Nu tur ir daudz aspektu:

1) saprot, ka darbinieki varbūt atvilksies, bet apšaubāmā stāvoklī, attiecīgi darba dienas tāpat nav

2) jāmaksā dubultā likme

3) tie kas sēdēs birojā tāpat pusi dienas par hokeju runās un neko nedarīs

Attiecīgi vieglāk ir visus atstāt mājās, lai izguļās, savācās un rīt jau puslīdz motivētāki brauc strādāt.

Man firma (būfirma) arī iedeva brīvu. Vadība pati sekoja līdzi spēlēm, attiecīgi saprata, ka šodien tāpat strādāšanas nebūs. Cik dzirdēju citi uzņēmumi ļāva izvēlēties, līdz ar to neko tādu neredzu. Ja firma savu darbinieku neuzskata par cilvēku, tad gan jau ka var izspiest to argumentu par ahujenno ekonomisko ietekmi, bet praksē diezin vai viss šis hokeja trakums ir tāds sitiens pa ekonomiku kā te tagad visi mālē.

Šis laikam ir brīdis, kad tie kas prasīja brīvdienu tagad arī atpūšās, kamēr otra puse šūmējas sociālajos tīklos. Nebūtu iedota tā brīvā diena, tas pats twitteris un facebooks būtu apgāzti ar tekstiem no sērijas "huļi nav brīvdienas"

Attiecīgi es pat nezinu vai šajā gadījumā bija kāds pareizais lēmums.

Nu par šo tēmu domas dalās - vieni uzskata, ka tas pastiprina Putina naratīvu, otri, ka tas tieši otrādi brucina sistēmu. Conflict intelligence team cieši nosverās par labu Šveca secinājumiem, ka militāri neesot bijis nekādas jēgas un ka nekas neesot panākts, utt. No militārās puses viņiem var piekrist, taču tiek piemirsts šādas operācijas psiholoģiskais aspekts.

Pirmkārt tiek pierādīts, ka Krievijas robeža ir caurbraucama sēta. Ja būtu atbraukuši NATO spēki, tad vēl varētu teikt, ka bija reāls uzbrukums, šeit kaut kādi pārdesmit kaujinieki uz divām dienām ieņēma veselus ciemus. Propoganda to nevar pasniegt kā uzvaru, jo jau pats notikušā fakts nozīmē, ka Krievija nekontrolē pat savu teritoriju, kur nu vēl Ukrainu un kur vēl NATO.

Otrkārt tika pierādīts varas vājums. Augstākās amatpersonas vispār izvairās par šo situāciju runāt, gubernators vaino Šoigu pulciņu, kamēr vietējie un vojenkori taisa tiktokus un šausminošus video. 

Putina režīmam visa šī operācija nenāca par labu, cits jautājums ir par visādiem Girkiniem un Prigožiniem, kas jau labu laiku piesauca ka šādi notiks. Viņi uz šī rēķina ir tie, kas būvē to politisko kapitālu un pēc šīs krīzes, kā arī fakta, ka Prigožins ir pataisīts par Bahmutas varoni, vissūdīgākajā pozīcijā atrodas Šoigu. Noliekot malā visus aplenktā cietokšņa naratīvus, tieši Šoigu ir tas ko var vainot pie Krievijas vājuma un šo domu tā cītīgāk papumpējot visu atbildību var nogrūst tieši uz viņu.

Kas attiecas uz pašu operācijas izpildījumu - principā ja mērķis ir tikai uztaisīt nelielu politisku un militāru haosu Krievijā, tad mērķis tika sasniegts. Militārās vienības pakustējās, politiķi un sabiedrība pašūmējās. Kā pareizi norāda paši ukraiņi - viņiem sava zeme jāatbrīvo un nav laika pa Krieviju karot, attiecīgi ja krievu brīvprātīgie aizbrauc meklēt piedzīvojumus savā zemē tā jau ir viņu izvēle. Tātad paliek jautājums tikai par tehniku, bet tā kā paralēli šajās dienās dzirdams par pilotu trenēšanu un NASAMS pārdošanu Ukrainai, tad vismaz pagaidām nekādas sekas neseko. 

