Sretsked rakstīja: Vienu laiku tur mētājās sadeguša BMW e39 virsbūve.
to bembi nosvilināja sestdienā uz piebraucamā ceļa.... jamais tur mētājās 2 nedēļas.... kautkādi menti jamo pētīja, un beigās jamie arī aizvāca, nu ne gluži menti paši, bet kad brauca vedējs pakaļ, tad menti bija klāt
Sretsked rakstīja: Re kā ,izrādās, Pirmā viskrutākā sistēma darbojas tāpat kā mana,caur ******* uztaisītā
Āra temp devējs, atpakaļgaitas temp devējs, automātikā iestatīta izvēlētā līkne un katls pats izrēķina,cik kur kas jāpadod,lai būtu manis uzliktā temp mājā.
Telpās,kur nevajag, tiek ar roku nogriezts mazāk regulators , tur ir vēsāks.
Vienīgi siltajām grīdām ir atsevišks kontūrs ,kas regulējas ar savu termo vārstu.
Pirmajam NAV gāzes katla 
Sretsked rakstīja:
Pirmais rakstīja:
es rēķināju... enerģijas ekonomija ir, jo aukstāka telpa mazāk izstaro siltumu apkārtējā vidē....
Cik liela tā ekonomija ir ? Un nebūs taisnība, ieteikums pazemināt t ir ne vairāk par 5 grādiem, labāk ne vairāk par 2-3. Tas ir īslaicīgi.
Pagājšgad ziemā,kad biju Austrijā slēpot, apkuri atstāju uz 10 grādiem , bet prom biju 12 dienas. Kamēr uzsila atpakaļ, bija neomulīgi auksti.
es jau pieminēju, ka katrā konkērā gadījumā tas ir atkarīgs no mājas siltuma inerces...
kas tev traucēja nopirkt no manis automātisko sistēmu, kas 2 dienas pirms pārbraukšanas no austrijas ieslēdz apkuri...
man siltumsūknim ir atvaļinājuma režīms - tā arī ir, viņs uzstāda 10 grādus (nu vai kāda vērtība ir ussetota) un ir iespēja ieslēdzot to režīmu pateikt kad viņam jābeidzās....
nav taču jābūt īpaši augstai izglītībai, ir jāsaprot taču, ka tur ir jāievada nevis tava atvaļinājuma beigu datums, bet gan datums, kad jāsāk kurināt 
anonimikis rakstīja: hvz par gāzes katliem, bet elektriskajiem boileriem tā arī ir.
nav....
TAS ir atkarīgs no tā cik labi ir nosiltitāts tas boileris....
pa lielam gan ir atkarīgs cik tā siltā ūdens izdosies iztecināt.... no horizontālā var iztecināt mazāk, jo sasildīta tiek tikai tā ūdens daļa, kas atrodas augstāk par sildelementu...
bet abos gadījumos visa elektrība tiks pārvērsta siltumā vienādi un tas siltums tiks iztērēts ūdens sildīšanai
Sretsked rakstīja:
Ozz rakstīja: man pašam gan liekas ka cietā kurinaamaa čuguna katls ir visekonomiskākais risinājums...
ja vari nooptimizeet apkures izmaksas sadedzinot savus atkritumus (nu tos ko var sadedzinaat), tad arī atslogo getliņus un samazini andrītim varku...
Visekonomiskākais neietver tikai to,ka malka maksā mazāk.
Sarēķini visu čakaru ar skaldīšanām,kraušanām,uzglabāšanu,pelniem,kurināšanu.
Ja nu vienīgi granulu automātika. Bet atkal, nav garantijas par granulu kvalitāti.
Un musarus dedzināt mājas pečkā var tikai totāls kroplis.
parēķini čakaru kāds ir kurinot tec2 ar kūdru
"kraušanām,uzglabāšanu,pelniem,kurināšanu."
