Tikko internetā pameklēju ziņas krievu valodā, kas nav delfu vai tvnet krievu versijas un pie reizes palasīju arī šo lapu facebook komentārus. Nu nav tā ka paši krievvalodīgie tā konkrēti nosodītu notikumus Ukrainā. Tur ir lasām tāds Maira Brieža variants, ka es jau neko, politika neinteresē, bet paskat kā pieaugs gāzes un degvielas cenas, kāpēc neprotestēja kad spridzināja Lībiju, ko darīt tiem, kam bizness ar Baltkrieviju utt. Visi šie punkti ir loti pamatotas lietas, par ko vajadzētu satraukties visiem, bet ir saprotams arī vidējā latvieša satraukums, jo nav jūtama tāda spēcīga krievvalodīgo norobežošanās no Krievijas režīma. Biznesa vidē varbūt tas vēl ir pieciešams, bet sadzīves līmenī tas tā gluži nestrādā.

Pēc tendencēm manos laukos, kas atrodas aiz "100km ap Rīgu civilizācijas apļa" un tā ko esmu šovasar redzējis izbraukājot Latgali un Vidzemi kombaina meklējumos Dižpilsētas jūsmiņi tāpat būs spiesti par to domāt, jo kovids diezgan ātri pierādīja, ka Rīga principā ir tupiks. Tie kas grib dzīvot lielpilsētā pārvāksies uz Eiropu, tie kas saprot, ka negrib dzīvot nosacīti lielpilsētā palēnām vācas ārā. Pie pašreizējās domes un tuvākā laika būvniecības tendencēm sāk pazust pamatojums dzīvot Rīgā. Kas tālāk noved pie situācijas, ka Rīgā pieņemtie lēmumi bieži vien tiek pilnīgi ignorēti, jo kurš gan brauks pārbaudīt.

Kā es to redzu masu mediji ir tikai viena stāsta puse. Ja visus šos gadus Latvijas krievvalodīgie nebūtu kaut kādā mērā atbalstījuši Putina aktivitātes, situācija būtu savādāka. Politikā šo izmantoja abas puses - vieni ar "krievi nāk", otri ar "savējos sit". Sadzīvē tas tik daudz neizpaudās, un turpinājās "Business as usual", bet krievvalodīgie dzīvoja savā informācijas telpā, latvieši savējā.

Šobrīd mēs esam jaunā situācijā, kad krievi karo ar brāļu tautu ukraiņiem, un vietējie krievi ir samērā apjukuši (kas jau ir sapratuši kas notiek), līdz ar to tiem pašiem Saskaņas politiķiem šobrīd būtu jālien ārā no savām alām un savu vēlētāju vārdā jārunā ar sabiedrību. Tas ka Urbanovičs piedalās vienā intervijā un papukst, ka ir izmetis no partijas biedrus, kas dzīvo Krievijas TV īsti nepalīdz situācijai.

Rietumi savos reālistiskajos aprēķinos bija paredzējuši, ka ja Kijeva krītīs 96 stundu laikā pēc iebrukuma sākuma, līdz ar to nebūtu nepieciešams uztraukties par AES stāvokli. Pēc Kijevas krišanas varētu nožņaugt Krieviju ar sankcijām un jautājums tehniski atrisināts. Korekcijas šajā plānā ieviesa Ukraiņu cīņasspars un krievu katastrofālā iebrukuma plānošana, kā arī korupcija krievu armijā. Vakar sāka parādīties plašāka analīze par noplīsušo krievu tehniku un galvenie iemesli ir tieši brutāla nolaidība tehnikas uzturēšanā. Attiecīgi iebrukums neiet pēc plāna, krievi savā pusē sāk stresot un ieviest visādus interesantus likumus, kā arī Rietumos vēlētājs sāk spiest uz politiķiem, ka kaut kas ir jādara.

Īsumā ukraiņi ar savu pretošanos visas puses ir aizveduši zonā, kur nevienam īsti nav plāna kā rīkoties, attiecīgi lēmumi tiek pieņemti pēc situācijas.

Franči izskatās kaut ko perina:

www.romaniajournal.ro/society-people/french-nuclear-aircraft-carrier-charles-de-gaulle-currently-in-the-mediterranean-to-be-repositioned-closer-to-romania/

www.navalnews.com/naval-news/2022/03/french-aircraft-carrier-now-supporting-nato/

Šogad kā reiz arī Francijas prezidenta vēlēšanas, bet varbūt tā ir tikai sakritība un tas tiešām ir tikai NATO robežu stiprināšanai.

