Tu tukšpļūti aizmirsti, ka blakus nesēdēji. Jā braucu arī pa maģistrālajiem ceļiem - bet CZ,PL un AT izbraukāju arī daudz neceļus, ieskaitot gruntenes - uz maģistrālajiem šoreiz paliku tieši LV/LT (ViaBaltica).

LV nedaudzajos kilometros toties sanāca saskaitīt vairāk par 10 CP ekipāžām, no kurām puse nodarbojās ar kaut ko nesaprotamu, vienlaikus rupji pārkāpjot CSN un apzināti traucējot satiksmi.

Pie mums nevar... Nez kādēļ VAR Polijā, Čehijā, Austrijā un Vācijā, bet kolīdz sķērso Lietuvas robežu (jā arī tur smaidiigie nevaruļi savairojušies), tā vairs nevar

Tikko aizvizinājos līdz Alpiem un atpakaļ. Lietuva atgriežoties atgādināja, kādā murgā dzīvojam, un Latvija pārliecināja.

Pag... Tu tā arī laikam neesi sapratis, kas ir inflācija... Tie paši, kas naudu aizdod, arī piedrukā inflācijas tiesu. Tā kā aizņemoties tu maksā ne vien līgumā paredzētos procentus, bet arī vēl par smukiem papīrīšiem.

Dālderis ir no zelta, bet augļošana ir parādījusies sākot no "naudas" pirmsākumiem. Kad augļotāji izdomāja, ka reālā zelta dāldera vietā var aizdot parādzīmi (naudu). Un aizdeva vairāk dālderus, nekā pašiem patiesībā bija.

Bet... Arī zeltam ir inflācija - attīstoties raktuvju tehnoloģijām pasaulē parādās arvien lielāki zelta daudzumi, bet reāla vajadzība pēc tā nav - vien greznumlieta. Un beigu beigās pat zelta segums kļūst arvien nevērtīgāks.

Jap, neuzmanīgi glabā. Vajag konteinerā ar 3 atslēgām un polsterētām sienām. Un galvenais - NEBRAUKT. Citādi pats vien esi vainīgs

Diemžēl par šo taisnība. Un ja vairākums ir tērētaji, tad svarīgi ir tikai saņemt

1. Nav tādu Latvijas apdrošinātāju - visiem ir "aizmugure" ārpus LV, kur nonāk peļņa.

2. Ar gandrīz visiem ir tuvāka un tālāka pieredze, ka izmaksā mazus skaistus gadījumus, bet uzmet tad, kad ir patiešām lielas problēmas.

3. Netīk tas, ka apdrošināt var tikai to, kas liekas izdevīgi apdrošinātājam. Kaut vai tad, ja vēlies nevis KASKO kompleksu, bet atsevišķu risku apdrošināšanu, neviens pat nemēģina rēķināt - uzreiz parāda durvis.

Nu te nu tu esi sajaucis pašu finanšu sistēmas pamatus. Govīm un precēm ir reāla vērtība. Naudas vērtības pamatidejā ir tās fiksēts daudzums. Un uz tā pamata balstīta apmaiņas sistēma. Augļošana nav iespējams bez šādas nevērtīgas starpnieksistēmas - jo visi sūdi balstās tajā, ka nopelnīt var sadrukājot nevērtīgus papīrīšus.

Vienkāršoti to skaidro apmēram tā - ja ir 100$ par kuriem kāds saražo 100 pudeles piena, bet baņķieris tikmēr "uzzīmē" vēl 100$, tad piena pudeles joprojām ir tikai 100, bet naudiņa jau 200$. Un pilnīgi nemanot baņķierim jau pieder puses saražotā piena.

Bezvērtīga nauda visu laiku tiek drukāta klāt - savādāk nepastāvētu tāds jēdziens kā inflācija. Un tie, kas šo naudu drukā, attiecīgo procentu no reāli saražotā vienkārši iebāž savā kabatā.

Nav gan.

Nu mainītos jau tikai labā ziņā no kopējās satiksmes viedokļa. UK apdrošināšana ierobežo vadītāju izvēli un nav ne vainas. Ir daudz mazāk braukt neprotošu, kas tiek pie jaudīgām mašīnām. Gala summa jau nemainās, mainot vietām saskaitāmos - pēc idejas no pārdotajām polisēm ir jāsavāc naudiņa izmaksām + saprātīgai apdrošinātāju peļņai. Un ja kopējos zaudējumus izdodas samazināt, tad attiecīgi samazinās arī naudiņas, kas kopumā jāiemaksā par polisēm.

Kas traucē pie senčiem dzīvojošai atvasei izdomāt, kā sapelnīt naudiņu ne vien polisei, bet arī savam auto? Ja par dzīvošanu un ēšanu rūpējas senči, tas nemaz nav grūti.

Precizējot - ne tik vien jaunu nevar tirgot. Bet arī ievest lietotu, kas ražošanas brīdī nav atbildis prasībām - t.i. nav sertificēts lietošanai EU. Vēl precīzāk - var, bet pašam jāaprīko ar visu nepieciešamo un jāiziet sertifikācija. Interesanti, cik izmaksātu tāda pašrocīgi uzlabota Tata

Nu apmēram tā - tā kā apdrošināta tiek vadītāja atbildība, tad katrs vadītājs iegādājas polisi atbilstoši vēlamajai auto kategorijai. Tiesības vadīt taču ir jebkuru

kategorijai atbilstošu auto, nevis kādu konkrētu.

