Ja NATO būtu savākuši kārtīgu kaujas grupu gar savu austrumu robežu, tad varētu runāt par Krievijas dalīšanu. Ar to, kas vismaz oficiāli ir savākts pietiks lokāliem uzbrukumiem Krievijas tuvējām bāzēm, Kaļiņingradai un Ukrainas deokupācijai. Vismaz šobrīd es neredzu ārzemju medijos vēlmi iet uz Maksavu, jo kā redzam no Ukrainas pieredzes modernas lielpilsētas ieņemšanai vajag nenormālu skaitu tehnikas un cilvēku. Deokupējot Ukrainu kašķis visticamāk arī būs izsmelts, NATO būs sevi nodemonstrējuši, krieviem būs nostiprināts ārējais ienaidnieks un bizness kaut kur pa malu varēs atsākties. Uzbrukums poļiem jau visticamāk nebūtu brauciens ar tankiem uz Varšavu, bet gan pāris iskanderi pa armijas bāzēm kur piegādā kravas Ukrainai. Problēma šajā konflikta risinājumā ir tāda, ka pastāv risks ka kāda no pusēm pārcentīsies un armijas bāzes vietā sabombordēs kādu pilsētu vai iskanderā konvencionālās galviņas vietā ieskrūvēs kodolgalviņu, tādā veidā aizraujot ierobežoto konfliktu pilnizmēra karā. Tāpēc es principā ceru uz plānu B - Putinu viņa bunkurā optimizē, pāris ģenerāļus nosūta uz Hāgu un visi dzīvojam tālāk.

NATO arī bez Krievijas meklēja kašķus arābu valstīs un viemēr jau paliek Ķīna, kas pēc Krievijas varas vertikāles sabrukuma nostiprināsies tās teritorijā. Līdz ar to NATO visticamāk nepazudīs.

Bet poļu situācija gan ir tāda satraucoša, jo papildus jau nosauktajām lietām Krievijas vēstniecība Polijā esot dedzinājusi papīrus, līdzīgi kā pirms iebrukuma Ukrainā. Šis velk uz to variantu ko es jau kaut kad iepriekš biju minējis, ka lai novērstu uzmanību no zaudētā kara Ukrainā krievi sāks karu ar NATO, jo saprot ka NATO ar atombumbām bez vajadzības nemētāsies un līdz Maskavai tāpat neaizies, jo ar Polijā un Baltijā esošajiem spēkiem pietiek tikai teritorijas aizsardzībai. Iekšējā tirgū savukārt varēs pateikt, ka karš Ukrainā tika zaudēts NATO iejaukšanās dēļ, un visiem jāapvienojas ap vadoni, jo visa pasaule pret mums. Putins šo karu jau ir zaudējis, bet NATO iejaukšanās gadījumā viņš visu varēs norakstīt uz ļaunajiem rietumiem un konflikts tā arī pakārsies iesaldētā stāvoklī uz nākamjiem 40-50 gadiem. Pie tā propogandas apjoma, kas ir izplatīts krievu iekšējam patēriņam, šobrīd vairs nepastāv konflikta diplomātiski risinājumi, paliek tikai Putina optimizācija vai limitēta karadarbība ar NATO.

Nu ko, NATO sapulce cik saprotu ir pagājusi un lēmumos īsti izmaiņu nav:

www.reuters.com/world/europe/invasion-milestone-ukraine-urges-solidarity-western-leaders-gather-2022-03-24/

Ziņu šodien daudz, bet izskatās, ka visas puses gatavojas ilgam karam, jautājums tik kas beigsies ātrāk - ukraiņu cīņasspars, krievu lielgabalgaļa vai Rietumu pasaules spēja pieciest neērtības, ko viņiem rada sankcijas. Nebrīnīšos, ja rietumu pusē tuvākajā laikā sāks peldēt domas par Ukrainas atdošanu krieviem labā biznesa vārdā, problēma tik šajā idejā ir tāda, ka nodotie ukraiņi ar prieku pievienotos krieviem arī pašu rietumu denacifikācijā. Principā ja onkuli Kremlī vai Ufas bunkurā kāds tuvākajā laikā nenovāks, tad mierīgi varam gatavoties 3. pasaules karam.