Es gan nesaprotu, kāpēc draudēt ukraiņiem ar reaktora uzspridzināšanu, varēja jau uzreiz zvanīt Baidenam vai Stoltenbergam. Vacijā viens deputāts jau izteica domu, ka niekošanās gar AES varētu būt uzskatāma par kara pieteikumu NATO, jo avārijas gadījumā tiks skartas NATO valstis. Biedēt ukraiņus tādā veidā ir samērā nenopietni, jo tuvējie Krievijas reģioni arī atrausies.

Procesā ir jāpiedalās visiem - ja tautai ir laba ideja, tad ir jābūt iespējai šo ideju aiznest līdz politiķiem. Ja politiķim ir laba ideja, tad viņam šī ideja ir jāspēj pamatot tautai. Ja tauta ievēl politiķus un cer, ka tiks pieņemti labi lēmumi, tad vienīgais kas to procesu regulē ir paša politiķa sirdsapziņa.

Pie tam pie mums ir jāņem vērā sižetā minētais par konkrētām partijām mūžīgā opozīcijā, kur valda vieni un tie paši, bet opozīcija ir opozīcijā tikai tādēļ ka tai tur jābūt.

Noskatījos raidījumu un principā mans secinājums pārfrāzējas tā ko iepriekš rakstīju - ja tauta nespiež uz politiķiem, tad tiek uzskatīts, ka viss ir kārtībā. Pat ja mums dos daļu lēmumu pielemt referendumos, bez pašu vēlētāju iesaistes tas būs bezjēdzīgi. Ja ievēlētam politiķim nav jāraustās par tautas dusmām, tad principā var pieņemt jebkuru lēmumu. Un kā tie eksperti labi norādīja - vēlēts politiķis nezāģēs zaru uz kura sēž.

Kā es to redzu, viss šis situācija Ukrainā ir tas brīdis kad pārskatīt situāciju pašu mājās. Neredzu īsti ka tauta savā apātija būtu gatava pati uz savu galvu kaut ko darīt. Kas attiecas uz Staķi - rīdzinieki ar 21% aktivitāti vēlēšanās viņu tur iebalsoja. Tā kā pats balsoju ārpus Rīgas, tad varu viņus tikai apsveikt ar šādu izvēli, pie šādiem tempiem uz nākošajām vēlēšanām balsos tikai dome un pietuvināti(~10% vēlētāju) un iebalsos to pašu Staķi, kurš tad točna pārtaisīs Rīgu velobraucējiem drošu.

Ir skaidrs, ka mums ir problēmas valstī, mēs atpaliekam no Lietuvas un Igaunijas, un ir jādomā ko darīt lietas labā. Vainojot valdību, kuru paši neievēlam, jo nepiedalamies vēlēšanās mēs točna uz priekšu netiksim. Būsim tādā pašā bedrē kā krievi, kuri politikā nepiedalās, līdz politika jau šodien ir atnākusi arī pie visneitrālākā krieva.

Neredzu pamatu pārmetumam kasinsh79 virzienā, tāpēc jau topika nosaukums ir saistīts ar vērtību krīzi un to, ka ir skaidrs, ka uz priekšu mēs šāda veidā vairs nevaram virzīties. Militāras pretošanās jautājums ir tiešā veidā saistīts ar to vai cilvēks redz nākotni valstī. Ukraiņi sev redz nākotni, mums šobrīd sev arī šie jautājumi jāuzdod un jāsāk kaut kas darīt lietas labā.

Labi, ja mēs vienojamies ka plaisa pastāv, nu tad varbūt jāsāk vismaz tautas līmenī skatīties ko varam darīt lietas labā. Šogad tāpat vēlēšanas un pēc šiem 4 gadiem ir skaidrs ka kaut kas ir jāmaina.

Jautājums kā saprast "nesekošu valdībai" - kara risku gadījumā dosies uz ārzemēm, paliksi tepat un vienkārši neko nedarīsi, vai sabotēsi esošo sistēmu? Jautājums ir tīri zinātnisks, nevienam neko nepārmetu.

Tieši tāpēc es pacēlu šo topiku, jo foruma kaujās par karu Ukrainā ir aizmirsts fakts, ka vienā brīdī karš beigsies, ukraiņi visticamāk nodarbosies ar savas valsts atjaunošanu, savukārt mēs būsim atpakaļ savās jaunajās reālijās pie tam vēl vēlēšanu gadā. Pa virsu tam vēl nāks sankciju ietekme Krievijai un Baltkrievijai, un visticamāk ekonomiskā krīze pasaulē, līdz ar to šis ir tāds labs brīdis kad pārdomāt dzīvi (nu vismaz kamēr krievu tanki nebrauc vai neesam pārvērsti radioktīvajos pelnos)

Viss kārtībā, lielos vilcienos es piekrītu tam ka lielākais vairums būtu gatavi aizstāvēt Latviju, bet spraugas savstarpējā uzticibā tāpat nav vēlams atstāt.

