iAuto.lv Forums - Lietotāja atbildes

Kārtot: Augošā secībā

Seene Litri: 5037, Līmenis: 7 Reģ. datums: 18.12.2002 06.03.2009 11:42

Apskatīt topiku

Kindzulis rakstīja: Seene... Verns 1866 uzcepa graamatu par jau esoshu izgudrojumu

bet taa- inzjenieri Garinu veel vajadzeetu...

Ok, sliktu piemēru ātrumā izdomāju... Bet gribēju pateikt tikai to, ka sapņotāji ir lietas bieži izdomājuši pirms izgudrotājiem

Seene Litri: 5037, Līmenis: 7 Reģ. datums: 18.12.2002 06.03.2009 11:40

Apskatīt topiku

IkdienasViesis rakstīja: Ar saabiem līdz šim gan esmu saskāries ļoti minimali. Uzskatu, ka tas ir ar dažādām bagātīgām leģendām apvīts auto, un ļoti interesantu vēsturi. Sķiet, ka par saabu īpasniekiem kļūst autovadītāji, kuriem bērnības sapņos bija lemts būt par lidotājiem. Realā ikdiena, diemžēl, šiem auto ilglaicīgā laika posmā nemaz tik spoža nav bijusi. šo auto īpašnieki vairums mocījušies ar dažādiem un ļoti daudziem defektiem, bojājumiem un rūsēšanas problemām. Vēl 90-tajos gados, kad vēl 9000-šie saabi kotējās ļoti augsti, mana šefa konkretā modeļa auto vairākas reizes bez īpaša iemesla lūza vārsti. Vienu brīdi krustdēls brauca ar 9-5 modeli - viņa auto diez kāpēc visu laiku lūza nost paneļa mērinstrumentu bultiņas... Vēl nesen darba koleģis nopirka pavisam pajaunu aero - tam fiksi vien kārbai nolūza korpusa stiprinājumi : remonta izdevumi astronomiski... Ko vēl tur vairāk komentēt.

Nu jau gana daudz gadus braucu ar SAAB. Šobrīd ģimenē ir pat divi. Vecajiem 9000 nekas ārkārtējs nelūza. Patreizējie 9-5 / 9-3 abi ir uzticamākās mašīnas, kas man jebkad bijušas. Un remonta izdevumi astronomiski kļūst tikai tad, ja gribas pie Vikingiem remontēties.

Seene Litri: 5037, Līmenis: 7 Reģ. datums: 18.12.2002 05.03.2009 23:03

Apskatīt topiku

M77 rakstīja:

Seene rakstīja:

Maija_Eskuella rakstīja: Teicu, jau- neviens nav tik gudrs, lai spētu aptvert visu gudrību un nodefinēt to. Tas, ko jūs te minat ir dažas lielākas vai mazākas gudrības daļas. Kur tad paliek čuijs, ņuhs un poņa? Labi, intuīcija vēl utt. Kā būs ar to gudrības daļu, ko cilvēks vēl nav apguvis un tāpēc nezin, kas tas ir un kā to nosaukt?

Nejauc lietas. Nodefinēt un aptvert nav viens un tas pats. Visumam ir definīcija, bet tas nenozīmē, ka to var aptvert.

Izskatās, ka Tu nespēj aptvert, ka nevar nodefinēt lietas, pirms kāds par tām ir uzzinājis.

Var. Žils Verns ļoti daudz ko izdomāja pirms konstruktoriem. Piemēram, zemūdeni

Seene Litri: 5037, Līmenis: 7 Reģ. datums: 18.12.2002 05.03.2009 17:27

Apskatīt topiku

Nejauc lietas. Nodefinēt un aptvert nav viens un tas pats. Visumam ir definīcija, bet tas nenozīmē, ka to var aptvert.

Seene Litri: 5037, Līmenis: 7 Reģ. datums: 18.12.2002 05.03.2009 16:49

Apskatīt topiku

STALINS rakstīja:

Seene rakstīja: ...

Vai nav pēdējais laiks definēt gudrību?

Es jau savu definīcijas piedāvājumu izteicu - "gudrība = zināšanas + prasmes"

Kādi citiem varianti?

+ tālredzība, radošā dzirksts, talants, adekvātums galu galā? Šis apvienojums gan laikam velk uz ģenialitāti. Kur beidzas gudrība un sākas ģenialitāte?