Pavelkot domu vēl tālāk - stipri šaubos, ka ASV specdienesti par šo neko nezināja vai nepiedalījās plāna izstrādē. Kā paši amerikāņu veterāni-blogeri norāda - kaut ko pārāk labi bruņoti tie brīvprātīgie, pie tam tas ko es piefiksēju, ka no visa plašā ukraiņiem pieejamā tehnikas klāsta operācijā tika izmantota tikai ASV vai pašu ukraiņu PSRS laika tehnika, kaut gan praksē bruņotos auto ir piegādājuši tie paši briti, austrāļi, turki un vēl sazin kas. Vai nu tā ir nejaušība ka krievu brīvprātīgie brauc ar ASV tehniku vai arī šī tehnika tika izmantota ar domu neiesaistīt kašķī kādas trešās valstis.

Eh biedri, būvdarbu sezona tikai sākas un visi jau panikā. Tūlīt sāks vēl Maskavas ielu raut augšā, Ulmaņa gatvi pie Spices un gan jau vēl kaut ko, un būs pilns komplekts. Pie tam Rail Baltica vēl nav sasniedzis Pārdaugavu. Te prieks un laime satiksmē ir garantēta pāris gadiem ar garantiju.

Vismaz pagaidām līdz pilsoņu karam nenonāks, ja vien šis nav sākums kaut kādām oligarhu privāto armiju razborkām. Ukraiņi vienkārši taisa psiholoģisko operāciju Krievijas virzienā lai pamaisītu kārtis, ļautu vojenkoriem pacepties un liktu krieviem atvilkt daļu spēku šādu situāciju novēršanai. 

Cits stāsts ka manis minētie oligarhi ar savām privātajām armijām šobrīd vēro notiekošo un balstoties uz rezultātiem var sākt dalīt teritorijas. Ķīna ar Vladivostokas ostas pārņemšanu jau ir devusi signālu, attiecīgi arī publikai virzinā uz rietumiem arī jāsāk domāt par savu valdījumu nostiprināšanu. Tas varētu arī būt viens no iemesliem, kāpēc netiek izsludināta pilna mobilizācija - savācot pārāk lielu baru cilvēku ar apšaubāmu motivāciju komunistisku uzvaru un tautas apvienošanas vietā var norauties uz pretējo efektu, it sevišķi jau šobrīd.

Interesanta informācija pēdējā notriekto krievu lidmašīnu skandāla sakarā. Vienā Youtube klipā redzēju interesantu informāciju par jaunākajām ASV pretgaisa sistēmām, kas mani tālāk noveda pie pāris rakstiem par attiecīgo tēmu. Kā izrādās jaunākās pretgaisa raķetes ir aprīkotas ar optiskajiem sensoriem, kas ļauj raķetei galējā lidojuma fāzē piekoriģēt trāpījumu svarīgākajām lidmašīnas daļām, tai skaitā kabīnei. Praksē tas nozīmē ka pilotam ir nu ļoti mazas iespējas veiksmīgi katapultēties, jo ar lielu varbūtību tieši viņs ir mērķis. Un redzot ka abas lidmašīnas nogāzās pilotiem pat nekatapultējoties, kas šajā konfliktā nenotiek pārāk bieži, tad krievu pilotiem ir pamats iesvīst jo iespēja neatgriezties no kaujas lidojuma kļūst stipri augstāka kā nomirt frontē.

Ironiskā kārtā ar visu viņu kopēšanu es vēl neesmu redzējis nevienu normālo produktu, ko viņi būtu nokopējuši identiski vai labāk. Visu laiku ir itkā produkta klons, bet ar atsaucēm, ka kaut kas gluži nav sanācis tā kā vajag. Un te pat nav runa par to, ka viņi nevarētu uztaisīt labāk, vienkārši kaut kurā brīdī kāds onkulis rūpnīcā nospriež, ka "eh, saies tāpat" un produktu izlaiž tādu ne līdz galam.

Man reāli darbā ir iekārta no Ķīnas, kas ir uztaisīta kā analogs 2x dārgākām Rietumu iekārtām, 90% sūkņu un vadības ir no pārbaudītām Rietumu firmām, bet vienu sūda termostatu viņi paņem ieliek savējo un tas sūds loģiski ka nosprāgst pirmajā gadā. Un tas pat nerunājot par kopējo montāžas kvalitāti, kas no tāluma skatoties liekas OK, bet pieejot tuvāk saproti, ka puse no caurulēm un savienojumiem ir jāpārmontē. Skatoties uz to konstrukciju tu saproti, ka viņi varētu labāk, bet tieši tāpat kā PSRS neviens necenšās labāk.

