Cik nu apmānīt, tas par tiem "tūkstoš kodieniem" vairāk bija domāts vietējai publikai, lai izskaidrotu, ka kaut kas tomēr notiek un ka zem visa tiešām stāv plāns. Ukraiņu izvēršanās plašāka mēroga uzbrukumā jau ir tikai loģisks solis, jo praksē citu variantu viņiem arī nav - vate pati labprātīgi Hersonu nepamestu, bet ilgstoši mocīt pilsētu ar aplenkumu arī īsti nav jēgas.

Šobrīd gan grūti spriest par uzbrukuma apjomiem un rezultātiem, attiecīgi nav skaidrs vai ukraiņi vienkārši uzlabo savas pozīcijas pirms amerikāņi pilnā apjomā ieslēdz lendlīzi, vai arī šis tiešām ir pilna mēroga uzbrukums lai atgūtu Hersonu.

Piekrītu gan šim gan Bradypus pievienotajam komentāram par loģistikas sistēmas graušanu. Tomēr paši ukraiņi jau ir atzinuši, ka šobrīd tā karošana pa lielam balstās uz tā, ko saveduši partneri, līdz ar to uzbrukumam nepieciešamas mazliet citas prasmes. Ideja, par to, ka krievi izies uz "labas gribas" žestiem Hersonas apgabalā protams ir ļoti ticama, jautājums tik vai partneri spēs nodrošināt tehniku pastāvīgiem artilērijas dueļiem. Nav tā ka tiem pašiem Cēzariem un M777 tie stobri būtu mūžīgi, līdz ar to ukraiņiem tādā plašākā mērogā jebkurā gadījuma vienā brīdī būs jāsāk kustēties uz priekšu, jo ilgstoša kara gadījumā ukraiņus pašus sāks spiest loģistikas problēmas visas savetās tehnikas apkopei. Jau tagad es kaut kur redzēju video, kur artilērists sūdzas par to, ka M777 ir labs ierocis, bet ik pa brīdim gadās arī kruķīt visu manuāli, jo elektronika atsaka. Un šis attiecas uz visu fronti.

Jā, krievu loģistikas atslēgšana noteikti palīdz tajā ziņā, ka ukraiņu pozīcijas netiek 24/7 klātas ar artilērijas uguni, bet tas nenozīmē to, ka ukraiņiem ar to pietiek lai kustētos uz priekšu, jo krievu vienības tāpat saglabā savus lokālos munīcijas krājumus. Krievi varbūt nešauj lai kustētos uz priekšu, bet viņiem pietiek munīcijas lai aizstāvētu esošās pozīcijas.

Šodien no kaut kura ukraiņu militārā eksperta dzirdēju interesantu ideju - ukraiņi neiet uzbrukumā, jo gaida gan tehniku, gan apmācītos kaujiniekus, kuri šobrīd visā Eiropā gatavojas.

Šī doma īstenībā ir diezgan reāla un sakrīt ar krievu puses pausto un frontē redzamo, ka ukraiņiem labi padodas aizsardzība, bet uzbrukumā viņi gan ne īpaši labi māk iet, it sevišķi plašos frontes posmos. Attiecīgi eiropā viņiem būtu jāgūst pietiekama apmācība, lai varētu karot ar to nelielo tehnikas daudzumu ko viņiem piegādās nepaļaujoties uz vienkāršu teritorijas noklāšanu ar artilēriju.

Klausos šobrīd Arestoviča ikvakara sarunu un to lidmašīnu sakarā rodas iespaids, ka Krimas tilts tiešām var gatavoties. Sarunā ir tāds jūtams aizvainojams par vakardienas uzbrukumu vilcienam, un Arestoviča komentāri ir no sērijas "mēs jau neplānojam atriebties, jo mēs tā nedaram, bet visādi visādi var gadīties". Vai nu tā vai briti vienkārši biedē krievus un pa lielam nekas nemainīsies.