Tas, ko tu uzskaitīji ir konkrētu prasmju uzskaitījums. Un kaut kādā apjomā piemīt jebkuram cilvēkam. Starp citu - ģēniji nemēdz būt universāli - t.i. ģenialitāte izpaužas kaut kādā konkrētā virzienā. Un tas jau vedina uz domām, ka viena indivīda ietvaros gudrība varētu būt slēgta sistēma

Seene Litri: 5037, Līmenis: 7 Reģ. datums: 18.12.2002 05.03.2009 16:28

Apskatīt topiku

STALINS rakstīja:

anonimikis rakstīja: teorija par slēgtu sistēmu ir pilnīgs murgs.

pēc tās visgudrākie bija senie cilvēki. jo viss kopējais gudrības daudzums sadalījās uz ļoti nelielu tās nesēju kopu. kopai pieaugot (cilvēku skaitam palielinoties), katrs nākamais indivīds kļuva arvien tupāks un tupāks.

līdz beidzot cikla galā (uz šo brīdi), radās Pirmais, kuram nebija palicis vairs nekas.

Vai nav pēdējais laiks definēt gudrību?

Es jau savu definīcijas piedāvājumu izteicu - "gudrība = zināšanas + prasmes"

Kādi citiem varianti?

Seene Litri: 5037, Līmenis: 7 Reģ. datums: 18.12.2002 05.03.2009 15:10

Apskatīt topiku

Ozz rakstīja: praksi nevar nodot pa vadiņiem vai drukaataa formaa...varbuut var matemaatiski, bet pagaidaam, cik es zinu, neironu impulsus nevar paarvadiit uz citu klientu, jo klients taapat nesapratiis..

katrs no mums skataas uz dziivi no sava zvanu torņa un savām acīm

ticu, ka gribaas na haļavu apeest sarkano tabletiiti un nonaakt pasakaa.

Prakse nav nekas cits, kā vien smadzenēs saglabāta informācija. Praktiski to pašlaik nevar nodot, bet teorētiski var. Un ģenētiski visi cilvēki ir vienādi. Cilvēks pat no šimpanzes proporcionāli atšķiras mazāk nekā HP dators no IBM datora. Un tie bez problēmām spēj izpildīt vienu un to pašu programu.

Pasaka viapār ir relatīvs jēdziens. Aleksandrijas bibliotēka bija pasaules brīnums, jo lielākajai daļai tā laika cilvēces tāds informācijas apkopojums likās pasaka. Tagad Google visiem liekas pašsaprotama, lai gan satur daudz lielāku apjomu informācijas.

Seene Litri: 5037, Līmenis: 7 Reģ. datums: 18.12.2002 05.03.2009 14:41

Apskatīt topiku

Ozz rakstīja:

Seene rakstīja:

Ozz rakstīja: principaa zinot alfabētu es tev vareetu soli pa solim smalki uzrakstīt uz 10 lapaam kas nepieciešams lai uzceptu manupraat labas kotletes.

uzcept labu kotleti var tikai pirms tam 99reizes uzcepot netiklabu.izziņas process-tas nav ne sci-fi ne arii bizness, jo biznesa pamataa buutu universaala recepte-kotlete katrai dienai un visas planeetas populaacijai...

Ar alfabētu tu vari aprkastīt recepti - t.i. zināšanas. Bet tajās 99 reizēs, kad uzcepsi netiklabu, tavas smadzenes uzkrās informāciju, kas ļaus 100. reizē uzcept perfektu. Tā jau būs tava prasme. Un nākamais solis uz kolektīvo gudrību varētu būt tieši spēja šo informāciju padarīt pieejamu citiem.

nezinu kaa ir Tavaa sfeeraa, bet manaa nekaadas graamatas, receptes un entopijas neliidz tikai un vieniigi prakse.Nepamēģināsi- neuzzinaasi.

kolektiivaa gudriiba buutu pieliidzinaama kotletei katru dienu un visai populaacijai.

cilveeks ir individuāla un unikaala uzparikte un taads arii paliks.palasi Pirmā parakstu

Nu tak izej mazliet no saviem domāšana rāmīšiem. Tieši par tevis minētās prakses informācijas nodošanu runāju.

Seene Litri: 5037, Līmenis: 7 Reģ. datums: 18.12.2002 05.03.2009 14:40

Apskatīt topiku

anonimikis rakstīja: 99 reizes uzcepot nelabu būsi pie tās tik ļoti pieradis, ka beigās no labās kotletes apvemsies

Nu tapēc jau gribu, lai Ozz uzcep tās 99 reizes, bet es cepšu uzreiz 100.