Papētot markas forumus (Škoda) izskatās, ka tā poga arī pati par sevi mēdz nomirt, bet tā kā radiniekam tas ir uzņēmuma auto tad principā dziļi vienalga kas tur par problēmu. Galvenais jau tas čakars lai to tehnikas brīnumu dabūtu kustināmu un uz servisu. 100 punkti ka čalis turpmāk kādu brīdi parkosies tā lai ērtāk būtu visam piekļūt un aizvilkt 😄

Nu hvz, varbūt poga, varbūt kaut kas dziļāk. Ja ir problēmas ar mehānisko atslēgu, tad tur +- ir skaidrs, kur problēma, pogas gadījumā var būt miris jebkas no pogas līdz ECU. Stāsts tik par to, ka viss, kas padara mašīnu ērtu - elektroniskā roķene un DSG kārba, šāda veida problēmu gadījumā pārvērš to auto metāla klucī. 

Un poga īsti nav aizvietojama, ja vien nav vēlmes plēst salona apšuvumu tālāk, bet uzņēmuma auto ar KASKO tādās pašdarbībās negribējās iesaistīties.

Stāsts kopumā par to, ka es līdz šim kaut kā biju domājis, ka tā visa elektronika tomēr ir drusku muļķudrošāka un rezervēta ar puslīdz pieejamiem slēdžiem. Šitādu čakaru un čerez vienu vietu risinājumus es gluži nebīju gaidījis. Kaut vai tā pati roķene - itkā būtu loģiski, ka barošana tiem motoriem būtu apejama kaut kur no motora puses, bet nē, tauta tajā pašā Youtube rāda, kā viegli atbloķēt to roķeni uz pacēlāja ar 12V pieslēgumu vai noņemot vispār brežu suportu.

Vakar sanāca papi*ties ar mūsdienu auto elektroniku - kāds VW grupas ražojuma auto kļuva par nekustamo īpašumu vārda tiešākajā nozīmē jo sūda Start/Stop poga izdomāja nomirt ar galiem. Rezumē - izrādās, ka nekādas manuālās apejas kontroles tai pogai nav, stūra paliek saslēgta, lai dabūtu DSG kārbu ārā no Park ir jāplēš vaļā vidus konsole un jāmeklē tur kaut kāds dzeltens pipsis, savukārt elektronisko roķeni var atbloķēt tikai noņemot katru riteni, izraujot vadus un pieliekot 12V katram elektromotoram. Man te noteikti tūlīt bļaus, ka varēja izsaukt evakuatoru, diemžēl minētais auto par nekustamo īpašumu kļuva tādā vietā, ka līdz evakuācijai vispirms nepieciešams pavilkt atpakal kādus metrus 20, vai arī jāevakuē ar smago kuram ir lielais manipulators. Vārdu sakot elektronika ir kruti, kamēr brauc pa vietām, kur var piebraukt evakuātors.

Ukraiņi jau ir dabūjuši morālu uzvaru 9. maija parādes izskatā. Es pārskatīju 3 dažādus strīmus domājot ka kaut kas izgriezts, bet nē, no tankiem Maskavā bija tikai viens T34 un pārējā tehnika arī nekāda. Visa varenā un neuzvaramā Krievijas armija, kas 3 dienās aizies līdz Kijevai ir reducēta līdz vienam T34, pāris kamaziem un raķetēm. Krievu vate noteikti ir šokā un neticībā ka viss diženums ir nolaists podā, nemaz nerunājot par Prigožina pēdējiem izteikumiem, kuros kāds "pensionārs" tiek nolikts kur suņi nesēž.

Šeit būtu svarīgi atzīmēt ka modernajam feminismam vairs nav gala mērķa. Pat tās sievietes, kas 70-80tajos cīnijās par sieviešu līdzvērtīgām tiesībām ir šokā par šobrīd notiekošo, jo modernās feministes vairs nespēj nodefinēt ne par ko īsti cīnās ne ko nepieciešams sasniegt. 

Situācija ar Vāciju un Zviedriju jau ir drusku blakus stāsts, jo tur darbojas aptuveni tās pašas personas bet ar mērķi "palīdzēt" bēgļiem. Arī Rietumos līdz bēgļu masveida izvazāšanai masveida izvarošana nebija izklaide, līdz ar to salīdzinājums īsti nav vietā.

