Paturpinot domu - ja Lukašenko būtu ticība, ka tā armija nepagriezīsies pret pašu, tad viņi jau no pirmās dienas būtu Ukrainā. Bet batķka tomēr mums reālists un saprot, ka nav labi apbruņot tautu, kas to tik vien gaida kā viņa asinis, un tur pat krievu komandieri diezin vai palīdzēs. It sevišķi jau šobrīd, kad vispār pastāv jautājums, vai Krievijas armija vēlreiz spētu apspiest nemierus Baltkrievijā.

Kaut kur dzirdēju labu tēzi par baltkrievu iesaistīšanos karā - viens ir Baltkrievijā bāzē varonīgi runāt, bet kaut kas jau pavisam cits iet pāri robežai pret visu, ko ukraiņi savā pusē sagatavojuši. Baltkrievi nav krievi, pie pirmajiem 200tajiem tā karot gribēšana ātri noplaks un skatieni tiks vērsti tā brīža militārās vadības virzienā.

Šodien, kad arvien precīzāka informācija pienāk par pilno notikušā apjomu, var teikt, ka ukraiņi izgāja uz gandrīz maksimumu vēstījuma nodošanai, ka karš tikai tagad tā pa īstam sāksies. Viens lidlauks sašauts ar 2-3 raķetēm būtu vēl tāda pabiedēšana, bet jaunākajos satelītattēlos var redzēt, ka sprādzis ir vairākas vietās tā paša lidlauka ietvaros, kas jau nozīmē ka no biedēšanas plānots pāriet uz aktīvu karadarbību. Krievi protams daļu vraku jau bija novākuši, bet praksē ideja par to, ka okupanti dienvidu piekrastē un Krimā var sākt gatavoties "labas gribas žestam" ir nodota.

Baltkrievija jau ir interesantāks moments, bet domāju, ka tajā virzienā vairāk kustību kādu laiku nebūs.

Lidlauks nav iznīcināts. Ir iznīcinātas pāris lidmašīnas un munīcijas noliktavas. Jā, problemātiski, bet tas nav nekas tāds, ko krievi nevarētu atrisināt. Nabaga Černobajevakas lidostā pie Hersonas krievu garnizonu ukraiņi saspridzināja vismaz 20 reizes ar ievērojami lielākiem zaudējumiem, pirms krievi saprata mājienu, attiecīgi 8 vai 9 lidmašīnu zaudējums varbūt ir sāpīgs, bet ne kritisks. Taktiski tā protams ir problēma, bet stratēģiski ir nopietnāks jautājums - cik šādu raķešu ir Ukrainas rīcībā? Ja daudz un Ukraina to var parādīt kaujas laukā, tad tas jau liek mainīt diezgan daudzus stratēģiskos plānus, jo tas nozīmē, ka vienīgā drošā vieta, kur glabāt munīciju principā ir jau Krievijas teritorija. Ja raķetes ir tikai pāris un Ukraina šīs raķetes cītīgi taupa, tad krieviem nav nepieciešams īpaši iespringt un pārzīmēt savus plānus, jo tehniski vēl kādu munīcijas noliktavu var atļauties ziedot.

Ir atšķirība starp munīcijas taupīšanu un tās neesamību. Pat ja ukraiņi taupa šīs raķetes, viņi nedrīkst ilgi bakstīties ar otro triecienu, jo militāras jēgas, kopējā frontes kontekstā skatoties, no šī uzbrukuma bija samērā maz, tas vairāk bija trieciens pa krievu karavīru un civiliedzīvotāju morāli. Tagad uztaisot pauzi būs skaidrs, ka to raķešu ir ļoti maz vai vairāk nav, kas krieviem dos laiku un pamatojumu pacelt savu karavīru morāli, un sagatavot risinājumus lai izvairītos no nopietnām sekām nākošajos uzbrukumos, ja tādas raķetes tomēr atradīsies.

Sadzīves ķīmija netiek ražota viena konkrēta ražotāja viena modeļa izlietnei. Es nešaubos, ka turki spēj saražot ATACMS analogu, bet ļoti šaubos par amerikāņu HIMARS spēju šo raķeti palaist. Tepat vēl pavisam nesen bija brēka par to, ka vācu MARS2 nav savienojams ar amerikāņu piegādātajām raķetēm, kaut gan praksē braucamais ir tas pats MRLS, bet redz softs tā nedomā. jautājums protams nav nerisināms, bet ne bez pašu amerikāņu iesaistes.