Atšķiras iemesls kāpēc katra sabiedrības daļa ticēja, ka neuzbruks. Es arī februārī domāju, ka neuzbruks, jo pasākums pašā pamatā bija bezjēdžigs pat ieņemot Kijevu, bet acīm redzot nenovērtēju cilvēku stulbumu un ticību savam ahujennismam.

Piekrītu GB12 par to, ka daļa šobrīd arī raustās kaut ko runāt pretī, bet es to saistu netikai ar riskiem tikt nosūtītiem uz "sapņu" zemi, bet arī to, ka ir pazudis Krievijas jumts. Mūsu vietējai vatei vairs nav ticības Krievijas neuzvaramībai un tam, ka krievi jebkurā brīdī var atnākt viņus no mums atbrīvot. Visi tie teksti par kara neviennozīmīgumu un pāreja uz vietējo problēmu risināšanu ir tīri rezultāts tam, ka vairs nav tās drošības sajūtas, ka ja nu gadījumā vietējie baltieši sāks "ierobežot" krievvalodīgo tiesības, tad šobrīd palīdzību no Krievijas var negaidīt.

Attiecīgi ja 10.05 vēl nolasījās bars svinētāju tajā pašā "Uzvaras" parkā, balstoties domā, ka aiz viņiem ir Krievija, tad šobrīd pat tai publikai Krievija ir kļuvusi toksiska. Pie tam ir skaidrs, ka vietējās varas iestādes Baltijā vairs neraustās no Krievijas, attiecīgi tolerances līmenis pret "uzvarētāju" pēcteču izdarībām ir strauji krities.

Nu bet pirms 24.02 noteiktā Latvijas publikas daļā valdīja uzskats, ka Putins neuzbrukšot Ukrainai, jo pa Ru TV teica, ka Putinam to nevajagot. Pēc tam versija mainījās uz to, ka Putinam jāaizstāv krievu zemes, un tagad pēc jaunākajām aptaujām viss esot nevienozīmīgi. Mēs praktiski skatamies uz dzīvu vēsturi - kā pusgada laikā var mainīties cilvēku domāšana un vērtības. Vēl pagājušajā gadā mēs pat "uzvaras" pieminekli nevarējām aiztikt bez milzīgiem protestiem, tagad tikai saujiņa cilvēku savācās lai aizstāvētu savu "krievu pasauli". Internetā protams rūc vairāk tautas, bet ne vairs tik kareivīgi.

Mēs vienkārši nesaprotam - par Ru medijiem teica, ka Skripaļa indētājs nav zināms un Baširovs ar Petrovu ir vienkārši arhitektūras cienītāji, attiecīgi viss nav viennozīmīgi. Šeit pa TV raidījumu vadītāji saka, ka vainīga Ukraina, attiecīgi viss skaidrs, vainīga Ukraina. Te nevajag kļūdīties, ja Ru TV saka ka vainīga Ukraina, tad vainīga Ukraina, vismaz līdz brīdim kamēr neparādīsies citi pierādījumi, pēc tam viss kļūs neviennozīmīgi.

Kā tieši Polija un Turcija iejaucās primajās dienās un kā to plānu izjauca? Ja kāds kaut ko izjauca, tad tie ir paši krievi ar savu gatavošanos šim karam.

Tīri stratēģiski pat Krievijas armijas augstākajā vadībā bija skaidrs, ka plāns ir sūdīgs, par ko liecina tā virsnieku apvienības vēstule adresēta Putinam labu brīdi pirms kara. Kompetentā Krievijas armijas vadības daļa jau pirms kara skaidri zināja, ka nekādas "trīs dienas līdz Kijevai nebūs" pat ja NATO neiejauksies, un pat ja Zeļenskis aizbēgs viņa vietā stāsies kāds cits. Tas nav karot ar kaut kādu Latviju, kur ja prezidents ar valdību aizbēg, tad vsjo propalo, Ukrainā tomēr bija kaut kādi 40milj iedzīvotāju un cerēt, ka tajā barā neizlīdīs jaunu līderi ir samērā naivi. Un zināms bija arī tas, ka visas neveiksmes tiks noveltas uz militāristiem, kamēr uzvaras laurus piesavināsies politiķi.