Galvenā problēma feminisma problēma šobrīt jau izriet no ilgtermiņa mērķu neesamības, jo kustība pavelkās uz jebko, brīžam pat nonākot pretrunā pati ar sevi, kaut vai saistībā ar vīriešiem sieviešu sportā. Ja oriģinālā feminisma mērķis bija panākt vienlīdzību, tad šī feminisma mērķis ir iznīcināt visu kas gadās pa kājām un kad sūdi ietrieksies ventilatorā, uz vēdera lūgt žēlastību tiem pašiem vīriešiem, kuri viņas vēl pirms brīža "apspieda". Kā pats pareizi norādīji, feminisms nekādā veidā neietekmē "Greja nokrāsu" pārdošanu, kas nozīmē, ka vienīgais, kas ļauj tām aktīvistēm turpināt veģetēt ir valsts un paši vīrieši. Ja valsts izbeidzas, kā tas lēnām notiek mūsu gadījumā, vai izbeidzas vīrieši, kā ASV, kur 60+% jauno vīriešu nevēlas attiecības, tad šis trakais feminisms arī beigsies. Jā, valsts sagrūs. Jā kāds procesā cietīs vai nomirs. Jā, sieviešu tiesības atgriezīsies kaut kur viduslaiku līmenī, bet pati sabiedrība šo situāciju ir pieļāvusi. 

Šīs muļķības jau nav jaunas, ik pa laikam kāda lielāka civilizācija vai impērija sapišās paši savos iekšējos konfliktos un sabrūk - grieķi, romieši, franči, spāņi, utt. Mēs arī pamazām esam nonākuši pie punkta, kad nevienam vairs nav skaidrs kā dzīvot tālāk, vērtību sistēmas ir sabrukušas, valstu ekonomiskās sistēmas ilgtermiņā ir pakaļā, karš, kā to šobrīd pierāda krievi Ukrainā, arī vairs nav risinājums, ideoloģijas arī vairs neiet cauri, jo pilsonis vidējais neredz jēgu pakļauties kaut kādam vadonim. Sociālekonomiski sabiedrības ir stipri dziļākos sūdos par to ko var risināt ar Stambulas konvenciju, jo kā vienā diskusijā ar twitter feministi norādīju - Stambulas konvencijai ir jēga tikai tad ja valstij ir resursi lai to papīru uzspiestu. Bet kā šobrīd izrādās - valsts uz izsaukumu galvaspilsētā brauc 40min

Sitēji tiek izvēlēti, jo sieviete pati nāk no ģimenes kur sita viņas māti vai arī ģimenē bija citas problēmas, kas attiecīgi ir traumējušas jauno sievieti. Tāpēc arī saku, ka mūsu šodienas problēmas sakņojas vēl PSRS laika ģimenes dinamikā - strādājošos vecākos, māsu un brāļu ganīšanā, privātās dzīves neesamībā, apkārtējā alkoholismā, utt. Visi tie lepnie teksti par to, ka padomju laikos abi vecāki strādāja, redz kādi smuki un labi izaugām savā vaļā netur kritiku, jo tieši šīs paaudzes ir izaudzinājusi tagadējos aktīvistus un citus īpatņus. 

Attiecībā uz varu - vai skatoties uz situāciju policijā rodas iespaids, ka mūsu valstī vēl ir vara? Tas, ka kaut kur Rīgas centrā tiek teiktas skaļas runas neko neizsaka cilvēkam, kas 40min gaida policiju. Priekš viņa likuma vara vairs neeksistē. Mums visa sabiedrība dzīvo kā vecs suns, kas visu mūžu nodzīvojis pie ķēdes, ķēde jau sen ir norūsējusi, bet suns vēl nav pamanījis, ka viņu tur pliks rūsas pikucis. Viens rāviens un aiziet anarhija. Piemēram kas man traucē uz laukiem braukt uz 200km/h? Praktiski auto tehniskais stāvoklis un risks uzrauties uz kādu buku/traktoru/citu šķērsli. Vara manā lēmumā spēlē ļoti minimālu lomu. Mēs kā sabiedrība arvien vairāk pārejam uz dzīvi nevis pēc likuma bet pēc vadlīnijām, kas varbūt balstās likumos, bet ir stipri stiepjami pēc situācijas.

Šo konceptu pieņem praktiski visa sabiedrība, tu kā vīrietis jau kopš feminisma uzvaras gājiena pasaulē, tai skaitā PSRS, esi atbildīgs par pilnīgi visu slikto ģimenē, valstī un pasaulē, un tas vai tur pieņems kaut kādu papildus konvenciju tev vairs neko nemaina. 

