī ideja ļoti patīk, bet viņi paši ir izcils piemērs kas notiek ja reģionā ir neliels iedzīvotāju blīvums un biezie sāk valdīt pār resursiem. Vienas paaudzes laikā biezie ir nolaiduši podā visu ko varēja un šobrīd regresē arī paši un es neredzu citu iznākumu "zelta miliarda" sapņiem, ja vien tas netiek realizēts nacistu stilā ģenētiski atlasot cilvēces labākos.
Nu redz, pat ja grudi, kas neatbilst pārtikas prasībām ir, nākamais solis kur nodot graudus - lopbarība, kas man kviešiem šajā sezonā sanāca ~280Eur/t. Tātad pirmā matemātika sākas tajā kā pārdot ir izdevīgāk - kurināšanai vai lopbarībā? Otrā matemātika sākas izejot no ražības - 6t/ha Latvijā pamatā ir no labi miglota un mēslota lauka cilvēkiem, kas tēmē uz pārtiku. Tie neies čakarēt ražu jo neviens par kurināmiem graudiem nemaksāt tik daudz. Nākamais solis ir 3t/ha - tādi diletanti kā es, kas kaut ko ir miglojuši, kaut ko mēslojuši un tēmē uz augstāko lopbarības klasi. Arī es neiešu tirgot graudus zem lopbarības cenas.
No plika, nemēslota un nemiglota lauka var salasīt labi ja 1t/ha (paša pieredze Sēlijā 1. gadā), kas principā nepamato dzīt pat traktoru uz lauka, jo ja to 1t nenopērk pa kādiem 300Eur, tad es esmu mīnusā pat ar visām subsīdijām.
Ja valsts kaut ko grib darīt, tad lai audzē šķeldu zem augstsprieguma elektrolīnijām vai citos valsts zemes nostūros. Paskatoties kadastra kartē valstij pieder tūkstošiem ha, kurus īsti nevar apstādīt ar neko sakarīgāku kā šķelda, tad lūdzu LVM karogs rokā