Ozz rakstīja: neaizmirsti ka nebuus katls jaaiekurina par jaunu priekš virtuves- vārstiņš tik pavērs kontūru vaļā- ja siltās grīdas Pirmajam būs, tad pusstundas laikā vajadzētu uzsilt. un pluss ir tas, ka ja kontūrs būs ciet pa nakti, tad kopējai sitēmai būs mazākas iepējas atdzist, attieciigi mazāks tilpums buus jaauztur komforta temperatūrā...
bet es teicu- teorētiski....
siltajām grīdām kakraz ir diezgan liela inerce...
pagājušajā ziemā es biju uzkonfigurējis siltumsūkni lai tas celtu temperatūru no rīta no 6-8 un vakarā no 17-22
problēma ir tāda, ka katrai telpai ir dažāda inerce.... piemēram 2 stāva tualete uzsilst pusstundas laikā, bet istabai vajag dažas stundas...
šī iemesla dēļ nevar visu sistēmu kopumā vadīt tikai no siltumsūkņa....
patreiz sūknis uz uzregulēts uz konstantu temperatūru visu diennakti -22 nosacītie grādi... kāpēc nosacītie, tāpēc, ka sūknim ir ārējās temperatūras datčiks un jams ir konfigurējams cik lielu atpakaļgaitas temperatūru sistēmā turēt atkarībā no āra temperatūras
Sretsked rakstīja:
Ozz rakstīja:
tiešām- kāpēc uzturēt komforta temperatūru 21 C* virtuvē pa nakti, ja var turēt 15 vai 16???
Tu parēķini,cik enerģijas vajadzēs,lai uzsildītu to virtuvi atpakaļ līdz 21 grādam no 15.
Man starpība starp dienu un nakti ir 2 grādi. Nezinu,kāda ir ekonomija, nav pagaidām iespējami novērojumi,maz sanācis testēt.
es rēķināju... enerģijas ekonomija ir, jo aukstāka telpa mazāk izstaro siltumu apkārtējā vidē....
par enerģiju, kas vajadzīga lai uzsildītu atpakaļ... drīzāk ir jārunā par laiku, kas nepieciešams lai komfortabli uzsildītu atpakaļ.... ja tu esi sadomājis iet virtuvē 9:00 no rīta, tad tā ir jāsāk sildīt jau pāris stundas ātrāk... tāpat vakarā, ja tu ej ārā no virtuves 23:00, tad jau 21:00 jāpārstāj kurināt....
tas apmēram, jo ir atkarīgs no telpas siltuma inerces... jo mazāks sildītājs jo vēlāk jāslēdz ārā....
Sretsked rakstīja:
Pirmais rakstīja: tā nu vēsturiski ir sanācis, ka Pirmajam vienkārši ir danfoss
Vēsturiski sanāca, ka tu to danfosu varēji atļauties tikai tāpēc,ka tā bija noliktavas izpārdošana.
nē, man bērna mamma piehaltūrēja tapeksā par apsargu un tāpēc dabūja par iepirkuma cenām +10%
pēc tā es tagad apmēram nojaušu cik vārījās tie torgaši
Sretsked rakstīja:
Sretsked rakstīja:
Pirmais rakstīja: kamēr visādi jefiņi domās, ka kautkur pasaulē ražo labākus produktus un "mēs jau neko nevaram" tikmēr vadoņa īrētajā mājas kaktiņā būs zviedru apkures risinājumi....
Ar ko īrēts nams atšķiras no nama,kurš pieder bankai?
Ar ko īrēts nams atšķiras no nama,kurš pieder bankai?
ja tu prasi man, tad es nezinu, es nedzīvoju īrētā dzīvoklī un nedzīvoju arī bankai piederošā mājā.....
džugiņš jau reiz prasīja vai banka neprasa apdrošināšnu un skatījās vai īpašums melno ķiršu ielā 12 ir apdrošināts
Gauss rakstīja:
Sretsked rakstīja:
anonimikis rakstīja: kur tā attīrāmā teritorija ir? es ar varētu kaut ko utilizēt.
Salaspils pagastā, Balto ķiršu ielā. Tur mētājas visādi krāmi, renaults un visādi citādi sūdi.
Stopiņos?
stopiņos nav balto ķiršu ielas
Sretsked rakstīja:
anonimikis rakstīja: kur tā attīrāmā teritorija ir? es ar varētu kaut ko utilizēt.