Viss pasākums jau startā bija nolemts neveiksmei, bet apkārtējās valstis (tā pati Polija, Turcija un pat Baltkrievija) un Rietumi vienkārši gaidīja kurā virzienā situācija pavērsīsies. Kara sākumā rietumu analītiķi prognozēja dažādus scenārijus, tai skaitā pat Kijevas krišanu, bet ātras kara beigas un Krievijas spēju noturēt Ukrainas teritoriju es tajās prognozēs neredzēju.

Praksē vienīgie, kas ticēja Krievijas uzvarai bija pilnīgākie vateņi un kaut kāda pie varas sēdoša grupiņa Krievijas augstākajās aprindās. Visiem pārējiem bija skaidrs, ka pasākums ir papists jau pirmajā nedēļā gan militāri gan ekonomiski.

Par Baidenu - ņemot vērā visu augstāk minēto, vai tiešām ir iespējams, ka ASV militārā izlūkošana ir tik vājā līmenī lai šo visu neredzētu un uzskatītu, ka Putina plāns Ukrainā var izdoties? Tā pati militārā izlūkošana, kas jau astoņus gadus trenē ukraiņu spēkus un seko līdzi tam konfliktam gan no satelītiem gan uz zemes? Kā es to redzu ASV no šī konflikta ir tikai vieni plusi un ja tur bija kaut kādas vienošanās, tad acīm redzot krievus vienkārši appisa, jo Putinam uzvara šajā pasākumā bija praktiski neiespējama. Nu ja nu vienīgi Putins ir ASV aģents, tad gan viss ir pēc plāna.

Es tik nesaprotu krievu vadību - viņi tieši šādai Ukrainas čakarēšanas operācijai gatavojās gadiem, šoreiz pat ASV cēla trauksmi, būtu aizbraukuši mājās pēc mācībām, ASV paliktu kā panikas cēlāji, bet Ukrainā būtu vēl lielāka iekšējā maisīšanās. Pēc tam ņem un uzbrūc pēc gada, sākot no Donbasa un viss štokos, ej kaut līdz Kijevai. Šeit pilnīgi redzams, ka sākotnējais plāns bija tieši tāds, bet kaut kurā momentā, šī ideja tika pilnībā atmesta par labu "Kijeva 3 dienās", pie tam tādā steigā, ka starp ASV nosprausto datumu un Krievu uzbrukumu ir dažu dienu starpība. Pilnīgi rodas iespaids, ka augstākajos ešalonos notika kaut kādas kadru pārbīdes no militārpolitiķiem uz kaut kādiem propogandu pārzīdušiem līdzskrējējiem, kuriem nav nekādas sajēgas par to ko viņi dara un kur atrodas.

Tehniski var saprast Zeļenski, ieslēdzot panikas režīmu un sagatavojoties karam, bet krieviem neuzbrūkot situācija būtu netikai stulba, bet krievi varētu arī norādīt, ka redz kā ukraiņi gatavojas, bet mēs jau neko. Pēc tam krieviem uzbrūkot jau nākamajā gadā, pierādīt pasaulei, ka tev nepieciešama palīdzība jau būtu stipri sarežģītāk. Jā, daudz ko vairāk varēja izdarīt, bet ja ukraiņi noraustītos un pirmie ieslēgtu pilnu kara gatavību, palīdzību no Rietumiem viņi saņemtu stipri mazākā apjomā kā šobrīd, jo viņiem vēl būtu jāpierāda, ka viņi nav agresori. Savukārt Eiropas līderi varētu visu pasākumu norakstīt kā pilsoņu kara turpinājumu Ukrainā un vispār īpaši nejaukties turpinot pumpēt gāzi. Pieļauju, ka izprovocēt ukraiņus bija arī kremļa plānos ar tām lielajām mācībām ziemā gar Ukrainas robežu, bet kaut kurā posmā šis plāns tika izmests un vietā stājās "3 dienās līdz Kijevai" un tagad mēs esam šeit.