Kontekstā labs citāts no viena Tvnet intervēta Latvijas armijnieka: "Runājot par potenciālo vienošanos, Slaidiņš atgādināja notikumus no Pirmā pasaules kara noslēguma, kur viens no Francijas ģenerāļiem, noslēdzot mieru ar Vāciju, izteicies, ka šis ir pamiers uz 20 gadiem. "Kā mēs zinām, tad vēlāk sekoja Otrais pasaules karš. Un šeit nav svarīgi, kas atrodas Kremlī - vai tas ir cars, boļševiki, komunisti vai Putins. Par uzvaru varam runāt tikai tad, ja Krievija kā impērija sabruks. Vadoņiem, kas atrodas Kremlī, ir nepieciešams tikai asinis, kādu iekarot un pazemot. Tā ir Krievijas būtība un ar to ir jārēķinās," uzsvēra Slaidiņš."

NATO ģenerāļi jau bija gatavi braukt pirmajā dienā, kad virs Polijas lidoja ASV stratēģiskie bumbvedēji, bet reālam kašķim šobrīd pietrūkst politiskās gribas. Lasot ziņas no citām NATO valstīm es pagaidām neredzu tādu baigo vēlmi iesaistīties, FOX News kaut ko runā tajā virzienā, bet tas arī viss. Principā ja amerikāņi ir pateikuši, ka nebrauks, tad vienīgi tepat minētie briti un poļi var kādus piedzīvojumus braukt meklēt. Rietumiem tomēr svarīgāki jautājumi par demokrātijas eksportu jārisina, tur ir zaļais kurss, sieviešu tiesību jautājumi, imigrantu jautājumi, visādu apspiesto sabiedrības grupu jautājumi. Skatoties no Francijas un Vācijas viedokļa tie ukraiņi ar visu savu pretošanos vispār varētu iet tur kur aizgāja krievu kuģis, traucē tikai biznesu taisīt, ar ikdienas huiņām nodarboties + vēl ieroči šiem jāpiegādā un tagad vēl pašiem jābruņojas

Viss kārtībā, mana kļūda, pašam sajuka dienas. Datumu pacēlu, jo izrādās, ka tajā pašā datumā ir arī cits redzējums uz Ķīnas teikto

www.bloomberg.com/news/articles/2022-03-20/china-will-work-to-de-escalate-war-in-ukraine-ambassador-says

Principā Ķīnas viedoklis tiek izmantots amerikāņu iekšpolitikā, bet to ko darīs Ķīna zin tikai viņi paši. Vienīgais kas ir skaidrs, ka ķīnieši turpinās šādā stilā lavierēt, jo uzrauties uz sankcijām vai zaudēt tirgu negribās, bet biedram Putinam ir jāpalīdz + jāpakaitina amerikāņi

tad karš būs lētāk

Cienītais, jūs pie pilna prāta....?

Nu paskatīsimies tīri mierīgi un ekonomiski - karadarbībai turpinoties pieaug bēgļu plūsma uz Eiropas valstīm, kam ir jānodrošina dzīvesvieta, pabalsti, darbs, utt. Tā ir viena izdevumu pozīcija.

Tālāk sankciju rezultāti - ar mūsu atbalstu vai bez tā lielās valstis un privātais bizness tāpat noteiks sankcijas, kas galvenokārt atspārdīs tieši AEiropu.

Vēl tam visam pa virsu izdevumi Ukrainas atjaunošanai, visticamāk Eiropas Savienība metīs no kopēja fonda, kas visticamāk samazinās investīcijas mūsu pusē.

Līdz ar to jā, karadarbības maksimāli ātra pārtraukšana, pat ar NATO bruņoto spēku ievešanu Ukrainā ir AEiropas valstu interesēs. Es ļoti stipri apšaubu, ka pie pašreizējā krievu armijas stāvokļa šāda karadarbība pāraugtu lielākā konfliktā. Mūsu interesēs ir maksimāli ātra karadarbības pārtraukšana un kaut kādu sankciju samazināšana jau caur politisko dialogu.

Paskaties video datumu, pēc sarunām ar Baidenu Ķīna jau ir ieslēgusi daļēju atpakaļgaitu.