Par raķešu redzamību pie dažādiem ātrumiem - Kalibr un daudzas citas spārnotās raķetes kruīza posmā lido zemuun salīdzinoši lēnu, ap 1000km/h, kas ļauj tās notriekt pat ar pleca pretgaisa sistēmām un ļauj tās redzēt arī parastiem pilsoņiem. Attiecīgi ir pilns nets ar video uzņemtām raķetēm. Ballistiskās raķetes lido ātrāk un augstāk, bet atkal pa fiksētu trajektoriju, līdz ar to diezin vai dalidotu līdz tai lidostai. Krievu pretgaisa aizsardzība varbūt ir sūds, bet nu nejau tik liels sūds.

Attiecīgi ja ir atlidojis kaut kas tāds, ko pretgaisa aizsardzība nenotrieca un kā atlidošanai nav liecinieku, pat pie pieteikami liela šķērsojamā gabala pāri Krimai, tātad var secināt, ka ja tur kaut kas arī lidoja, tad tā nebija ne spārnotā ne PSRS stila ballistiskā raķete. Par pašu trieciena brīdi piekrītu, ka tajā nekas nebūs redzams, bet gaišā dienas laikā spārnotās raķetes vai pretkuģu raķetes jau nu noteikti būtu pamanāmas šķērsojot Krimas teritoriju.

Variants protams interesants, bet tādā gadījumā jautājums cik tam pasākumam raķešu daudz saražots. Arī no ukraiņu puses bliežot pa Krimu ir jārodas iespaidam, ka ukraiņi to var darīt pietiekami bieži. Attiecīgi tuvākajās dienās ukraiņiem vajadzētu šādu triku atkārtot, pretējā gadījumā krievi nonāks pie slēdziena, ka to raķešu nemaz tik daudz nav, un, lai bīstamība saglabājas, situācija nav tik slikta, kā tas šobrīd ir ar HIMARS uzbrukumiem gar frontes līniju.

Es nesprotu kāpēc vispār tāda doma ka tās ir turku raķetes? Kā jau minēju iepriekš ukraiņi un ASV jau vairākas nedēļās runā par to, ka ATACMS nonāks ukraiņu rīcībā, un pēdējā piegādē ASV palīdzības paketē bruņojuma saturs vispār tika atstāts neatšifrēts ar komentāru ka tur būs kaut kādas raķetes HIMARS sistēmām. Ņemot vērā, ka ukraiņi bez nekādiem komentāriem pielietoja HARM raķetes, tad tas, ka ukraiņi ir tikuši pie ATACMS man liekas reālāk, nekā ka viņiem no Turcijas ir atvestas kaut kādas citas raķetes kopā ar visu palaišanas sistēmu.

Izlikties par beigtiem ir variants, problēma tik tā, ka viss notika gaišā dienas laikā skatītāju klātbūtnē, attiecīgi oficiāli protams visu var noliegt un teikt, ka paši nolohojāmies, bet praksē šobrīd ļoti intensīvi jāveic propogandas darbs, lai pārvirzītu publikas domas no tā, ka specoperācijā ir problēmas. Jau par dronu flotes dienā Krimā bija jautājumi, tad kur tad vēl par šo. Steidzami neieciešamas uzvaras

Sāksim ar to, ka turki paši izmanto ATACMS un ja viņiem ir kaut kas labāks, tad diezin vai viņi to sūtīs uz Ukrainu.

Nākamais jautājums ir palaišanas iekārtas - palielam Ukraiņu rīcībā ir palaišanas iekārtas priekš padomju raķešu tipiem, bez nekādas gudras vadības un MLRS/HIMARS/MARS2, kas ir spējīgi šaut tās pašas ATACMS. Teorētiski ir arī ukraiņu pretkuģu raķešu sistēma, ko tīri teorētiski varētu šim pielāgot, bet problēma tajā, ka sīs raķetes (arī Harpoon) būtu pamanāmas ielidojot, jo ir stipri lēnākas par ATACMS. Attiecīgi būtu ziņas par pamanītām raķetēm. Tātad nav daudz variantu par to, no kā varētu izšaut raķetes, kas būtu pietiekami ātras, lai vērotājam no malas liktos, ka noliktava vienkārši uzsprāga.