Man nav iebildumi pret pašiem asistentiem, es esmu tikai par tehnoloģiju progresu, problēma tik tā ka līdz ar tehnoloģiju progresu daļa populācijas regresē, jo sāk pārāk paļauties uz tām pašām tehnoloģijām. Mani īsti neinteresē, tas cik cilvēks savu dzīvi ir noautomatizējis, bet kamēr nav 100% autonomi auto, es gribētu sagaidīt ka pārējie ceļu satiksmes dalībnieki satiksmei pievērš maksimāli daudz uzmanības, nevis tupa sabaksta uzstādījumus adaptīvajā kruīzā un brauc bakstot tiktoku ticībā, ka ārkārtas bremzēšana, ESP un citas gudrās sistēmas noķers ja nu kas.

Par to jau viss šis topiks - mums ir vesels bars autovadītāju, kas dzīvo savu dzīvi tā, kā paši uzskata par pareizu. Ja viņam tajā krutajā džipā tāda funkcija ir, tad ir tikai dabīgi, ka cilvēks, kurš zin, ka viņam ir drošības tīkls, pie šī drošības tīkla pieradīs. Šeit forumā sēdošajiem, kas interesējas par auto tēmu tas varbūt liekas pilnīgs pisec, bet tehniski jau šis cilvēks neko sliktu nav izdarījis - avāriju nav, attiecīgi viss ok likuma priekšā. Tas kā tā avāriju neesamība ir sasniegta protams ir cits jautājums, bet ne jau minētajam šoferim par to jāraustās - jādomā ir visiem pārējiem satiksmes dalībniekiem, kā netrāpīties ceļā šādiem kadriem.

Šis ir viens no iemesliem, kāpēc es maksimāli izvairos no mums tik tradicionālajiem šoseju vilcieniņiem, jo 100 punktu kāds jaunāka premium braucējs, nodarbojas ar kaut ko citu, kamēr mašīnu reāli vada visādi asistenti un adaptīvie kruīzi. Un ja sanāks visam baram strauji bremzēt, tad vienīgais uz ko es varu paļauties, ir tas ka tās viņa supersistēmas nostrādās.

Tad kad auto būs pilnīgi automātisks kā veļasmašīna, tad arī diskutēsim par to, kā labāk vadās - ar šofara iesaisti vai automātikā. Šobrīd problēma ir tajā, ka pateicoties dažādu funkciju automatizēšanai uz ceļa nonāk cilvēki, kuriem braukšanas prasmju līmenī uz tā ceļa tomēr nevajadzētu atrasties. Tā teikt piedodiet atvainojiet, bet ja cilvēks nav spējīgs automašīnā sakoordinēt trīs pedāļu spaidīšanu, ātrumu pārslēgšanu, stūres grozīšanu un satiksmes noteikumu ievērošanu, tad varbūt šādam cilvēkam nevajadzētu atrasties uz ceļa, jo maz ticams, ka šāds cilvēks spēs rīkoties nestandarta situācijās. Mans pārmetums nav tiem pieredzējušajiem braucējiem, kas tiešām tās fīčas ir paņēmuši ērtībai, nevis fundamentāli uz tām paļaujas.

Šajā kontekstā - kādu laiku atpakaļ bijušais šefs lielījās par savu jauno volviķi, ka ārkārtas bremzēšanas sistēma šo gada laikā vairākas reizes esot glābusi un ka viņš pie tās esot jau pieradis. Uzmanību jautājums - vai tā ir adekvāta situācija, ka cilvēks jau sāk paļauties uz to, ka automātika nostrādās? Un ko darīt pārējiem satiksmes dalībniekiem, ja tomēr nenostrādā? Es neesmu pret progresu, bet savās ērtībās nedrīkst aizmirst par to, ka uz ceļa ir citi satiksmes dalībnieki, kas paļaujas ka pārējie seko līdzi notiekošajam satiksmē, nevis baksta telefonu ticībā ka automātika nostrādās.

