+1

Es arī nekad neesmu spējis saprast tos cilvēkus, kam drošāk (vai baudāmāk) liekas braukt lēnāk par fūrēm. Īpaši Polijas šaurajos ceļos - tur visai bieži ir sanācis noskatīties, kā fūre kādu fiatiņu brutāli nospiež no asfalta, apdzenot pa "vidējo" joslu, jo tas ir pārāk ilgi vilcies pa priekšu uz 70km/h.

Interesanti, kāda tad tev tā bauda būtu, braucot papildus vēl kādas 10h. Un jumta bagažnieks BŪTU nepieciešams - tavai Merivai ir 350 litru bagažnieks, bet SAAB 450, kas bija piepakots līdz pēdējam.

Nefig neaizbrauktu. Jo tavai kastei vajadzētu jumta bagāžnieku, lai ietilpinātu četrus cilvēkus ar visām mantām. Un ari vilkšanās uz 90 pa bāņiem lai paliek tavam un citu santīmjājēju priekam. Painteresējies labāk par sava auto patēriņu pie 130-150km/h - ir cilvēki, kas to ir pamēģinājuši.

Nu ne velti arī man tagad pilns ledusskapis ar poļu produktiem

Bet vispār Horvātija rullē. Ja kāds vēlas izbaudīt atvaļinājumu siltajās zemēs bez draudzīgās kaimiņtautas pārstāvju klātbūtnes, varu to ieteikt. Neticamā kārtā pēc ilgiem laikiem bija iespēja atpūsties nedzirdot nevienu trīsstāvīgo. Un vienīgie, kas pa retam skaļi un bezjēdzīgi bļaustījās, bija pāris itaļu kompānijas. Laikam jau izcili viesmīlīgie horvāti ir pietiekami ne-politkorekti, lai atteiktu mājvietas tiem tūristiem, kas viņiem nepatīk.

Ehh, tapēc, ka sāpīgs jautājums. Pa ceļam sanāca līdzīgi - šķirāmies ar otru auto, norunājot satikties pēc ~700km, kas braucami tikai pa bāņiem. Bet tie pamanījās iekulties kaut kādos kalnos uz vairāk kā 2h... Cik neuzmanīgam ir jābūt, lai neatšķirtu serpentīnu no bāņa, bet tikai klausītu navi?

Tad jau drīz vien būs arī kāda ziņa, ka esat abi ar brāli pārbraukuši pār upi pa kādu neesošu tiltu, kā to jau daži intelektuāli attīstītie angliski runājošie ir izdarījuši.

Varbūt, ka tomēr vajag mazliet ar gavu padomāt un paintersēties par ģeogrāfiju, nevis tikai akli ticēt navigācijai. Nevajag aizmirst, ka tā ir tikai palīginstruments, nevis smadzeņu aizvietotājs.

Man tik nav skaidrs, kādēļ jaunbūvētajos šosejas posmos, kas tiešām ir ļoti labi, tā tiek nosaukta par autoceļu (110 km/h), nevis maģistrāli (130 km/h). Faktisko ātrumu jau tas nemazina, bet tāpat interesanti. Čehiem arī tas pats - vecie maģistrāles posmi ir diezgan bēdīgā stāvoklī, salīdzinot ar jaunbūvētajiem, kuriem ātruma limits ir zemāks...

Tās nav mulāžas, bet gan korpusi. Paši fotoradari ir dārgi un salīdzinoši nedaudz un tiek izvietoti šajos korpusos līdzīgi kā mūsu pārvietojamie - pēc CP ieskatiem. Vienīgā starpība - "uz aci" nepateiksi, vai šodien kaste ir tukša vai pilna. Te, kā jau pareizi teici, palīdzēs vienīgi radardetektors. Vai arī, ja neesi pārāk regulārs fotomodelis un pārsniedz relatīvi nedaudz, tad kā ārzemnieks vari diezgan droši paļauties uz panu slinkumu kārtot papīrus. Pats pirms dažām stundām gan nopozēju ar (kā pašam likās) tikai +10... Bet iepriekšējā zibšņa, ko saņēmu pagājšgad, rezultātu tā arī neesmu sagaidījis - redzēs kā būs šoreiz.

Lai nu kā - sveiciens VWFanam u.c. santīmskaitītājiem - mans varen baudāmais piekrautais auto maršrutā Rīga-Splita-Rīga vidēji iztika ar 6,0 litriem degvielas - ne pārāk ticot šādam datora rādījumam, jau pārskaitīju čekus un pārliecinājos, ka tomēr tā ir taisnība

Tos arī neievēro.

Pienāks rudens lieti, tad jau arī garajos vakaros varētu kaut ko sadomāt. Bet pagaidām jābauda vasara

Kādas dusmas tad tev to "cilēku" radīja?

Aizbrauc labāk pats pie Inuitiem un noskaidro, kur ziemeļbriedim ir taisnā truba. Tas laikam tev būs vienkāršāk saprotams, ja kā piemēru turbospiediena KONTROLEI spēj minēt tā maksimuma dzelzisku palielināšanu.

Velreiz - PN ar savu kompresijas PAKAPI. Ta patiesam nemainas, bet ari nav butiska degvielas sadegsanai. Tai ir butiska KOMPRESIJA - jeb maksimalais spiediens saspiesanas takts beigas, kas ir tiesi atkarigs no kompresijas pakapes UN iepludes spiediena! Un otro parametru jau ECU spej mainit, lidz ar to ari mainot KOMPRESIJU.