Man tā papīra kontekstā vienīgais iebildums ir tas, ka to papīru mēģina ieskalot caur līķiem un oponentu nodiršanu. Tā teikt, ja gribi aizstāvēt upurus, tad dari to cieņpilni un aizstāvi visus upurus, nevis tikai sievietes.

Nu tādā sabiedrībā dzīvojam, ka ja vīrietis šādā veidā audzinātu meitu, tā pati sabiedrība uzreiz saorganizētu lietu pret tēvu par vardarbību pret sievieti, kamēr "māmiņas" gadījumā pret dēlu nekāda vardarbība nevar notikt pēc noklusējuma, bet ja dēlam aizvērsies šīberis, tad vainīgs būs dēls. Radi un kaimiņi vēl nokomentēs: "tik labai mātei šitāds dēls, man jau likās, ka kaut kas tur nav". Domāju visi ir dzirdējuši šādus tekstus.

Par 40 minūtēm - es pēdējās dienas jūtu, ka mūsu valstī cilvēki dzīvo kaut kādās maldīgās iedomās, ka ir policijas, kas viņus sargā. Salikšu visu uz pirkstiem:

* 90tajos gados bija visvairāk policijas iecirkņu un policistu, jo algas bija stabilas, bezdarbs liels un kriminogēnā situācija sūdīga

* 2000šo gadu sākumā kriminogēnā situācija nomierinājās, algas citās nozarēs pieauga un sākās pirmā cilvēku aiziešana no policijas

* Policistiem pametot dienestu, iecirkņi pamazām tika reorganizēti, policistiem izvirzīja jaunas prasības saistībā ar tām pašām angļu valodas zināšanām un vispārējā tiesiskā regulējuma, kad visiem ir tikai tiesības, rezultātā kadru aizplūšana no policijas turpinājās

* Tam sekoja vairākas reorganizācijas lai slēptu iztrūkumus kārtības un ceļu policijā, kas bija vissūdīgāk apmaksātie amati pret veicamajiem pienākumiem

* Un šeit mēs nonākam līdz mūsdienām, kad vēl nesen augsta VP amatpersona izteicās, ka trūkstot 30% darbinieku. Ko tas nozīmē praksē? Tikai to, ka ja iecirknī kur 90tajos gados bija teiksim 5 ekipāžas kas strādāja 24/7, tad tagad ir varbūt viena, kas strādā 24/7 un visi pārējie strādā 8-17. Attiecīgi, ja tā viena ekipāža ibrauc uz citu izsaukumu, nu tad neko gaidi 40 min. Likumā noteiktās 15 min attiecas tikai uz gadījumiem, ja esi pirmais zvanītājs un ekipāža ir uz vietas.

Šeit citāts: Policijas uzdevums ir pieļaut noziegumu un pēc tam (ja paveicas) sodīt vainīgo! 

Tieši tā, visu pareizi saprati. Tieši šo var ļoti labi novērot ceļu satiksmē - kāpēc braukāt ar trafarētiem auto un traucēt pārkāpt, ja var sodīt attālināti. Ja cilvēks ikdienā neredz to policiju, tad arī vēlme ievērot likumus samazinās un tas attiecas gan uz sadzīves situācijām gan ceļiem.

Tieši tā, bremžu sistēma ir pēdējais, kas palīdz izvairīties no bēru procesijas un visām nosauktajām sistēmām ir jānostrādā pirms tam. Es kā cilvēks ar izglītību elektrotehniskajā sfērā protams atbalstu visādu sensoru ieviešanu, bet neesmu tik iedomīgs lai uzskatītu ka kaut kur pa ceļam nav nepieciešams mehānisks slēdzis iekārtas apturēšanai. 

Zemāk pievienoju video tam kā strādā "brake-by-wire" atsevišķos jaunajos auto. Īsumā - kamēr viss labi, tikmēr darbojas uz sensoriem, ja iestājas sū*i tad sistēma apiet elektronisko daļu un ļauj bremzēt mehāniski. Acīm redzot arī ražotāji nav tik iedomīgi lai atstātu klientus bez stabila plāna B, kaut gan nekas netraucē vispār iztikt bez mehāniskās daļas.

