Vienreiz vēlu vakarā atlidoju no ārzemēm. Eju uz stāvvietu un pēkšņi ieraugu blakus noparkotu Jaguar tieši tādā pašā diezgan nestandarta krāsā kā manējais. Tikai cits modelis. Tāds moments, kad saproti — nu šitādas sakritības bieži negadās.

Pie auto stāv arī īpašnieks. Acīmredzot lidojām ar vienu un to pašu reisu. Abi pasmējāmies, papriecājāmies par “dvīņu Jaguāriem”, un tad viņš man prasa:

“Nu kā mašīna?”

Es, pilnīgi godīgi:

“Forsi jau ir… bet tas Inchcape gan ir nervu pārbaudījums.”

Un tad sekoja atbilde, kas uzreiz nojauca visas sociālās barjeras:

“Tur visi ir ....!”

Un tajā brīdī mēs praktiski kļuvām par draugiem.

Ir kaut kas ļoti vienojošs tajā, kā sūdīgs dīleris un serviss spēj saliedēt cilvēkus nakts vidū lidostas stāvvietā. Citi draudzējas hobiju dēļ, citi caur sportu. Jaguar īpašnieki acīmredzot bondojas caur kolektīvām servisa traumām.

Godīgi sakot, tas bija viens no autentiskākajiem “Jaguar community” momentiem manā dzīvē. Ne klubi, ne pasākumi, ne dārgi reklāmas saukļi. Vienkārši divi cilvēki pie saviem Jaguāriem, kuriem acīs bija viegli pazīstams nogurums.

Premium auto pieredze, kā saka.