Bet kompresijas pakapi vari iet un mainit savam zaporozecam slipejot galvu vai uzliekot papildus blivi.

Pabrauc kādreiz ar auto, kam ir turbīnas spiediena rādītājs uz paneļa. Ātri vien sapratīsi, ka spiediens tiek kontrolēts un mainās pēc ECU prāta, nevis motora apgriezieniem.

KOMPRESIJA IR SPIEDIENS. Spiedienu ECU kontrolē ar turbīnas vai kompresora palīdzību. Un izmet no prāta savu kompresijas pakāpi, kam nav nekāda tieša sakara ar degvielas sadegšanas apstākļiem.

Nu tu tak esi tups. Piedod, bet esi. Kas tieši liedz ECU kontrolēt turbo spiedienu? Gan sākot ar elementāru ieplūdes vārstu mainot retinājumu ieplūdē. Gan VGT variantā mainot pašas turbīnas ģeometriju. Varbūt paskaidrosi, kas tad to VGT manā automobīlī vada, ja na ECU? Maziņš Yetti ar kloķīti no bagažnieka slepenā nodalījuma?

Jā, ir dzirdēts par šo ideju, tikai gan ne SAAB izpildījumā. Bet nekādi ne taisnība par to, ko tika mēģināts mainīt - pirmkārt jau nevis galvas kustēšanās pret bloku (kā tu to iedomājies?) bet kloķvārpstas, attiecībā pret bloku un galvu, tādejādi mainot kompresijas PAKĀPI, kas, protams, pastarpināti maina arī kompresiju.

Bet par to, ka turbo dzinējiem netiek regulēts spiediens... Laikam neesi tādu nekad dzīvē redzējis. Pameklē gan, mūsdienās ir diezgan izplatīti.

Plē... Bleķī ielietie parametri ir KOMPRESIJAS PAKĀPE - izsakāma kā attiecība starp diviem tilpumiem. KOMPRESIJA ir SPIEDIENS, kas nekādi nav bleķī ieliets.

Esi gatavs atbildēt par saviem vārdiem? Ka tik pats neesi grāvī ierāvis...

Jā, bet līdz zināmai robežai. Katrā gadījumā ne 76-98 diapazonā. Un aukstu motoru ar pāragru aizdedzi ar nepalaidīsi. Var jau protams katru reizi pārtraucēju grozīt. Ja ir pavisam čaklas rokas, var vēl ierīkot un ar trosīti no salona raustīt kopā ar "čoku"

Mozgas fist patīk tev pašam. Kompresija IR spiediens, un to mēra atmosfērās, pāskālos vai vēl jebkādās SPIEDIENA mērvienībās.

Palasi tepat iepriekšējās diskusijas. Kompresija ir MAX spiediens cilindrā saspiešanas takts beigās. Un tas ir tieši saistīts ar ieplūdes spiedienu - ceru, ka par tā izmaiņas iespējām tev jautājumu nav. Kompresijas pakāpe (attiecība starp cilindra MIN un MAX tilpumu) ir tikai tehnisks rādītājs, kas sadegšanu tiešā veidā neietekmē.

Tās "priekšrocības" ir vienlaicīgi arī trūkumi. Augstāka oktānskaitļa benzīns ir ne tik vien noturīgāks pret detonāciju, bet venādos apstākļos arī sadeg lēnāk. Un lēnāka sadegšana nozīmē vairāk siltuma un mazāk mehāniskās enerģijas. Līdz ar to motors, kam ir neatbilstoši zema kompresija ražos vairāk siltumu un zaudēs jaudu. Attiecīgi ir jābūt vai nu atbilstošai degvielai, vai pielāgoties spējīgam motoram. ECU ar turbīnas (vai kompresora) un detonācijas sensora palīdzību spēj noturēt kompresiju tieši uz maksimālās efektivitātes robežas diezgan plašā oktānskaitļa diapazonā. Arī elektroniskās aizdedzes gadījumā ir iespēja mainīt aizdedzes momentu un nedaudz pielāgoties. Bet "parastajiem" motoriem nekas cits neatliek, kā izmantot konstrukcijai atbilstošu degvielu. Vai arī jaukt klāt oktānskaitli pazeminošas piedevas.

Nu re, kā pats apraksīji rupjo metodi kompresijas mainīšanai... Lai normāli izmatotu 98 ir vajadzīga augstāka kompresija. Un tas, ka virzulos nedeg caurumi vēl neko nenozīmē - principā jau tās ir tikai atsevišķu gadījumu sekas pārkaršanai, ko izraisa neatbilstoša oktnskaitļa degvielas izmantošana. Ja dzesēšanas sistēmai izdodas tikt galā ar neefektīvo lēno degšanu, tad jau motoram nekas nenotiek - vienīgi silda visu apkārtni un tērē degvielu bezjēgā.

Nemaz jau tik liels absurds. Par dīzeli gan tikai minu, bet pamēģini pats atrast kādu vecu auto, kas paredzēts 76 benzīnam un pabraukt ar 98... Dīzeļa gadījumā, manuprāt, cetānskaitļa efektīvai izmantošanai ir jāspēj mainīt kompresiju, ko spēj tikai ECU + turbo. Vecāka dzinēja gadījumā tas visefektīvāk spēj izmantot tieši vienu konkrētu degvielu, kuras cetānskaitlis atbilst motora fiksētajiem parametriem - un "sliktāka" tā būs ar nobīdi jebkurā virzienā.