Tā pirkšanas vēsture ir senāka, nekā es (un droši vien kāds no jums) biju domājis.

There were discussions within the US federal government about purchasing Greenland in 1867, advocated by secretary of state William H. Seward, and again in 1910. Since World War II, the US has had at least one military base in Greenland. In 1946, the US secretly offered to buy Greenland, but it was rejected by Denmark.

Visās vietās, kur auto stāv blakus mājai - aukstā laikā siltās atpirdgāzes naski iet augšup un laikā, kad vairums taisās braukt, pat nedomā vēdināt celli. Saprotams, tas attiecas arī lielo vairumu jaunajos laikos celto dzīv. ēku, jo vieta blakus vai starp mājām tiek izmantota kā stāvvietas.

Jaunie auto ir domāti labiem ceļiem. Braucot pa gludu piķi kam nav iebrauktas špūres, to vāku sajās tikai mehāniķis kas drošības pēc pievilks skrūves "lai braucot nenokrīt". Runa nav par bezceļņieku, saprotams.

Nu, tā ir precīzāk, jā. Bez oksidācijas lielāka ietekme ir svešu vielu klātbūtnei un temparatūrai.

Brīvdienās nomainīju gumijas blīvi kanalizācijā - 25 gadus nokalpoja, sacietēja-sarāvās, un sāka mazliet laist garām. Ņemot vērā cenu, nesūdzos par dzīvi un labprātīgi neatgrieztos pie čuguna trubām kanalizācijā.

Būtu interesanti dot pircējiem izvēli - jauns, no ražošanas līnijas, Passat B2 ar monošprici, ar tā salonu un patēriņu, par mūsdienu cenu, nu cik tur sanāktu, 28 štukas? Cilvēks pamīņātos, padomātu - ko tad es kā lohs tādā braukšu, kad visiem ir krosoveri ar ekrāniem, sensoriem un asistentiem. 

Un ko izvēlētos jūs? Passat tikai piemērs, var ņemt to laiku mersi, volvo vai ko citu.

Nav loģiski - vienā maini pirms 10K, bet kabriķa dzinējā eļļa tāpatās oksidējas un zaudē savas īpašības.

VAGineri jau kādu laiku nespēlē ilgmūžīgo motoru līgā, vai ne tā.

Nezinu, ka ir patiesībā, bet pēdējos gadus 30 ražošana un visas štelles ir stipri uzlabojušās. Piem. 80-90jos gados ražotie pulksteņu korpusi un metāla rokassprādzes bija vai nu vienkāršāki vai ļoti dārgi, jo vajadzēja veltīt daudz laika lai izslīpētu smalkas formas un dabūtu precizitāti. Mūsdienās ar ciparu darbgaldiem šāda precizitāte ir jau pulksteņos par pāris simtiem (protams, nerunāju par Seiko un Casio, kuri pulksteņiem par 300 eiro dod skaļu grabuli ar locītiem posmiem). Tas pats par telefoniem - 2-3 simti un tev ir lielisks telefons, jaudīgs un ar labu bateriju. Vēl pirms 10 gadiem aifons bija mērķis uz ko tiekties, tagad tas ir statusa simbls, nevis vienīgais veids kā tikt pie labi uzbūvētas trubas. 

Ja kāds atcerās padomju zobārsta kabinetu ar lēnajiem urbjiem un bez zoba ūdens dzesēšanas, ar baltajām plombēm kas ilgi neturējās - un salīdzina ar to, kas ir pieejams tagad, nu diena pret nakti. Vai tik arī auto apkopes materiāli nav stāvējuši uz vietas?

Katrā ziņā, man nav kvalifikācijas lai spriestu par auto eļļām un vienmēr ir kārdinājums ieklausīties cilvēkā kas jotubē "atklāj šokējošo patiesību, kas ilgi tika slēpta", bet vienmēr jācenšās saglabāt vēsu galvu un jāatcerās, ka cilvēks bez pieejas cietiem faktiem parasti dzīvo pieņēmumu un minējumu miglā.

Sāksim ar to, ka mūsdienās ar plastmasu apzīmē arī materiālus, kas vispār nekādi nav saistīti ar ebonītu vai plasmasas maisiņu, kas dominē cilvēku prātos kā neizturīgi. Kosmosa aparātos tiek izmantotas t.s. plastmasas, tiesa, iemesls tur ir svara samazināšana, bet nevar neatzīt ka uzticamība tur arī svarīga - neviens nešaus gaisā miljardiem dolāru, ja tie nespētu veikt vajadzīgo darbu dēļ izjukušas plastmasas detaļas. Ja pirms 50-30 gadiem nebija iespējas kaut ko uztaisīt nekādā citā veidā, kā vien no metāla, tad tagad tādas iespējas jau ir.

Tagad pat lidmašīnām ir izdomāta detaļu drukāšana, lai ārpus galvenās bāzes varētu izgatavot vajadzīgi daļu un tikt līdz bāzei. Tiesa, drukār var arī no metālu pulveriem.