Seene Litri: 5037, Līmenis: 7 Reģ. datums: 18.12.2002 05.03.2009 14:28

Apskatīt topiku

Ozz rakstīja: principaa zinot alfabētu es tev vareetu soli pa solim smalki uzrakstīt uz 10 lapaam kas nepieciešams lai uzceptu manupraat labas kotletes.

Seene Litri: 5037, Līmenis: 7 Reģ. datums: 18.12.2002 05.03.2009 14:16

Apskatīt topiku

Kaksis rakstīja:

uupis rakstīja: Un vēl – piespiedu darbam tev vajadzēs uzraugu, kuram arī jāmaksā alga, jeb novilksi apkārt Latvijai dzeloņdrātis un uztaisīsi lielu cietumu lai nosodītie piespiedu darba darītāji nebēg???

Piestiprinās viņu kādai iestādei (kaut vai policijas iecirknim). Ja šefs paskatoties pa logu teiks - iela tīra, značit ok. Ja netīra, tīri atkal.

Un ko darīt, ja netīra, bet piesienas garāmgājējiem?

Seene Litri: 5037, Līmenis: 7 Reģ. datums: 18.12.2002 05.03.2009 14:12

Apskatīt topiku

Ozz rakstīja:

es saaktu ar informaaciju par banku kontiem

Neko tu neesi sapratis. Banku konti iederas ZINĀŠANU kategorijā. Un jau šobrīd iespēja dalīties ar zināšanām ir, bet tā nebūt nenozīmē obligātu dalīšanos ar visām zināšanām.

Prasme ir, piemēram, ievadīt konta numuru atbilstošajā lauciņā.

Seene Litri: 5037, Līmenis: 7 Reģ. datums: 18.12.2002 05.03.2009 14:03

Apskatīt topiku

Ozz rakstīja:

Seene rakstīja:

Ozz rakstīja:

ne-a...

fiziska darba darīšana un straadaašana ar rokaam stimulee smadzņu apvalku- trennee smadzenes..

es neuskatu ka cilveeks ir gudrs jo viņš zin kas ir entopija un pat speej to pamatot, bet tajā pašā laikaa nespeej sev uzsmeereet sviestmaizi kas viņam garšo

ja-a...

Ne jau prasmju likvidēšana, bet gan spēja dalīties. Piemēram - es līdz perfektumam attīstu savu prasmi smērēt sviestmaizes. Bet tu - cept kotletes. Un tad kad man sagribās kotletes - es izmantoju tavu prasmi. Un otrādi.

tas bija treknajos gados...

dziive piespiediis mekleet risinaajumus miskastee (labaa noziimee) un atgriezties mazliet laikaa atpakaļ. un tikai tad pieraadiisies- kurš speej maaciities, bet kurš tikai zubrīt.

Ozz - ne tak. Es nerunāju par to, ka TU ceptu man kotletes. Bet es pats prastu to izdarīt ar kolektīvās apziņas palīdzību aizņemoties šo informāciju no tavām smadzenēm. Nejauc biznesu ar sci-fi

Seene Litri: 5037, Līmenis: 7 Reģ. datums: 18.12.2002 05.03.2009 14:01

Apskatīt topiku

Ozz rakstīja:

Seene rakstīja:

Maija_Eskuella rakstīja: Tas viss ir spēkā, līdz cilvēki iemācīsies izveidot (bet varbūt iemācīsies to lietot) kopējo apziņu, kas ikvienam dotu pieeju "kopējai gudrībai" (nu tas kaut kas notelepātijas tēmas).

Es teiktu, ka gudrība = zināšanas + prasmes. Zināšanu jomā cilvēki jau sen ir veidojuši (un patreizējā datorlaikmetā ļoti strauji to arī izdarījuši) "kopējo gudrību". Mūsdienās gudrākais ir nevis tas, kurš visvarāk zin, bet gan tas, kurš visātrāk un visefektīvāk māk atrast un pielietot kopīgi uzkrātās zināšanas. Nākamais solis, protams, ir atrast veidu, kā dalīties prasmēs.

ne-a...

fiziska darba darīšana un straadaašana ar rokaam stimulee smadzņu apvalku- trennee smadzenes..

es neuskatu ka cilveeks ir gudrs jo viņš zin kas ir entopija un pat speej to pamatot, bet tajā pašā laikaa nespeej sev uzsmeereet sviestmaizi kas viņam garšo

tipa-

paziistu vienu superķirurgu, viens no labaakajiem eiropaa.viss viņam ir skaidrs pat tur, kur citi neuhjaa nesaprot.bet viņa pieņemšanas kabinetaa nereti var sastapt izjauktu pļaujmašīnu, radioaparaatu vai kko citu pilniigi negaidiitu...