Es pa lielam atbalstu autobūves attīstību, bet tādēļ neskrienu pakaļ katram jaunajam trendam, ko man cenšās pārdot dīleris. Un kā elektriķis es saprotu, ka sēžot transporta līdzeklī, kas kustās ar 90km/h man ir jābūt pilnai ticībai, ka tas lūznis apstāsies pie jebkādiem apstākļiem, pat pie zilā ekrāna borta datorā. Ticība visādiem sensoriem jau nāk pēc tam.

Kas attiecas uz joslas noturēšanu un iemigušu braucēju glābšanu - ja cilvēks ir tādā stāvoklī, ka viņam ir nepieciešama elektronika lai nobrauktu taisni, tad varbūt labāk nebraukt? Cilvēks, kas pārāk sāk paļauties uz elektroniku ar garantiju vienreiz sap*sīsies un tad ir cerība tikai uz to, ka viņš to izdarīs vienatnē.

Turcija tur pēdējā laikā vispār peld, kaut kur nesen pavīdēja ziņa, ka turki tomēr nenodošot S400 iekārtu ASV militāristiem izpētei, tad vēl opozīcijas prezidenta komentārs par to, ka Krima ir Krievija. Ka nepārcenšās biedri ar savu "jauno pasaules kārtību" un nepazaudē pat esošo vietu.

Man prieks par to, ka Jums ir Tesla un sekojiet tehnoloģiju attīstībai, bet acīm redzot kaut kāda mistiska iemesla dēļ arī teslai ir 4 bremžu diski un pilnvērtīga bremžu sistēma. Kāpēc? Var teikt, ka tā prasa likums un likums ir arhajisks, bet var teikt, ka gadījumā ja tās teslas elektronikā kaut kas saies sviestā, tad tā mehāniskā bremžu sistēma ir vienīgais līdzeklis pateicoties kam viegls izbīlis nepārvērtīsies bēru procesijā. Bremžu sistēma principā ir vienīgā sistēma, kurai ir jāpaliek mehāniskai un muļku drošai lai ir risinājumi ārkārtas situācijām. 

Man prieks, ka Jūs protat braukt neizmantojot bremžu pedāli un netērējot lieki resursus, bet tas bremžu pedālis tur ir ielikts ne jau lai lieki aizņemtu vietu, bet gan Jūsu un apkārtējo drošībai.

Tos "dēliņus" vispirms jau redz pati sabiedrība, visi zin, ka tur visticamāk ir kaut kādas noslieces un psihiskas problēmas, bet visi izlemj ignorēt cerot ka gan jau paveiksies un "dēliņš" nesāks slepkavot. Sabiedrībai ir izvēle vai pie pirmajām dīvainībām saukt policiju, kas bez nozieguma sastāva tāpat neko nepierādīs un/vai arī cerēt, ka "dēliņa" problēmas sabiedrību neskars.

Attiecībā uz pašām māmiņām - ko policija tur var darīt? Kāds nozieguma sastāvs? Ja tēvs nelaiž meitu, tad var piesiet psiholoģisko vardarbību pret sievieti, bet māmiņas gadījumā vīrieša problēmas ir vīrieša problēmas un policija iesaistās tikai tad kad jau ir pants. Nav mūsu likumdošanā tā skaidri atrunāts, ka mēs šādus cilvēkus izolējam jau laicīgi.

Vienkārši veselais saprāts ir uzvarējis mārketinga trikus un publika sāk saprast, ka kaut kādām funkcijām tomēr jāvadās ar pogām un citiem knibuļiem. 

Es vēl atceros, kā samērā nesen mani gandrīz par dinozauru sauca, ka nefanoju par skārienjūtīgu ekrānu katrai funkcijai un ka braucot nekas neesot jāregulē, bet redz, ka ne es vienīgais tāds "dinozaurs".

Skārienjūtīgais panelis kā radio un navigācijas ekrāns ir forši, bet klimatkontrolei un vēl kaudzei mazo funkciju tas jau ir tīri vipendrons lai jauna auto pircējam parādītu, ka starp jauno un veco modeli ir atšķirības. Tipa: "redz kā smuki viss spīd un cik gludas virsmas". Pofig, ka viena koncerna ietvaros budžeta klases braucējs dabū kaudzi ar ekrāniem, kamēr premium gals dabū pogas 90% funkciju, jo nevar tak likt cilvēkam kas maksā 300k+ par auto likt glāstīt plastmasas ekrānus.