Kas attiecas uz auto, tad cilvēki paši grib mazāku patēriņu un izvēlēsies auto, kam sola 3.5L pret to, kam ir 4.2L uz simtu. Protams, vietām tas tā īsti nestrādā kā plānots un jāsaprot arī, ka neviens to auto vairs neražo nākamajiem 20 gadiem, bet tur arī neviens cits kā paši patērētāji nav vainīgs - visi gribēja labi dzīvot jau šodien, atļauties lietas ko daļa atļauties nevar un nevis labot par samērā lielu naudu, bet pirkt vietā nākamo vienreizlietojamo brīnumlietu. Nu, dabūjām tieši to, ko bijām pelnījuši.

rūpnieciski ražotajā gultnī iespiestā baltā smērviela neesot laba

vai tad ir citi, mazās darbnīcās ražoti gultņi, un tos pārdod amatnieku tirdziņos? Varbūt tajos izmanto ekošmeko smērvielas ar bišu vaska piedevu. Īpaši iesakām zirga ratu rumbām.

Krieviem ir tāds niķis kārtridžu gultņus saukt par prompodšipņikiem. Nē, ir visi ir rūpnieciski ražoti - gan kārtridža tipa, gan ar konusu (auto neizmanto).

Manuprāt, mūsdienās nav nekādas jēgas gultnī likt sliktu smērvielu ja vien tas nav kaktu feiks un gultņa ilgmūžību lielā mērā nosaka uzstādītāja rokas un ekspluatācija. Ja gultni iepresējot deformē vai bojā blīves, tad tas protams kalpos īsāku laiku. Starp citu, ja gultni apkalpojot piedzen pilnu ar smērvielu, lodītes neripo kā paredzēts, bet šļūc un nodilums nevis sadalās pa visu virsmu, bet koncentrējas dažās vietās, kurās tas saskaras ar gultņa korpusu.

Latvijā tas nav aktuāli, vairāk Škoda vai vunderpasāc - bet tur šāda problēma nav aktuāla.

Tie eurobirokrāti ir jāsavalda. Iemācījās taisīt telefonus kam nekrīt nost pakaļa, bet kādam tas neder - jātaisa kā agrāk. Nu nemaina vairs tās baterijas.

Bet tā labošana jau tagad maksā 2/3 no jaunas trubas vērtības. Un liekot glabāt detaļas 7 gadus, izdevumi tiks iekļauti telefonu cenās un tie maksās vismaz par trešdaļu dārgāk.

Aļikā paņem ar auduma apvalku, cena 1.50-2.50 atkarībā no garuma un jaudas. Un nevajag telefonu raustīt lietošanas laikā - tad tie gali arī tiek locīti, līdz pušu gan. Man pat parastie baltie vadi kalpo joprojām.

Tāpat kā Igaunijas vai Lietuvas ziemā.

Šitādu tauri varētu likt pie šosejas - tiklīdz radars pamana kādu skrējēju, tā palaiž vaļā svilpi ar tēmētu skaņu un varonim ūzās ieskrien siltmīkstais. Salona tīrīšanas kantori būtu sajūsmā par klientu skaita pieaugumu 🙂

Šajā pasaulē jau kādu laiku daudzas, krietni lielāka mēroga, lietas notiek ārpus ierastajiem noteikumiem. Bet kādu satrauc apģērbs.

Pasaki vēl - ja Zeļenskis valkātu uzvalku, karš jau sen būtu beidzies.

Nosēja olvadus, tas nekas, pasaule jau ir pilna ar galdiņa plānurbējiem.

Jaunajiem ka tikai paprotestēt un pēc tam dekadentiski nokniebties 🙂

Pie nosauktā scenārija var uzskatīt, ka labi ja vakarā vēl dzīvs, nevis sapņot par NMPD 🙂

ASV varētu sagrābt Vanšu tiltu. Nāktos pašiem atjaunot 🙂

Vēl tur ir lielas Krievijas investīcijas naftas atradnēs un pārstrādē, ne velti Sečins pēdējo gadu laikā tur esot bijis reizes 20. Nezinu, ko Tramps ar to iesāks, bet tā ir prece, ko var piedāvāt krieviem - ja gribat dabūt atpakaļ pilnā apjomā, pretī gribam to un to, gribat dabūt daļu - gaidām to.

Iespējams, priekšroka tomātam dēļ tā ka auto vadītājam frontes tuvumā nākas būt ne tikai vadītājam, kas laiski atlaidies sifonē kafijsusliņu. Iepīkstas dronu detektors - cilvēks skatās apkārt, vai var to nelaimi ieraudzīt, vai ja blakussēdētājs ir ievainots, ar vienu roku var palīdzēt tam uzlikt žņaugu vai palīdzēt injicēt pretsāpju līdzekli (vai ko tur laiž iekšā). Utt.

Precedents? Vai tas nebija jau Krievijas iebrukumi Gruzijā un Ukrainā? Šis ir tikai turpinājums.

Kuba paziņojusi, ka ASV uzbrukumā Venecuēlai bojā gājuši 32 Kubas pilsoņi. Kas viņi bija - naftas ieguves vietu strādnieki, mājkalpotājas vai Kubas militārie instruktori un specdienestu darbinieki?