Kā cilvēks, kurš ik pa brīdim rotē caur dažādu vecumu auto, bet ikdienā brauc ar pavecāku modeli ar manuāli, daļēji varu piekrist msh komentārām. Kreisajai kājai un labajai rokai atbrīvojoties tiešām rodas tāda nepareiza sajūta un ja tam piepluso arī visas gudrās sistēmas, tad var piekrist ka rodas vēlme nodarboties ar kaut kādu huiņu - paspaidīt telefonu, paēst, utt. Varbūt cilvēkiem, kas ikdienā brauc ar jaunajām mašīnām ir vieglāk, jo ir pieradums tik ļoti neiespringt uz braukšanu, bet pārlecot no vecāka manuāļa uz jaunu automātu tiešām rodas sajūta, ka smadzenēs atbrīvojās diezgan liela domāšanas kapacitāte, kuru prasās nodarbināt. Pieredzējušam braucējam varbūt tas nesagādā īpašas problēmas, bet jaunie tikai automātu braucēji gan rada jautājumus par to, kā var nespēt normāli braukt ar auto, kurā principā jāgroza stūre, jāslēdz pagriezieni, jāspiež divi pedāļi un jāspēj ielikt D.

Es neko nepārmetu automātu braucējiem, esmu redzējis arī tādus automātu braucējus, kuri pilnvērtīgi spēj izmantot visus šāda auto plusus, tai pat laikā jāsaprot, ka līdz ar visu papildfīču parādīšanos, daļa to konfortablo un moderno auto braucēji vai nu atrofējas no domāšanas par satiksmi, vai arī nemaz nesasniedz kaut kādu puslīdz nopietnu izpratni par savu vietu satiksmē. Vēl pāris gadus atpakāl kaut kādas bremzēšanas satikmē tika norakstītas uz to, ka kāds nejēdz ielikt ātrumā, bet tagad tak pat tas nav jādara.

Normālas miera sarunas ar Erdoganu - ja Zeļenskis pasaka ka miera nebūs, tad Erdogans uzreiz var piedāvāt pārdot ieročus Ukrainai. Lūk to es saucu par biznesa pieeju.

Interesants bijušā ASV karavīra pārspriedums par ASV palīdzību Ukrainai:

Tā teikt ne man vienam liekas, ka Krievija jau ir visos veidos šo karu zaudējusi, bet ar Ukrainas uzvaru vēl neviens tā īpaši nesteidzas. Blogeris diezgan neitrāli izskaidro situāciju un loģiku aiz ASV lēmumiem.

Tātad Eiropa finansē Putinu, lai tas Lukašenko padarītu atkarīgu no sevis nevis no Eiropas, kas finansē pašu Putinu? Uzreiz rodas jautājums - a pa tiešo finansēt Lukašenko nesanāk lētāk?

Un kāpēc tad kādu finansēt, ja var tāpat nomainīt?

Un tad jau sanāk ka Putins ir tikai Eiropas ieliktenis?

Bet tad jau sanāk, ka Eiropa viņu šobrīd var nomainīt un ielikt vietā kādu citu, kas turpinās gāzi pumpēt?

A kāpēc Eiropa tad slēdzas nost no Krievijas energoresursiem?

Varētu lūdzu skaidrojumu savādāk doma ir tik dziļa ka es nenoķēru ideju, kāpēc Eiropai caur izpūtēju jaukt motoru, ja var attaisīt arī dzinēja pārsegu. Vai arī Eiropā vienkārši vieni mazohisti valda, kas tā vietā lai paši organizētu varas maiņu citā valstī, sponsorē trešo valsti ar mēŗki lai tā varu maina par labu sev nevis Eiropai?

Tautai līdz asiņu alkām vēl tālu, lielākais pacepsies komentāros, bet kamēr lidlā varēs nopirkt lēto paiku un valsts kompensēs apkures izmaksas, tikmēr neviens nekādas asinis neies meklēt. Mūsu demogrāfijas tendences neliecina par to, ka mums pietiktu politiski aktīvas jaunatnes lai mainītu sistēmu, bet pārsvarā esošie komunistu laikus piedzīvojušie kuģi šūpos tikai galēji kritiskā gadījumā.