Nu bet mēs jau ejam to pašu ceļu, ja palasa tās pašas twitter aktīvistes, tad galamērķis ir tieši tāds pats kā ASV - savas taisnības vārdā sačakarēt vīriešu un sieviešu attiecības, lai pēc tam kunkstētu, ka kaut kas ir nogājis greizi. Vismaz tā retorika, ko es redzu no Stambulas konvencijas aizstāvju puses ir tieši tas pats virziens, jo palasot kaut vai tikai izvilkumus no tā dokumenta kļūst skaidrs, ka sievietei, pie pieņemtas konvencijas , pietiks pateikt, ka vīrs uz viņu šķībi paskatījās, kas viņu morāli traumēja, un viss, džeks tiek eskortēts policijas pavadībā un savus bērnus neredzēs līdz viņiem paliks 18.

Policisti pa lielam ļoti labi spēj izķert gadījumos, kad sievietes pašas rada problēmas, diemžēl tā kā sievietes bez reāliem pantiem neaiztiek, tad visbiežāk veci aizved uz sutkām. 

Man radi strādāja policijā, šos stāstus esmu jau laika gaitā atklausījies, tāpat kā visi tiesneši un prokurori. Un tā ir nākamā problēma - ja šādu izsaukumu par nosacītu vardarbību ģimenē ir daudz, un liela daļa ir nepamatoti, tad vienā brīdī tas jau tā pārgruzītais darbinieks vairs nereaģē, jo autopilots vairs nespēj nošķirt kurā brīdī ir reāli draudi un kurā kārtējais skandāls. Mums visi komentāru kliedzēji izturās tā itkā policisti būtu kaut kādi roboti, bet realitātē tie ir tieši tādi paši cilvēki ar visu psiholoģiju, kas tam iet līdzi.

Nu rekur amerikāņi ir tikuši tik tālu, ka 60+% no vīriešīem vecumā no 18 līdz 29 ir brīvi un nemeklē nopietnas attiecības. Ekonomisti cepās, ka šamējie arī negrib daudz strādāt, kas ir samērā loģiski, jo kāpēc raut ja nav ģimenes ko apgādāt. Armija cepās, ka šie neiet dienēt, jo kāpēc dienēt, ja lielo piķi ģimenei vairs nevajag. Sievietes tikmēr cepās, ka uz viņām netērē naudu vai arī negrib neko nopietnu, kā arī darba vietās vīrieši drošības pēc ar viņām komunicē tikai par darba darīšanām. Toties vardarbības rādītāji ģimenē ir uzlabojušies, metoo arī pieklusuši.

Tā teikt, ja risinām jautājumu tikai uzbrūkot vienam dzimumam, tad diezgan ātri var tikt pie ļoti sapistas sabiedrības, kas ilgtermiņā norauj podā arī visu ekonomiku un valsti kā tādu.

Sabiedrībā visi ļoti labi saprot, ka tikai retais konflikts ģimenē sākas tādēļ, ka vienai pusei ir kaut kādas psiholoģiskas dabas novirzes. Mēs praktiski visi esam izauguši ģimenēs, kur vismaz viens radinieku, draugu vai paziņu pāris ir ar nosliecēm uz morālu vai fizisku vardarbību. Tie kam radi ir policijā, it sevišķi kārtības policijā, bijuši vispār var grāmatas rakstīt par šādām ģimenēm.

Kāpēc ģimeņu problēmu risināšana tiek novelta uz valsti? Jo neies tak mūsdienu cilvēks kā sendienās draudēt ar izrēķināšanos sev pazīstama cilvēka varmākam, cilvēks negrib smērēt savas rokas, viņš labāk izteiks morālu atbalstu un varbūt izsauks policiju, un jutīsies labi par sevi.

Tālāk kāpēc viss tiek novelts uz vīrieti? Jo vīrietim ir lielāks risks problēmu risināt fiziski. Sieviete principā jau startā šādās attiecībās sabiedrības acīs ir pilnīgi nevainīga un ir upuris, tas nekas, ka viņa to veci pati ir izvēlējusies, pati čakarē viņam prātu vai pēc tam velk ārā no sutkām. Bet sabiedrībai neder variants, ka abi vainīgi, vajag varmāku un upuri, lai ir ziņas, ekšens, kā rezultātā īstie upuri, visbiežāk bērni, kam jādzīvo ar diviem nenormāliem vecākiem tiek vienkārši aizmirsti.