Nu bet būtu tak feini, ja tu arī varētu operēt, izmantojot viņa prasmes. Bet viņš dažādībai tajā laikā nejautu radioaparātu, bet uzkonstruētu jaunu lidmašīnu

Seene Litri: 5037, Līmenis: 7 Reģ. datums: 18.12.2002 05.03.2009 14:00

Apskatīt topiku

Kaksis rakstīja: Vot jums krīze valstī, dzeram jau nedēļas vidū...

Kaksi - tu tak esi slims. Ātri uz Straupi - kamēr vēl neesi sava visuresošā alkohola murgos kaut ko satrādājis.

Seene Litri: 5037, Līmenis: 7 Reģ. datums: 18.12.2002 05.03.2009 13:59

Apskatīt topiku

Ozz rakstīja:

ne-a...

fiziska darba darīšana un straadaašana ar rokaam stimulee smadzņu apvalku- trennee smadzenes..

es neuskatu ka cilveeks ir gudrs jo viņš zin kas ir entopija un pat speej to pamatot, bet tajā pašā laikaa nespeej sev uzsmeereet sviestmaizi kas viņam garšo

ja-a...

Seene Litri: 5037, Līmenis: 7 Reģ. datums: 18.12.2002 05.03.2009 13:48

Apskatīt topiku

Seene Litri: 5037, Līmenis: 7 Reģ. datums: 18.12.2002 05.03.2009 12:44

Apskatīt topiku

Pirmais rakstīja:

atgriezīsimies pie pirmsākumiem

1) es apgalvoju, ka manuprāt cilvēces kopējā gudrība ir konstanta, bet cilvēku skaits pieaug, tāpēc katrs konkrētais indivīds varētu nebūt tik gudrs kā agrāk

2) anonīmiķis izteica viedokli, ka cilvēces kopējai gudrībai vajadzētu mazināties, jo entropija "savāc" daļu gudrības

3) tad es izejot no tā, kā es saprotu, kas ir entropija, uz gudrību šim apgalvojumam nevajadzētyu attiekties, pie tam pamatoju savus izteikumus norādot uz konkrētu avotu....

4) tad panesās visādas diskusiju formas par to, ka es nejēdzot vispār kas tā entropija tāda ir, tajā pašā laikā neviens pat negrasījās man to paskaidrot

tagad diskusija ir nonākusi līdz mēģinājuma definēt "nelineāro loģiku"

es vispārīgā gadījumā nojaušu, kas varētu izraisīt loģikas nelinearitāti, tikai nespēju sasiet to kopā ar iepriekš apspriesto entropijas tēmu

protams es tagad netaisos pierādīt pat apgalvojumu, ka gudrības daudzums ir konstants... ja kāds man var pierādīt pretējo, es ar prieku pieņemšu šo viedokli

Loģiskā nelinearitāte ir jau pašā sakumā. Tieši tavs apgalvojums par gudrību, kā slēgtu sistēmu nav ne ar ko pamatots. Tas ir tikai un vienīgi tavs pieņēmums, kas no vispārējās loģikas viedokļa ir gadījumskaitlis.

Un manuprāt pilnīgi aplams pieņēmums. Kaut vai pamēģini atspēkot elementāru piemēru - daļiņa no gudrības ir zināt, ka "zēns" angliski ir "boy". Skolotāja iemāca to skolēnam. Šajā brīdī skolēna gudrība palielinās, bet skolotājas nesamazinās. Vai ir jebkāds saistīts iemesls jebkurā citā kopējās gudrības sistēmā kādai daļiņai samazināties?

Seene Litri: 5037, Līmenis: 7 Reģ. datums: 18.12.2002 05.03.2009 12:20

Apskatīt topiku

Pirmais rakstīja:

Seene rakstīja:

Pirmais rakstīja:

ja tu esi pietiekami pieredzējis lai spētu izdalīt predikātus un noteikt to vērtību konkrētā brīdī, kā arī saprast kādas konkrēti matemātiskās loģikas funkcijas izmantot, tad matemātiskā loģika strādā ekselenti... nelinearitāte tātad tavuprāt parādās tieši predikātu vai to vērtību noteikšanā...

piemēram - "mājās nav ko ēst" - nu ēdiet taču kūkas

Nelinearitāte parādās tur, kur predikātu vērtības noteikšana nav iespējama. Matemātiski tas nozīmē, ka viens vai vairāki no formulas komponentiem ir gadījumskaitļi.