Šis ir tas par ko runāju iepriekš - ja tālās darbības ieroči ir, tad ar tiem ik pa brīdim krievos jārada pastāvīga sajūta, ka nekur vairs nav droši. Pietiekami sapišot krieviem prātu, tiešām var nonākt līdz "labas gribas žestiem" par diezgan lielām teritorijām.

Redz auto forumā cilvēki spēj nonākt līdz atziņai, ka tā ir problēma, bet ja šo domu ieliek Facebookā, tad turienes karotāji diezgan ātri liks saprast kāpēc mēs esam tur kur esam, un kāpēc bez reāli dziļas krīzes izmaiņas nav iespējamas. Tauta pricipiāli ir atteikusies domāt, un kamēr minētā tauta nestāvēs līdz kaklam tajos mēslos kuros šobrīd brien iekšā tikmēr nekādas izmaiņas nav paredzamas.

Un vai nevienam šis fakts nerada satraukumu, ka likumus piemēro cilvēki, kas pelna tikpat cik sētnieki? Tauta to laikam uztver kā normu, vai ne? Nav ko maksāt "mentiem", tāpat neko nedara, ne?

Padomājot par šīm lietām tā mierīgi var secināt, ka tauta nekur tālu no savas kolhoza domāšanas nav aizgājusi, a mēs te par kaut kādu braukšanas kultūru mēģinam spriest.

Par Prigožinu interesants moments - ja čalis tiešām ir "200tais", tad būs interesanti paskatīties, kas tālāk notiks ar pašu "muzikantu" organizāciju un kā notiks turpmākā vervēšana. Viņš tomēr bija ļoti pietuvināts Putinam, līdz ar to šādu cilvēku tā uzreiz nevar aizstāt, itsevišķi jau šobrīd, kad ir visādi riski arī pašam Putinam.

Kāda te vairs garīgā veselība - tāds termins jau sen ir pametis čatu vairākās jomās. Citējot kaut kur pa TV dzirdētu frāzi - ceļu policists saņem tikpat cik sētniece. Tad ko mēs gaidam no šiem cilvēkiem?

Kaut kādi random čaļi sakaujas uz Siguldas šosejas - nu jau arī pilnīgi normāli. Es jau labu laiku apsvēru vadāt maņķirovku līdzi, ja nu kādam pēkšņi nepatīk mans braukšanas stils un viņš vēlas aprunāties par šo tēmu. Mēs te uz ceļiem jau pilnā gāzē dodamies Krievijas braukšanas kultūras virzienā, ar atšķirību, ka mums mazāk policijas.

Es varbūt sabiezinu krāsas, bet visos dzīves virzienos redzams, ka palielinās cilvēku egoisms, bezatbildība, pohujisms, visa veida izvairīšanās no atbildības un citas "pozitīvas" īpašības, kā rezultātā redzam to ko redzam un nākotnē nekas arī neuzlabosies. Visi sapņi par "stingro roku" novedīs tikai pie tā ko redzam Krievijā, kad cietumā var tikt par dajebko, jo "cietā roka" jau nāk no tās pašas tautas, bet tautai piemīt visas augstāk minētās īpašības.

Par kādu artilēriju ir runa? Lukašenko nebija muļķis un visus kaitīgos informācijas avotus bija novācis jau pirms laika, baltkrievi pa lielam neredzēja to, ko mums te stāstīja, bet tauta pat ar ierobežotu komunikāciju spēja savākties lai masveidā izietu ielās, streikotu uzņēmumos, utt. Ja to būtu tik viegli atkārtot ar pilku iejaukšanos no ārpuses, tad krievi mūs jau sen būtu atgriezuši impērijas paspārnē, bet laikam jau tam procesam vajag kaut ko vairāk kā naudu un gribēšanu gāzt valdību.