Attiecībā uz "Krievi nāk" vilcienu - domāju, ka šobrīd abu pušu skaļākie bļāvēji pagaidām klusē, un pāris mēnešus pēc Ukrainas kara atrisinājuma šādus bļāvējus mēs vēl redzēsim. Tieši tāpēc es ceļu augšā šos jautājumus, jo no valsts attīstības viedokļa mēs vairs nevaram atļauties kašķēties savā starpā.

Cerams, to jau drīz redzēsim 16. martā un 9. maijā. Tehniski krievu kanālu ierobežojums jau ir labs pamats kliegšanai par nacistiem.

Iemetīšu arī savas pārdomas Ukrainas kara sakarā.

Vai mums ir vērtību krīze - pilnīgi noteikti. Ukrainas situācija ir pacēlusi vairākus jautājumus:

1) Vai mēs Latvijā sabiedrība spētu izrādīt tādu pašu vienotību kā ukraiņi kara gadījumā?

2) Vai mūsu valdība konflikta gadījumā kopā ar elitēm nenoevakuētos un neturpinātu varonīgo cīņu pret iebrucējiem jau no Vācijas?

Tā reāli skatoties mums sabiedrībā trūkst kaut kā vienojoša, ukraiņi pēc sava maidana 2014. gadā ir kārtīgi pievērsušies nacionālismam un pavilkuši sev līdzi arī tur dzīvojošos krievus. Mēs pie mazākā nacionālisma uzplūda tiekam saukti par nacistiem un nokaunējušies par kaut kādiem vectēvu grēkiem salienam apakaļ katrs savā bunkurā. Un tā arī turpinam dzīvot katrs savā informācijas frontes pusē - krievvalodīgie savā, latvieši savā. Un tā vietā lai kaut ko labotu šajā situācijā politiķi brauc iekša saeimā tikai uz nacionālās kārts. Pat pilsētu domēs valda situācija, ka pofig ka mērs taisa sūdus, galvenais ka savējais. Un tā mēs mīņājamies uz vietas bez reālas attīstības. Jā, var kliegt, ka padomju laikos mums ieveda vairāk krievvalodīgos, bet tad valdības līmenī jādara viss lai šie cilvēki noticētu valstij. Tai pašai aizsardzības ministrijai ir jāorganizē pasākumi savā apkārtnē lai var redzēt, ka viņi tur ir. Policistiem arī jābūt pamanāmiem un cilvēkam jābūt drošam, ka policists palīdzēs. Drošs cilvēks būs ieinteresēts savas dzīves ilgtermiņa attīstībā un tas pavilks pārējās nozares.

Nākamā doma ir līdzdalība politikā - kautkur tepat formumā tika apspriestas vēlēšanas, ka daudzi netaisās balsot un tā. Bļ* un kā jums liekas Putins un ko nāca pie varas? Ja cilvēki nav gatavi čakarēt politiķus ko paši ievēlējuši, tad uz politiku tā arī peldēs visādi pietuvinātie ar savām interesēm. Ja šī ir tava valsts, tad tev nav iespēju palikt ārpus politikas, tu jau esi politikā neatkarīgi no savas vēlēšanās iesaistīties. Krievi tūlīt uz savas ādas pārliecināsies, ko nozīmē nekomentēt politiku un neprasīt atbildību no saviem politiķiem. Elite kaut kādā veidā tiks prom, bet vidējais krievs ar visiem saviem izskanderim pamodīsies Ziemeļorejas analogā.

Nu msh ir taisnība, visu laiku pie mums ir kačāta doma, par to , ka "Krievi nāk". Te gan uzreiz jāsaka, ka ideja pati par sevi nav nepamatota, kā jau mēs šobrīd redzam Ukrainā. Problēma pie mums ir tāda, ka lielie kliedzēji tiekot pie varas, tā vietā lai kaut ko lietas labā darītu, nodrošinātu kaut kādu enerģētikas un biznesa neatkarību, reāli nodrošina TEC ar krievu gāzi un izliekas neredzam, ka krievu uzņēmēji pērk mūsu uzņēmumus saucot tās par investīcijām. Un tas pat neskaitot kadrus, kas visus šos gadus politikā peldējuši iekšā pa krievu naudu.

Jā, rietumi bija gatavi mīļa miera labad atdot DNR un LNR Krievijai lai tikai bizness turpinātos, par to liecināja šokētā reakcija pirmajā iebrukuma dienā. Rietumi un lielais bizness bija gatavs ierobežotām ģopolitiskām spēlītēm, bet ne robežai ar trešo pasaules karu. Tāpēc arī šobrīd Krievijas ekonomiskā nākotne ir tādā bedrē, jo rietumi naftu un gāzi var pirkt arī apmaiņā pret pārtiku, ja jau ar normālu biznesu Krievijā neviens negrib nodarboties.