Mums visa Eiropa ir saistīta ar Krieviju, bet atsevišķas krievu nozares ir saistītas ar piegādēm no Ukrainas. Attiecīgi kamēr karš turpinās, kaut kādā veidā atrausies visi. Ukraiņi plāno karot tik ilgi kamēr būs ar ko vai pa ko šaut, krievi vēl cer kaut kādu ģeopolitiku izbīdīt, bet visa pārējā pasaule ir kaut kāda līmeņa tumšā vietā. Sankcijas ir risinājums, ja paralēli tiek doti nodokļu samazinājumi un citi atbalsta pasākumi savās mājās. Bet ja mēs ekonomiski sitam krievus un pie reizes izturamies tā itkā ekonomikā viss ir kārtībā, tad karš būs lētāk.

Ja godīgi es šobrīd sāku atbalstīt poļu vēlmi doties kaujā. Katra diena šajā nenoteiktajā ekonomiskajā stāvoklī, kad cenas materiāliem mainās pa dienām, bet tehniski nav Force majeure apstākļi vienkārši piš prātu visiem būvniecībā un ražošanā iesaistītajiem. Un mums jau pie mūsu mazās ekonomikas ir grūti, tad kur tad poļiem, kas vēl vairāk saistīti ar Ukrainu. Pilnizmēra karš ar Krieviju drīz ķļūs vienkārši ekonomiski pamatots risinājums visai Eiropai. Bet cars tā vietā lai risinātu situāciju grib gāzi pa rubļiem tirgot.

Tāpēc jau tur visi tā pērk cukuru lai ir ar ko samagonku dzīt, gudra tauta

Centrālās bankas rezervju iesaldēšana nav nacionalizācija, resursi vēl joprojām pieder Krievijai, bet līdz sankciju atcelšanai tā ar tiem nevar rīkoties. Lidmašīnu nacionalizācija principā ir "gop-stop", bija īru/Bahamu salu lidmašīnas, tagad ir krievu lidmašīnas, šajā procesā pārkāpjot veselu kaudzi ar biznesa principiem, nerunājot jau par starptautisko likumdošanu.

Rietumiem vismaz pagaidām nav tiesisku risinājumu naudas un īpašumu nacionalizācijai un līdz šim arī bizness būtu negatīvi uztvēris šādas darbības. Bet tā kā krievi pirmie ir oficiāli sākuši nacionalizācijas procesus, pieļauju, ka tiks radīta likumdošana, kas ļaus pietiesāt iesaldētos resursus par labu tiem uzņēmumiem, kas ir cietuši no Krievijā veiktās nacionalizācijas, vai arī caur Hāgu pa tiešo Ukrainas atjaunošanai.

Lai arī daudzas valstis Rietumos šos līdzekļus gribētu paturēt sev, civilizētajā pasaulē tās lietas tomēr tā nedarās.

Nacionalizācija principā ir tas, kas šobrīd nogalina Krievijas biznesu uz desmitgadēm - līdz šim biznesa vide uzskatīja, ka krievi nav tik traki lai sāktu kaut ko nacionalizēt, jo nav jau tā ka elitēm trūkst izpratnes par biznesa pamatiem, un pat kara sākumā no Krievijas izvācās tikai tie, kam bija svarīga reputācija. Šajā brīdī, kad ir nacionalizētas līzinga kompānijai piederošas lidmašīnas, noteikumi jau ir pavisam savādāki un principā bizness ar Krieviju ļoti strauji beigsies, jo jāsāk ņemt vērā papildus riski. Tāpēc arī vatenis parastais domā, ka tagad visu nacionalizēsim un būs savs makdonalds vai djadja vaņa, bet krievu ekonomisti uzskata, ka šis ir pilnīgs pipec uz veselām paaudzēm.

Te mazliet plašāk par Renault situāciju Krievijā: fortune.com/2022/03/04/renault-silent-russia-automaker-avtovaz-lada-putins/

Īsumā Renault Krievijā ir iegrūduši tik daudz naudas, ka tagad pat īsti nav variants iet ārā no turienes. Ja pareizi saprotu viņu pašu datus, tad Krievija principā ir 2. lielākais tirgus aiz Francijas.