Redz es mūsu austrumu kaimiņiem sekoju jau kopš 2014. gada un esmu lietas kursā par visu, kas no veda pie tiem Baltkrievu protestiem. Jā, piekrītu, Eiropa bija tajā procesā iesaistīta, bet nevar par zemu novērtēt arī paša Lukašenko nespēju piedāvāt saviem tautiešiem nekādu attīstību. Vecākās paaudzes varbūt var dzīvot mūžīgajā kolhozā, bet jaunate gan domāja par varas maiņu vai kratījās uz izeju, kaut vai tās pašas Polijas virzienā. Pie tam pirms visa kāzusa ar vēlēšanām paši baltkrievi jau bija sākuši cepties par dažādām tēmām, gan par Lukašenko, gan par augošo Ķīnas, Eiropas un Krievijas ietekmi, līdz ar to klajā laukā tas viss process neradās. Jebkuru diktatoru un režīmu nogalina nevis ārējie spēki, bet gan paša vājums, to varēja redzēt Ukrainā, pēc tam Baltkrievijā un šobrīd pamazām arī Krievijā.

Lukašenko pricipā visu laiku atradās Krievijas nagos, jo Eiropa principiāli vienā brīdī pieprasītu režīma maiņu, līdz ar to vienīgais drošais režīma pastāvēšanas garants bija labas attiecības ar Krieviju vai Ķīnu. Visa cacošanās ar Eiropu principā bija naudas diņģēšana solot demokrātiskas reformas gaišā nākotnē. Es tik brīnos kāpēc Ķīna šobrīd ļāvusi sevi tā nobīdīt malā no notiekošā Baltkrievijā, bet iespējams tur ir kaut kādas aizkulišu kustības.

Kādi būtu Lukašenko ieguvumi dodoties karot? Ja karš tiešām būtu salīdis tajās sākotnējās 2-3 dienās līdz Kijevai, tad Lukašenko varētu celt savu reitingu kopā ar Putinu, kā krievu zemju apvienotāji un izsist sev kādu vietu jaunajā apvienotajā valstī. Baltkrievija no tā neko neiegūtu, bet varas līmenī tādas detaļas nevienu nerausta. Ukrainas teritorija reāli pat krieviem nav vajadzīga, jo jēga ir tikai varas maiņā. Visas teritoriālās pretenzijas, kas tagad tiek bīdītas ir ar domu lai ir pamats pēc gadiem 10 visu atkārtot. Ja kādu interesētu teritorijas, tad Donbass būtu nevis izzagts, bet gan pilnībā atjaunots, lai tikai parādītu pārējai Ukrainai "ruskij mir" labumus, bet tāds nekad nav bijis mērķis.

Oho, tātad Eiropai Baltkrievijā ir tik liela ietekme, ka Lukašenko pat bija spiests ar kalašņikovu rokās pa pili staigāt, kamēr Koļeņķa sapulcēs tēvam blakus bruņuvestē piedalījās? Takā jau būtu laiks atzīt, ka Baltkrievijā ir nopietnas problēmas ar ekonomiku un vienīgais uz kā tas režīms turās ir tā pati Eiropas vai Krievijas nauda. Pēc protestu apspiešanas Baltkrievijā palika tikai krievu nauda, ja to var uzskatīt par Lukašenko iegrūšanu krievu nagos, tad ok, bet reāli skatoties režīms brūk.

Un par kādu tiešu iesaistīšanos karā iet runa? Ukraiņi uz Lukašenko, un daļēji arī pašiem baltkrieviem, jau skatās kā uz nodevējiem, jo no ukraiņu puses ir maz atšķirības vai baltkrievi paši iesaistās karā vai atļauj krieviem izmantot savu teritoriju. Tieša neiesaistīšanās karā vēl saglabā iespējas baltkrieviem atjaunot sadarbību ar ukraiņiem pēc kara, bet pat tad tikai pie noteikuma, ka Lukašenko vairs nav pie varas. To saprot arī pats Lukašenko, jo ja viņam būtu tiešām nozīmīgs tautas atbalsts un tie protesti būtu bijuši tik nenozīmīgi, tad viņš jau sen būtu savējos nosūtījis karot Ukrainā.