Salaspils pagastā, Balto ķiršu ielā. Tur mētājas visādi krāmi, renaults un visādi citādi sūdi.
balto ķiršu ielā neesmu manījis nevienu renaultu
kamēr visādi jefiņi domās, ka kautkur pasaulē ražo labākus produktus un \"mēs jau neko nevaram\" tikmēr vadoņa īrētajā mājas kaktiņā būs zviedru apkures risinājumi....
p.n.
vakar ībejā meklēju telpas digitālo termometru - atradi šito
uzmanība jāpievērš \"Item location:\"
ja īauto sačakarēs linku, tad iekopē šo...
cgi.ebay.com/Digital-serial-port-RS232-thermometer-linux-pc-5m-/230533650515?pt=LH_DefaultDomain_0&hash=item35ace05853
tā nu vēsturiski ir sanācis, ka Pirmajam vienkārši ir danfoss
Gauss rakstīja: Es tikai nesaprotu, kā pirmais, kurš zina, ka visus bremžu diskus ražo no viena metāla, atšķirās tikai cena un brends, nezin to, ka tieši tā pati situācija ir arī apkures jomā un uzraujās uz dārgāko piedāvājumu?
kautkā dīvaini, ne
Pirmajam danfosam bija ļooti labas atlaides - es viņus dabūju savulaik (pirms tapekss aizklapējās) par zemāku cenu, kā tajā laikā varēja dabūt bezvārda izstrādājumus....
anonimikis rakstīja: visa tā eiropas firmu elektronika ir baigi jūtīga pret spriegumu svārstībām un strāvas pārrāvumiem. To ieteiktu ņemt vērā santīmjāšanas aprēķinos.
es savā mājas sistēmā neizmantošu gatavu neiržôpas firmu risinājumu, bet gan visu salikšu pats....
manā gadījumā barošanas risinājums tiks ņemts no signalizācijas - tas jau ir gatavs un nav jāizdomā velosipēds - viņam jaudas pietiek lai nobarotu arī šo nelielo iekārtu un ir iekšā arī akumulators strāvas pārrāvumiem.
uz nākamo apkures sezonu būs gatavs - šoziem es mājā tāpat nedzīvošu, tā tiks sildīta tikai tik daudz lai nesasalst ūdens...
principā es patreiz strādāju pie tās sistēmas teorētiskajām iespējām.... tas nozīmē ģenerēju idejas ko vispār varētu tā sistēma darīt un kā to saprogrammēt vadības modulī, ņemot vērā to, ka vadības modulim ir ierobežots displejs - manam izvēlētajam variantam ir 2 teksta rindas un 4 podziņas.... ideja ir tāda, ka ar podziņām staigā pa meni un lien dziļākos līmeņos..
sistēmas konfigurācija ir paredzēta uz tā saucamo "profilu" mehānisma - var izvēlēties profilu, to uzlikt kā aktīvo vai labot... redzēsim cik paliks brīvas vietas atmiņas mikroshēmā, varbūt var lietotājam pašam atļaut veidot jaunus profilus, bet sākotnējā variantā es domāju, ka pietiks ar 5 profiliem, ķipa "atvaļinājums" (minimālā temperatūra), "tusiņš" (kurina viesistabu arī naktī), "brīvdiena"(ķipa ja darbdienā esi mājās), "parastais"(nekurina guļamistabas pa dienu uttt) un "labojamais" (saliec ko un kā pats gribi)
teorētiski ir iespējams piespraust tam centrālajam modulim datortīkla drāti un uztaisīt tā lai no kompja var vizuāli smuki konfigurēt to sistēmu - bet dabā tas būs nākošais etaps pēc uztādīšanas
Gauss rakstīja: Cik ir bijusi darīšana ar pirmā pieminēto Danfosu, tad tas ir pontotāju kantoris. Uztaisīja mums vienai mājai projektu apkures sitēmas pārtaisīšanai. Karoče par viena visparastākā šturnta termoregulatora un apvadcaurules uzstādīšanu prasīja 40 Ls.
Izsaucām vietējo santehniķi, kurš to izveica par 15 Ls vienam radiatoram.
tu neesi kautko sajaucis? danfoss nepiedāvā santehniķa pakalojumus
manā gadījumā tas pasākums ir siltās grīdas, kas regulējas 2 vietās, katrā stāvā pa vienai
danfoss piedāvā katrai telpai temperatūras devēju ar vai bez pulksteņa... bez maksā 15latus, bet ar pulksteni lai katrai telpai varētu uzstādīt laika temperatūras režīmu - jau vairākus desmitus latu....
manā versijā es dabūju 14 man vajadzīgos daudz vieglāk programmējamos datčikus par lētāka danfosa risinājuma cenu....
pirtī ir danfosa variants, mājā būs mans - kad būs gatavs arī , iemetīšu bildes un aprakstu
Slinkais rakstīja:
Pirmais rakstīja:
i_edgars rakstīja: Pirmais, Siemens tādus jau pasen ražo - visi gali vienā modulī un vadi ar ko gribi katru kaut katru telpu atsevišķi, kaut katrai telpai savu laika un temperat;uras grafiku.