Protams, ka vesela kaudze uzņēmumu paliek Krievijā, bet tie pa lielam cenšas neafišēties vai arī to pārstāvniecība Krievijas reģionā atrodas ārpus Krievijas, līdz ar to tehniski viss ok. Tas stāsts par uzņēmēju pārcelšanos uz blakus valstīm ir tiešā veidā saistīts ar to, ka bizness jau turpinās, tik daudz, ka pati Krievija tiks izmantota kā resursu avots, bet peļņa plūdīs uz blakus valstīm. Drīz arī Eiropā sāks parādīties metāls un alumīnijs no "ražotnēm" Kirgistānā, un bizness ne ausu nekustinās par reālo izcelsmi. Ķīnai jau arī neinteresē Krievija kā tirgus, viņiem vajag tikai resursus, ražošanas jaudas tam ko paši nevar saražot, un tikt vaļā no konkurentiem Krievijā. Sankcijas jau praktiski trāpīs pa visiem kas ir visusslānī vai zemāk, lielais bizness ātri pārorientēsies uz darbu caur blakusvalstīm un izmantos iespēju krievu strādniekiem maksāt vēl mazāk. Nu tipa kā ZKorejā, kur strādnieki strādā Ķīnas uzņēmumos, saņem kaut kādu simbolisku algu, bet krējumu nosmeļ vadonis un biznesmeņi.

Šogad Francijā prezidenta vēlēšanas, pieļauju ka Makrons vienkārši nevar atļauties šūpot kuģi ar spiedienu uz uzņēmējiem, līdz ar to franči pagaidām taisa "business as usual". Tas ka pēc kara Eiropā nodarbosies ar raganu medībām, kurās šie uzņēmumi būs primārie mēŗki, jau ir cits jautājums vēlākam laikam.

Nu konkurentiem šis tāpat būtu labs brīdis Renault atspārdīšanai, pat ja krievi ražo uz savu galvu. Krievijas tirgus tāpat tuvākajā laikā būs miris jaunu auto pārdošanai, līdz ar to moments kā reiz iedzīt zemē kādu konkurentu Eiropas tirgus līmenī.

Kaut ko džeki pasteidzās, būtu pagaidījuši vismaz kara beigas. Ir skaidrs, ka klusītēm liela daļa atsāks strādāt, bet tikai tad kad kāds būs izcēlies un dabūjis pa kaklu. Un šajā gadījumā laikam tieši franču kompānijas plāno uz sevis iznest visu sabiedrisko attiecību katastrofu.

Nu nez, gan krievu opozīcija gan ārzemju apskatnieki spriež, ka Putinam paliekot pie varas Krievija nesāks dalīties. Visi reģionu vadītāji ir Putina sistēmas cilvēki, līdz ar to, kamēr sistēma stāv arī Krievija paliks vienā gabalā. Ļoti nabadzīga, bet vienā gabalā. Ja Putinu tomēr nooptimizēs, nu tad gan var būt visādi, jo visa elite tomēr ir piesaistīta konkrētiem uzņēmumiem un reģioniem, un tad gan var aiziet katrs par sevi.

Skatoties pēdējo nedēļu notikumus saistībā ar Krieviju tādā plašākā kontekstā sāk rasties aizdoma, ka kaut ko esam aizmirsuši. Pie fakta, ka Krievijas ekonomika un mediju vide palēnām slīd ZKorejas virzienā, vai Eiropa šobrīd ir sākusi domāt par to, ka tās ārējā robeža jāsāk stiprināt līdz tam līmenim kāds ir starp abām Korejām? Šobrīd vienīgais konflikta atrisinājums kas derīgs visām iesaistītajām pusēm ir Putina gāšana, tiesa Hāgā kaut kādai daļai iesaistīto personu un sankciju atcelšana. Es neticu, ka esošā sistēma Krievijā spēs panākt sankciju atcelšanu vai reālu ekonomikas izaugsmi, līdz ar to visa tā teritorija pārvērtīsies par nabadzības un noziedzības perēkli ar tendenci visām problēmām kopā ar bēgļiem plūst uz Eiropu. Bez mīnu lauka, dzeloņdrātīm un militāri kontrolētas robežas šķērsošanas kontrabanda, korupcija, cilvēku tirdzniecība un citas jaukās Krievijas eksportpreces ies uz urrā.