Nepabeidzu domu - ja nebūs augsta līmeņa atbildes, tad sāksies tautas begšana no Krimas + armijas dezertēšana, jo atstāt šādu uzbrukumu bez atbildes nozīme pateikt, ka principa izslavētā pretgaisa aizsardzība ir bezspēcīga, un līnija ko ukraiņi var brīvi aizsniegt ir Ukrainas vecajās robežās. Praktiski tas nozīmē, ka ne vairs tikai līdz 70km no frontes līnijas atrasties ir bīstami, bet jau visā okupētajā teritorijā.

Visticamākais variants ir tie paši amerikāņu ATACMS, jau labu laiku kaut kur pa malām klīst informācija, ka šāds bruņojums varētu nonākt ukraiņu rīcībā, un pa šīm nedēļām bija arī dažas citas iznīcinātas munīcijas noliktavas ārpus GMRLS raķešu sasniedzamības zonas, par ko arī Girkins cepās. Jautājums tika vai ATACMS ukraiņi dabūja no pašiem amerikāņiem, vai arī caur kādu citu NATO valsti, lai amerikāņi varētu tēlot, ka viņi nav lietas kursā. Par labu ATACMS liecina arī tas, ka netika novērotas pierastās lēni lidojošas raķetes, ATACMS ir samērā neliela bet ātri lidojoša raķete, līdz ar to varēja rasties iespaids, ka vispār nekas neatlidoja.

No šī arī mana doma, ka visticamāk tiek testēta krievu reakcija, kā arī demoralizēta krievu armija un Krimas iedzīvotāji - ja šis starpgadījums izies cauri bez kaut kādas augsta līmeņa atbildes un/vai Medveģeva solītā kodolkara.

Ja šis moments tiešām ir Ukraiņu raķešu trāpījuma rezultāts, tad domāju, ka šis ir tāds kā tests - tālās darbības raķetes (300km) ir iedotas, uzšausim pa Krimu un paskatīsiemies atsauksmes. Ja krievi nespēs uz šo pietiekami nopietni atbildēt, tad principā tuvākajās dienās ukraiņi šaus pa visu okupēto teritoriju un stratēģiski pipec krieviem pienāks ļoti ātri.

Redz, ja jautājumam pieiet no tās puses, ka valdībai ir plāns, tad jā, varētu uzskatīt, ka tikai pilsonis parastais dabūs pa kaklu, kamēr šie izrullēs.

Tā kā es uzskatu, ka valdībai tāda skaidra plāna nav, tad gadījumā, ja tā krīze tiešām iestāsies, tad kakas būs ventilātorā un amati valsts struktūrās būs garantēti tikai mazskaitlīgai augstu sēdošo daļai, pārējie tiks pamesti zem tanka vai cirvja, kad atkal tiks īsināti valsts izdevumi. Liels daudzums no šī brīža darbībām ir vienkārši aktīva darbības imitācija, bet fonā skanošais to pašu ministriju izteikumos liecina par to, ka panika tomēr ir arī tajos kantoros.

Es neaicinu pārvākties uz viduslaikiem, vienkārši norādu, ka vispirms būtu jānodala modernās pasaules ekstras no tiešām pamatvajadzībām. Dienas beigās sliktākajā gadījumā es esmu viens no tiem, kas sals tajos Rīgas dzīvokļos, jo darbs tad Rīgā. Ja tiešām esam krīzē, tad arī laicīgi jāsāk plānot no kā esam gatavi atteikties lai to ziemu tiešām pārvilktu, nevis ar jādalās ar kaujas saucieniem par to, ka valstij man jānodrošina karstais ūdens 24/7.

Un lauku mājas minēju kā paraugu tam, ka tur par savām ērtībām jārūpējas pašam, neieguldot darbu un līdzekļus vienīgā pamatvajadzība, kas tiek izpildīta ir jumts virs galvas, pārējais jau ir ekstras.