Atrisini elemetāru vienādojumu - cik ir X? X*2-RND=8...

tāpēc ir ieviests varbūtības jēdziens... un ir definēti varbūtību rēķini

ja predikāta vērtība var būt tikai 0 vai 1, tad varbūtība pēc definīcijas ir skaitlis starp 0 un 1

bet es savos apgalvojumos par entropiju nekur neizmantoju nedefinētus predikātus un izmantoju vienkāršu matemātisku loģiku

es vienkārši paņēmu entropijas definīcijā izmantoto apgalvojumu, ka ja sistēma ir slēgta un process ir atgriezenisks, tad entropija nemainās

tad es devu skaidrojumu kāpēc manuprāt sistēma ir slēgta un kāpēc process ir atgriezenisks

kur te parādīdījās nelinearitāte vai gadījuma vērtība????

Nu redz izmanto gan nedefinētus predikātus. Gudrība nav slēgta sistēma un tā nepkļaujas fizikai līdzvērtīgiem likumiem. Tā var rasties no nekā (ārēja katalizatora ietekmē) un tik pat labi izzust.

Seene Litri: 5037, Līmenis: 7 Reģ. datums: 18.12.2002 05.03.2009 11:43

Apskatīt topiku

Pirmais rakstīja:

piemēram - "mājās nav ko ēst" - nu ēdiet taču kūkas

Nelinearitāte parādās tur, kur predikātu vērtības noteikšana nav iespējama. Matemātiski tas nozīmē, ka viens vai vairāki no formulas komponentiem ir gadījumskaitļi.

Atrisini elemetāru vienādojumu - cik ir X? X*2-RND=8...

Seene Litri: 5037, Līmenis: 7 Reģ. datums: 18.12.2002 05.03.2009 11:07

Apskatīt topiku

Pirmais rakstīja:

"nelineārā loģika" pēc manām domām varētu būt matemātiskā loģika, kurā kādas darbības rezultāts nebūtu viennozīmīgi definēts

"Mājās nav ko ēst, tāpēc braucu uz Rimi" - loģiski, bet kāpēc tieši Rimi, nevis Maxima vai Sky? Netiešajam faktoram var būt vesela kautdze vērtību, kas noved pie viena un tā paša rezultāta (konkrēti - tuvāk / lētāk / konkrēts sortiments / vakar biju Maximā tagad gribu citur / pats nezinu kāpēc u.t.t.). Un jā - kāpēc braucu, nevis eju? Un kāpēc iepirkties, nevis uz restorānu? Īsti lineāra loģika faktiski eksistē tikai teorijā, jo tai ir nepieciešami "tīri" nosacījumi, kādi dzīvē nav pieejami.

Seene Litri: 5037, Līmenis: 7 Reģ. datums: 18.12.2002 05.03.2009 9:55

Apskatīt topiku

arba rakstīja: Mainu gumijas 2 x gadā nekādi rāmīši nepaspēj aprūsēt

Mainu slotiņas ārpus LV. Maksā lētāk un kalpo vairāk kā gadu.

Seene Litri: 5037, Līmenis: 7 Reģ. datums: 18.12.2002 05.03.2009 9:53

Apskatīt topiku

Kaksis rakstīja: Vai tad tagad ščotkām nav plastmasas rāmji?

Ir. Bet tā kā ir piedzīvoti tādi ceļa apstākļi, ka arī metāla rāmis salauzts, par plastmasu interese ir maza - neko daudz ietaupit neanāk.

Seene Litri: 5037, Līmenis: 7 Reģ. datums: 18.12.2002 05.03.2009 9:39

Apskatīt topiku

Konkrēti nepateikšu, bet ir daudzos autoveikalos. Gumijām nav ne vainas - ja nepērk centrāltirgū kaut ko mistisku, bet normāla ražotāja. Pats gan neesmu izmantojis, jo parasti arī rāmīša detaļas jau ir aprūsējušas un īsti labi vairs nepieguļ stiklam.

Seene Litri: 5037, Līmenis: 7 Reģ. datums: 18.12.2002 04.03.2009 13:05

Apskatīt topiku

Kaksis rakstīja:

Ir gan efekts. It sevišķi uz šosejām. Ja agrāk vidējais bija 120, tad tagad uz sotaku braucot reizēm neviens neiet garām.

Vienmērīga plūmas ātruma samazināšana notiekti ir vēlamais efekts. Ka tik ne tā. Vairāk nevajadzīgi "korķi" aiz lēnbraucējiem un bīstamas apdzīšanas ir palielinājušas. Diez vai satiksmes doršība kopumā not tā ir ko ieguvusi.