Tas tā dīvaini izklausās, bet tās pārtrauktās miera sarunas ir tieši par 2. pasaules karu. Tehniski šobrīd Krievija un Japāna ir pamiera stāvoklī 2. pasaules karā, pat ja kopš kara beigām ir pagājuši vairāk kā 70 gadi. Līdz ar to pārtrūkstot miera sarunām vismaz uz papīra viņi vēl joprojām ir kara stāvoklī, pat ja nenotiek aktīva karadarbība. Attiecīgi japāņiem lai uzsāktu karadarbību nav pat nepieciešams pieteikt karu, viņi var vienkārši izsēdināt desantu tajās salās un, cik es saprotu no starptautiskās likumdošanas, tā būs pilnīgi likumīga deokupācija, jo bez tā miera līguma robeža starp abām valstīm ir ļoti nosacīta .

Jā, pareizi, aizmirsu pievienot šo - Krievija turpina 2. pasaules karu ar Japānu.

Nu aizkadrā ir netikai krievu ielidošana Polijā:

1) Baidens no rīta pateica, ka amerikāņi nekaros Ukrainā, bet to varētu darīt citas NATO valstis

2) uz Slovākiju ir aizvestas Patriot pretgaisa sistēmas

3) 15 gab. NATO kuģi kas piedalījās mācībās Ziemeļjūrā, šobrīd peld Baltijas jūrā Stoholmas virzienā ar oficiālo iemeslu "tur atpūsties no mācībām"

Un tas viss neskaitot to, ka virs Polijas un Rumānijas ir vismaz 3 uzpildes lidmašinas ar pavadošo grupu + izlūklidmašīnas lido virs Lietuvas un gar Polijas robežu. Principā NATO tā lēnām, bet pamatīgi savu kara mašīnu kurbulē un velk uz mūsu un Ukrainas pusi.

Par šo tieši brīvdienās ar radinieku runājām - Latvijas reljefs un ceļu tīkls, itsevišķi Latgalē, uzbrukumam no Krievijas un Baltkrievijas ir tik neizdevīgs, ka pie līdzīgas pretestības kādu izrāda ukraiņi nekāda braukšana uz Rīgu pa 24 stundām nekādā veidā nesanāktu. Jā, tuvākās pierobežas pilsētas noteikti ieņemtu, bet tālākais brauciens Rīgas virzienā tāpat būtu elle zemes virsū ar mūsu 2m grāvjiem, purviem, pakalniem, ciemiem un meža masīviem ik pēc pāris km. Galvenais lai tik visiem karotgribētājiem pietiek ieroču. Un atšķirībā no Ukraiņiem mums arī īsti nav kur atkāpties, jo ir skaidrs, ka pirmais mērķis būs Suvalku koridors, un ja tas ir ciet, tad no Latvijas var tikt prom tikai pa jūru. Attiecīgi vai nu atkal padodamies vai visi uz fronti.

Piekrītu, ka Skultes termināļa ekonomiskais un ģeogrāfiskais novietojams būtu diskutējams, bet problēma, ka brīžam pamatotu tehnisku jautājumu apspriešanas vietā, tas viss aizpeldēja uz "amerikāņi nāk" un "ko teiks Krievija?". Beigās lietuvieši uzcēla un dabūja vēl atlaidi no Gazprom, bet mums vēl labu laiku bija kaujas savā starpā par to vai Latvenergo var pirkt gāzi no Lietuvas termināļa.

Attiecībā uz ostām un dzelzsceļu principā ir tas pats princips - kamēr krievi ved kravas, tikmēr nauda ir un visi ir lieli vadītāji, kā krievi vairs neved kravas, naudas nav un atklājas, ka arī vadītāju nav, tikai vieni ielikteņi naudas pumpēšanai bez jebkādiem attīstības mērķiem.

Rinkeviča virzienā pārmetums pamatots, čals tomēr ilgi sēž savā amatā, bet nevajag jau aizmirst īstos varoņus, kas TECus uzsēdināja uz Krievijas gāzes, kā arī ar kliedzieniem par "amerikāņu interesēm" noraka Skultes termināli, tā teikt lai nekaitinātu Krieviju. Gazprom nauda mūsu politikā un biznesā gadiem ir atradusi dzirdīgas ausis, līdz ar to ja meklējam vainīgos, tad meklējam tos primāros varoņus, jo šobrīd mēs visi kaut kādā veidā esam sponsorējuši Krieviju un šo karu, pie tam pieverot acis uz Krievijas izlēcieniem.