Tā kā pēdējā laikā samazinājies visādu ziņojumu skaits par dažnedažādām piegādēm Ukrainai no pašu Ukrainas politiķu puses, tad pieļauju, ka šobrīd paši iekārtu devēji pieskata to lai iekārtas nepazustu. Mans minējums būtu, ka sabiedrotie piespieduši politisko vadību nemaisīties pa kājām militāristiem, attiecīgi arī tehnika no Eiropas un ASV kustas brīvāk un lietderīgāk izmantojas, gan arī informācijas noplūžu mazāk. Tepat pēdējās dienās atklājies, ka kaut kas no NATO piegādājis ukraiņiem pretradaru raķetes ar attiecīgiem rezultātiem kaujas laukā. Krievi loģiski uz pauzes par tādu triku, kas liecina, ka informācijas noplūdes ir labi ierobežotas.

Karš šobrīd ir pārvests režīmā, kad ar NATO ieročiem ukraiņi demilitarizē Krieviju, kas no NATO valstu viedokļa ir pilnīgi ok variants, jo pašiem rokas nav jāsmērē + daudzās valstīs bruņojuma ražošana iet uz urrā, vietām pat Aukstā kara līmenī. Pieļauju arī, ka daudzām valstīm ir dziļi nošpļauties par Ukrainu, bet Krievijas demilitarizācija tomēr ir tāds reālpolitisks mērķis.

Jermaka jautājums aktuālāks kļūs tuvojoties kaut kādām sarunām ar Krieviju vai atjaunošanas fondu dalīšanai. Lūk tajā brīdī var sākties momenti, ka tie paši sabiedrotie spiedīs uz izmaiņām Ukrainas vadībā lai nodrošinātu atbilstošu līdzekļu sadali.

Principā visi notikumi ir samērā normāla parādība Ukrainas pirmskara politikā. Es pat nesaprotu, kāpēc mūsējie aizgāja tādā razņosā par to, ka Ukraina ir kaut kādas paraugs demokrātijai. Jā, Zeļenskis palika savā vietā, bet tas jau pēkšņi neizdzēsa visus iekšējos konfliktus, politiķi vienkārši sūdīgākajā brīdī spēja savākties un saliedēties ap valsts neatkarības ideju, kas protams ir apsveicami no viņu puses. Bet tā kā šobrīd bruņojums uz Ukrainu plūst un militārā vadība ir nodalījusies no politiskās, tad politiķi savu brīvo laiku var turpināt aizpildīt ar Ukrainas politikā ierastajiem skandāliem.

Šeit jau sākas jautājums ko mēs saprotam ar pamatvajadzībām? Vai siltais ūdens katru dienu ir pamatvajadzībai vai tomēr ekstra? Siltums dzīvoklī līmenī, ka var šortos staigāt ir pamatvajadzība vai ekstra? Man vienkārši papildus īrētam dzīvoklim Rīgā ir arī savas lauku mājas un es atceros arī 90tos padomju laikā būvētajās daudzstāvenēs, līdz ar to mana izpratne par to, kas ir pamatvajadzība un kas ekstra visticamāk stipri atšķiras no vidēja rīdzinieka.

Reiz sensenos laikos lielākas cilvēku grupas nonāca pie slēdziena, ka ir nepieciešama kaut kāda pārvalde, lai atvieglotu minētās cilvēku grupas dzīvi neliekot šai grupai nodarboties ar pārvaldes funkcijām ikdienā. Laika gaitā šis pārvaldes process ir izgājis caur dažādām modifikācijām - cilšu vecākie, monorhijas, diktatūras, demokrātijas un šobrīd mēs esam šajā punktā ko sauc par demokrātisku valsti.

Problēma gan mums gan daudzviet citur pasaulē ir tā, ka valsts tā vietā lai nodarbotos ar savām pamatfunkcijām (minētās cilvēku grupas dzīves uzlabošanu), nodarbojas arī ar visādām papildus figņām jo gan sistēma gan tā cilvēku grupa, ko pārvalda minētā sistēma, ir aizmirsuši kādas ir valsts pamatfunkcijas. Un kamēr minētā cilvēku grupa, zināma, kā pilsoņi parastie, gaidīs komunismu, kad valsts visiem visu dos un par to nekas nebūs, tikmēr jā, slīcēja glābšana būs paša slīcēja rokās, jo pat 1,9milj tautā var atrast kādu kam to palīdzību vajag vairāk.

