Lietotāja "Seene" atbildes

Ok, sliktu piemēru ātrumā izdomāju... Bet gribēju pateikt tikai to, ka sapņotāji ir lietas bieži izdomājuši pirms izgudrotājiem

Nu jau gana daudz gadus braucu ar SAAB. Šobrīd ģimenē ir pat divi. Vecajiem 9000 nekas ārkārtējs nelūza. Patreizējie 9-5 / 9-3 abi ir uzticamākās mašīnas, kas man jebkad bijušas. Un remonta izdevumi astronomiski kļūst tikai tad, ja gribas pie Vikingiem remontēties.

Var. Žils Verns ļoti daudz ko izdomāja pirms konstruktoriem. Piemēram, zemūdeni

Nejauc lietas. Nodefinēt un aptvert nav viens un tas pats. Visumam ir definīcija, bet tas nenozīmē, ka to var aptvert.

+ tālredzība, radošā dzirksts, talants, adekvātums galu galā? Šis apvienojums gan laikam velk uz ģenialitāti. Kur beidzas gudrība un sākas ģenialitāte?

[/c]

Tas, ko tu uzskaitīji ir konkrētu prasmju uzskaitījums. Un kaut kādā apjomā piemīt jebkuram cilvēkam. Starp citu - ģēniji nemēdz būt universāli - t.i. ģenialitāte izpaužas kaut kādā konkrētā virzienā. Un tas jau vedina uz domām, ka viena indivīda ietvaros gudrība varētu būt slēgta sistēma

Es jau savu definīcijas piedāvājumu izteicu - "gudrība = zināšanas + prasmes"

Kādi citiem varianti?

Prakse nav nekas cits, kā vien smadzenēs saglabāta informācija. Praktiski to pašlaik nevar nodot, bet teorētiski var. Un ģenētiski visi cilvēki ir vienādi. Cilvēks pat no šimpanzes proporcionāli atšķiras mazāk nekā HP dators no IBM datora. Un tie bez problēmām spēj izpildīt vienu un to pašu programu.

Pasaka viapār ir relatīvs jēdziens. Aleksandrijas bibliotēka bija pasaules brīnums, jo lielākajai daļai tā laika cilvēces tāds informācijas apkopojums likās pasaka. Tagad Google visiem liekas pašsaprotama, lai gan satur daudz lielāku apjomu informācijas.

Nu tak izej mazliet no saviem domāšana rāmīšiem. Tieši par tevis minētās prakses informācijas nodošanu runāju.

Nu tapēc jau gribu, lai Ozz uzcep tās 99 reizes, bet es cepšu uzreiz 100.

Ar alfabētu tu vari aprkastīt recepti - t.i. zināšanas. Bet tajās 99 reizēs, kad uzcepsi netiklabu, tavas smadzenes uzkrās informāciju, kas ļaus 100. reizē uzcept perfektu. Tā jau būs tava prasme. Un nākamais solis uz kolektīvo gudrību varētu būt tieši spēja šo informāciju padarīt pieejamu citiem.

Un ko darīt, ja netīra, bet piesienas garāmgājējiem?

Neko tu neesi sapratis. Banku konti iederas ZINĀŠANU kategorijā. Un jau šobrīd iespēja dalīties ar zināšanām ir, bet tā nebūt nenozīmē obligātu dalīšanos ar visām zināšanām.

Prasme ir, piemēram, ievadīt konta numuru atbilstošajā lauciņā.

Ozz - ne tak. Es nerunāju par to, ka TU ceptu man kotletes. Bet es pats prastu to izdarīt ar kolektīvās apziņas palīdzību aizņemoties šo informāciju no tavām smadzenēm. Nejauc biznesu ar sci-fi

Nu bet būtu tak feini, ja tu arī varētu operēt, izmantojot viņa prasmes. Bet viņš dažādībai tajā laikā nejautu radioaparātu, bet uzkonstruētu jaunu lidmašīnu

Kaksi - tu tak esi slims. Ātri uz Straupi - kamēr vēl neesi sava visuresošā alkohola murgos kaut ko satrādājis.

ja-a...