KASKO gadījumā tiek apdrošināti konkrēti dzelži, kas pašsaprotami par polises objektu padara automašīnu. OCTA apdrošināšanas objekta "nobīde" pašos pamatos sačakarē ideju. Atlaista neapzinīga šofera savārītie sūdi paliek auto īpašnieka ziņā, bet šoferis dodas vārīt tos tālāk, citā autoparkā.

Privāto auto gadījumā, savukārt, nekas būtiski nemainītos - lielākoties īpašnieks (turētājs) un vadītājs ir viena un tā pati persona. Sanāktu neliela "atlaide" tiem, kas, mainot auto, vispirms iegādājas jauno un pēc tam pārdod veco. Pašlaik jāapdrošina abus, lai gan vienlaicīgi braukts tiek tikai ar vienu.

Vakar piespiedu kārtā nācās pāriet no Navigon uz CoPilot - tam LV kartē ir iekšā fotoradari. Būs interesanti pavērot atbilstību realitātei.

Visi FR sodi IR nelikumīgi. Ar ko atšķiras nevainīgu personu sodīšana no VID izvēlētā kataloga pielietošanas? Abos gadījumos valsts rīkojas tā, kā var vieglāk un ātrāk iekasēt naudiņu, nesatraucoties par likumu ievērošanu.

Muitai. Kāpēc tad, kad tev nev izdevīgi, pēkšņi atceries likumu, nevis valsts intereses?

Vai tad nevarēji kā vīrs atzīt savu nolaidību un samaksāt prasītos nodokļus?

Varu paspamot ar jau sen interesējošo jautājumu. Kāda velna pēc tiek apdrošināta atbildēt nespējīga transportlīdzekļa atbildība? Varbūt vajag arī vadītāja tiesības izsniegt nevis vadītājam, bet transportlīdzeklim?

Tukši vārdi... Kur palika tava vēlme redzēt traktora vārstu, kad saprati, ka tāds tomēr ir? Noslīka tukšos argumentos, kāpēc vārsts nav īstais un visi tevi cenšas apmānīt... Vispirms aizbraucam uz tava rēķina paskatīties traktoru, un tad soli nākamo

Nu tak aziej un paskaties. Par gidu nestrādāju.

Kādēļ buļļa kaka? Tavu radu pieredze visticamāk ir ar vāciešiem, bet Kasiņa - ar Kaļiņingradiešiem

Un ko tālāk ar to darītu? ES ceļos šis auto nedrīkst piedalīties satiksmē.

Pusteikums taisnības ir - dolārs un vēl šis tas ir patiešām lietas, ko nespējam mainīt. Bet tādēl nav šādus faktus jāignorē. Mūsu paši kredītburbulis būtu palicis iepriekšminētajos banku "speciālistu" prognozētajos 10-15% krituma, ja vien tā spradziens nenotiktu reizē ar dolāra krīzi. Un Deksters droši vien savā purvā kūdru ved ar ķerru, ja viņa biznesa plānos nav svarīga par dolāriem iegādātās degvielas cena.

Tādēļ, ka par bīstamās ēkas nojaukšanu maksāsi tu ar saviem nodokļiem.

Kad uzzināsi, par cik cm gadā tā ēka tuvojas vecrīgai, būsi pārsteigts. bet šie dati nav publiski pieejami, jo tas, ka tā notiks, jau bija zināms pirms celtniecības, kādēļ arī piespieda no amata atkāpties tos, kas negribēja Ķīpsalā atļaut šāda veida apbūvi, ieliekot vietā paklausīgākus darbiniekus.

Swedbankai bija svarīgs prestižs treknajos gados. Un ēka slīd uz savu galu lēnāk, nekā banka. Par to, kā glābt situāciju, jau tu varēsi domāt, ne vairs banķieri.

Parādi man tos pamatus, kas dzīves laikā nesēžas un nestaigā. Jautājums ir tikai, cik daudz un cik vienmērīgi. Dzīvoju 1908. gadā būvētā 6-stāvu mājā Rīgā, kurai kāpņutelpa ir nosēdusies par ~5cm, salīdzinājumā ar ārsienām. Mūsdienās vel labāk - Swedbank debesskrāpis palēnām slīd Daugavā un boss no sava iecerētā "penthausa" ātri izvācās - jūrasslimība piemetās sēžot pie rakstāmgalda. LMT ēkai ir nomainīti lielie iekšējie stikli pēc vairākiem izšķīšanas gadījumiem (par laimi bez upuriem), nespējot izturēt ēkas deformācijas. Nav mums klintis uz kā mājas būvēt - ir vien liela plūstošas smilts bedre. Veco laiku celtnieki vismaz zināja, ka var kaut nedaudz šo problēmu samazināt, vismaz vienu ziemu ļaujot pamatiem nostāvēties, pirms kaut ko uz tiem būvēt virsū. Bet tagad - paziņa Mārupes mazdzīvokļu mājās nopirka dzīvokli ar pelēko apdari. Pēc projekta sagatavotās durvis uzstādīt nevarēja - ailēm jau 1-2cm šķībums durvju platuma robežās. Skats diezgan baiss...