Ministrijām līdzi pārceļās ierēdņi un bizness. Mums šī doma jau ilgi klīst pa internetu, bet neviens neņem vērā.

Pierobeža jāuztur jebkurā gadījumā, jo jebkurā gadījumā tā ir daļa valsts teritorijas. Neuzturot pierobežu cilvēki sākt vākties uz centriem un rezultātā paliks tikai Rīga, Pierīga. Tas jau nav jautājums tikai par drošību, te jau ir jautājums par valsts pastāvēšanu.

Ja Krievija pēc šī nesadalīsies, tad šie jautājumi ir jāsāk skaidrot, pofig par influenceriem, viņi būs pirmie, kas dosies uz lidostu. Tiem kas plāno šeit palik ir jāsaprot ko un kā darīt. Tas arī ir tīrs nacionālisma jautājums, jo ja tu savā rajonā esi atbildīgs ne tikai par savu māju, bet vēl kādām funkcijām kopējam labumam, tad rodas mazāka vēlme pie pirmajiem sūdiem pacelt ķepas, kā arī lielāka vēlme spiest uz politiķiem sūdīgu lēmumu gadījumā.

Kāds par to vēl diskutē, ka Krieviju šobrīd pataisa par Ziemeļkoreju? Katra konflikta diena norok kādus pāris gadus krievu nākotnes

Nu tā būtu mana pesimistiskākā prognoze, gribētos tomēr ticēt, ka Krievijas armijā tomēr vēl ir veselais saprāts.

Nav tik traki, krievi saprot, ka NATO pirmie neuzbruks ar kodolieročiem, līdz ar to arī normāls karš ir iespējams un abas puses to saprot. Protams, ja NATO pāries uzbrukumā un aplenks lielās pilsētas Krievijā, tad jā, kodolkarš ir iespējams. Karadarbībai apstājoties pie NATO robežas vai nelielā zonā Krievijā līdz atomkaram nenonāks.

Jā, uzvaras militārā izpratnē tur vairs nav un nevar būt, bet Krieviem principā pietiks ar karoga uzvilkšanu Kijevā. Pilnīgai Ukrainas okupācijai viņiem kritiski pietrūkst personāla, bet visu personālu nevar sūtīt uz fronti, jo tad civilie var izdomāt gāzt varu. Uzvara ir nepieciešama ideoloģiski lai krievu tautai, kura šobrīd atstāta propogandas varā stāstītu par Krievijas varenību un pamatotu sankcijas.

Ko darīt mūsu politiķiem - ļoti nopietni sākt domāt par valsts aizsardzību, tai skaitā civilo. Kā rāda ukraiņu pieredze, krieviem karā visi līdzekļi ir labi un parastā karadarbība tiek jaukta ar teroristu taktikām. Valsts varas decentralizācija arī nenāktu par sliktu, jo visam koncentrējoties Rīgā un pierobežai izmirstot pietrūks to pašu iedzīvotāju ziņojumu par tehnikas kustību. Nezinu reālos plānus, bet izskatās ka pie mums tiek gatavota pamatā tikai Rīgas aizsardzība.

"Woke" pasaule šobrīd jāskata kontekstā pirms un pēc Krievijas iebrukuma. Jau pirms iebrukuma tajā pašā Amerikā vienkāršas populācijas vidū sākās pretspiediens, līdz ar to šis brīdis tiks izmantots lai piekoriģētu kursu. Tas pats attiecas arī uz Eiropas zaļajiem, pamatojoties uz jaunajām ekonomikas reālijām varēs ieslēgt atpakaļgaitu uz vairākiem lēmumiem un nebūšu pārsteigts, ka vācieši atkal sāks kurināt ogles. Dienas beigās Rietumos valda biznesa intereses un ja bizness sāks buksēt, tad neviens lēmums vai virziens nav neatceļams, vajag tikai iemeslu un krievi tādu iemeslu ir iedevuši. Britu un Vācu presē jau redzēju tādu smalku pukstēšanu par to, kur tiks ņemta nauda bruņojuma palielināsanai. Un paskat kā pazuda protesti Kanādā.

Viss normāli, Krievijas spārdīšana tūlīt būs olimpiskais sports. Visus iepriekš savārītos sūdus un vienkāršu nekompetenci varēs norakstīt uz Krievijas ietekmi, pie tam ceļot savu reitingu. Trampam pašam gan Putina nosaukšanu par ģēniju mediji nepiedos, bet republikāņi ar pārējām darbībām kačās reitingu.