Ne jau prasmju likvidēšana, bet gan spēja dalīties. Piemēram - es līdz perfektumam attīstu savu prasmi smērēt sviestmaizes. Bet tu - cept kotletes. Un tad kad man sagribās kotletes - es izmantoju tavu prasmi. Un otrādi.

Es teiktu, ka gudrība = zināšanas + prasmes. Zināšanu jomā cilvēki jau sen ir veidojuši (un patreizējā datorlaikmetā ļoti strauji to arī izdarījuši) "kopējo gudrību". Mūsdienās gudrākais ir nevis tas, kurš visvarāk zin, bet gan tas, kurš visātrāk un visefektīvāk māk atrast un pielietot kopīgi uzkrātās zināšanas. Nākamais solis, protams, ir atrast veidu, kā dalīties prasmēs.

Loģiskā nelinearitāte ir jau pašā sakumā. Tieši tavs apgalvojums par gudrību, kā slēgtu sistēmu nav ne ar ko pamatots. Tas ir tikai un vienīgi tavs pieņēmums, kas no vispārējās loģikas viedokļa ir gadījumskaitlis.

Un manuprāt pilnīgi aplams pieņēmums. Kaut vai pamēģini atspēkot elementāru piemēru - daļiņa no gudrības ir zināt, ka "zēns" angliski ir "boy". Skolotāja iemāca to skolēnam. Šajā brīdī skolēna gudrība palielinās, bet skolotājas nesamazinās. Vai ir jebkāds saistīts iemesls jebkurā citā kopējās gudrības sistēmā kādai daļiņai samazināties?

Nu redz izmanto gan nedefinētus predikātus. Gudrība nav slēgta sistēma un tā nepkļaujas fizikai līdzvērtīgiem likumiem. Tā var rasties no nekā (ārēja katalizatora ietekmē) un tik pat labi izzust.

Nelinearitāte parādās tur, kur predikātu vērtības noteikšana nav iespējama. Matemātiski tas nozīmē, ka viens vai vairāki no formulas komponentiem ir gadījumskaitļi.

Atrisini elemetāru vienādojumu - cik ir X? X*2-RND=8...

"Mājās nav ko ēst, tāpēc braucu uz Rimi" - loģiski, bet kāpēc tieši Rimi, nevis Maxima vai Sky? Netiešajam faktoram var būt vesela kautdze vērtību, kas noved pie viena un tā paša rezultāta (konkrēti - tuvāk / lētāk / konkrēts sortiments / vakar biju Maximā tagad gribu citur / pats nezinu kāpēc u.t.t.). Un jā - kāpēc braucu, nevis eju? Un kāpēc iepirkties, nevis uz restorānu? Īsti lineāra loģika faktiski eksistē tikai teorijā, jo tai ir nepieciešami "tīri" nosacījumi, kādi dzīvē nav pieejami.

Mainu slotiņas ārpus LV. Maksā lētāk un kalpo vairāk kā gadu.

Ir. Bet tā kā ir piedzīvoti tādi ceļa apstākļi, ka arī metāla rāmis salauzts, par plastmasu interese ir maza - neko daudz ietaupit neanāk.

Konkrēti nepateikšu, bet ir daudzos autoveikalos. Gumijām nav ne vainas - ja nepērk centrāltirgū kaut ko mistisku, bet normāla ražotāja. Pats gan neesmu izmantojis, jo parasti arī rāmīša detaļas jau ir aprūsējušas un īsti labi vairs nepieguļ stiklam.

Vienmērīga plūmas ātruma samazināšana notiekti ir vēlamais efekts. Ka tik ne tā. Vairāk nevajadzīgi "korķi" aiz lēnbraucējiem un bīstamas apdzīšanas ir palielinājušas. Diez vai satiksmes doršība kopumā not tā ir ko ieguvusi.