Piedāvāju 3. variantu - neviena no pusēm īsti nezin vai pietiks un kārtējo reizi izies uz variantu "atstāsim šo veiksmei". Ja gāzes pietiks, tad Kariņa atbalstītāji varēs kliegt, ka NRA šūpo kuģi un izplata fake news, ja gāzes pietrūks, tad atkal NRA varēs kliegt, ka "mēs tak teicām".

Mums tautā dzīvo kaut kāds maldīgs uzskats, ka valdībai vai opozīcijai ir reāls plāns, bet praksē, paskatoties vairāku gadu griezumā, visas puses praktiski mauc paļaujoties uz tīru veiksmi, jo visi plāni labākajā gadījumā ir plikas vadlīnijas.

Pilnīgi noteikti, ASV ar Ķīnu tīri šobrīd muhļī kopā, krievi un viņu atbalstītāji tikai kaut ko nesaprot, domā, ka Ķīna viņus glābs no vispasaules kapitālisma.

Un atkal par velti pētu lāpstu piedāvājumu

Bet ja nopietni, es šeit nemaz citu rezultātu arī īpaši negaidīju. Gan ASV gan Ķīnai ir izdevīgi paplātīties ar militāro spēku, lai novērstu uzmanību no pašu sūdiem. Demokrāti tikko dabūja plusiņus nākamajām vēlēšanām un ASV atrādīja savu militāro varenību, tikmēr Ķīnai ir iespēja publikas domas novirzīt nost no briestošajām ekonomikas problēmām un pakačāt patriotismu. Šeit gan ir arī zaudējumi, itsevišķi Si reputācijai (nesasita nīstos amerikāņus), bet uzmanības novēršana no banku krīzes šobrīd ir svarīgāka par uzvaru pār nīsto kapitālismu. Īsumā visi izmanto Ukrainas konflikta atskaņas, lai izspiestu kaut kādu labumu sev un novērstu tautu uzmanību no pašu savārītajiem sūdiem.

Da pilnīga vilšanās, es jau biju lāpstām amazonē atsauksmes sācis skatīties, a šie paņem un atceļ karu. Tas bunkura čekists vienreiz var savākties normālam karam vai viņš tā arī visu laiku mauks specoperācijās? Rekur pat biedrs Si biedē ar karu par Taivānu un dara to atklāti, nevis kaut ko tumsā zem segas muhļī. Šitā turpinot Valodjam arī baķka liks gaidīt uz paklāja, ne tikai Erdogans

Vecā Eiropā ir ļoti veikla metālajā vingrošanā, līdz ar to 2014. gada moments ar Krimu un karš Donbasā tika pabāzts zem "slāvu tautu / pilsoņu kara", kas mazliet piemiedzot acis ļāva turpināt ieroču daļu piegādi zem "dubultas nozīmes" precēm. Arī tā laika sankcijas bija tādas šķidras un tika uzliktas skata pēc.

Šobrīd esam jaunā realitātē, kad tie paši ieroču piegādātāji ar lielu prieku dod bruņojumu Ukrainai, paralēli liekot zem deguna savām valdībām līgumus par jaunu ieroču iepirkumiem. Pieliekam tam visam šī gada sankcijas un reputāciju riskus, un tā vecā Eiropa vairs neraujas strādāt ar Krieviju. Siemens un daļēji arī Renault aiziešana vien nozīmē to, ka priekš lielajiem brendiem industriālos apjomos tas tirgus ir miris.

Jā, Eiropa ir viennozīmīgi atbildīga par šo visu putru, bet tas ko daudzi, itsevišķi paši krievi, nesaprot par šo situāciju, ir tas, ka ne jau valstis ir norakstījušas sadarbību ar Krieviju un Krieviju kā valsti, bet lielais bizness. Un mūsdienu pasaulē ja lielais bizness noraksta tavu valsti, tad tas ir taisnais ceļš uz Āfrikas dzīves līmeni, bez cerībām atgūties nenākot klajā ar pilnīgu valsts varas kursa maiņu. Turpmāk bizness ar Krieviju notiks, bet jau caur sētas durvīm, mazākos apjomos, un pa cenām kas vienkārši sagraus jebkādu valsts konkurētspēju.

Viņi tagad savas tranšejas rok, tik daudz kādu instruktoru varētu atsūtīt lai pastāsta procesa knifus. Tur tomēr darba drošība, ergonomika un efektivitāte svarīga.