Bet vidējai mājai tas joks izmaksā ap štuku, + uzstādīšana un palaišana.
Vai ir vērts?
zinu es tos sīmensus
un ne tikai sīmensus
kā tu domā no kurienes tad ideja?
pirtī es saliku danfosa augstāk aprakstītos datčikus, jo man viņi bija...
mājai man tas pasākums izmaksās ap 200latiem
jau ir pasūtītas sastāvdaļas....
peec idejas, es tadu sisteemu varu salikt arii uz esosho apkuri, regulatoru vietaa uzliek tok elektrisko solja regulatorus, vadus savilkt nebuutu probleema, bet pastaasti nafig to vajag?? priekshkam vajag reguleet katraa telpaa savu siltumu, priekshkam taadi izdevumi par to visu elektroniku, ja akuutas vajadziibas gadijumaa to pashu var izdariit ar esoshiem un plashi isplatiitiem regulatoriem uz katra radiatora...
principā to sistēmu ļoti labi var uzlikt uz radiatoriem...
daudzos ofisos jau tādi regulatori ir - uz radiatora figņa, kurā ienāk vads... neko regulēt pie radiatora nevar....
parasto termo-mehānisko radiatora "automātiskajai" galvai ir ļoti grūti pastāstīt cik pulkstenis
manas sistēmas labums ir tāds, ka varēs ļoti viegli un elastīgi programmēt laika joslas..... nafig tev sildīt māju, kad tu esi darbā un nafig sildīt viesistabu kamēr tu guli vai guļamistabu kamēr tu tusē pa viesistabu....
pie tam saliekot vairākus profilus var iestādīt piemēram atvaļinājuma režīmu, kad vajag tikai lai neaizsalst vai arī tusiņrežīmu, kad vajag lai viesistabā būtu silti 3 naktī....
Sretsked rakstīja:
Pirmais rakstīja: pouhj, lai rok kūdru un dedzina, bet nevajag tur kabināt klāt atjaunojamību klāt.... kāpēc? es jau paskaidroju - tikai un vienīgi dēļ dubultā tarifa
Redzi,skaidrot tu varētu ,ja tu patiešām no tā ko sajēgtu.
Tagad tu tikai vari ļekstēt un aiztāvēt krievu gāzes dedzināšanu pie mums.
lai dedzina kūdru, man nekas nav pretī pret dedzināšanu, bet es iebilstu pret dubulttarifu ja viņu noformēs kā atjaunojamo resursu
i_edgars rakstīja: Pirmais, Siemens tādus jau pasen ražo - visi gali vienā modulī un vadi ar ko gribi katru kaut katru telpu atsevišķi, kaut katrai telpai savu laika un temperat;uras grafiku.
Bet vidējai mājai tas joks izmaksā ap štuku, + uzstādīšana un palaišana.
Vai ir vērts?
zinu es tos sīmensus
un ne tikai sīmensus
kā tu domā no kurienes tad ideja?
pirtī es saliku danfosa augstāk aprakstītos datčikus, jo man viņi bija...
mājai man tas pasākums izmaksās ap 200latiem
jau ir pasūtītas sastāvdaļas....
tāpat bāleliņi tā vietā lai ražotu, tās kvotas ir iztirgojuši visādām zimbabvēm
p.n.
pats redzēsi - ja kūdrai pieņems atjaunojamo statusu, tad puķu ansis uzbliezīs kūdras staciju jau nākamajā mēnesī
pouhj, lai rok kūdru un dedzina, bet nevajag tur kabināt klāt atjaunojamību klāt.... kāpēc? es jau paskaidroju - tikai un vienīgi dēļ dubultā tarifa
Sretsked rakstīja:
Pirmais rakstīja: atkal jaunais laiks pārāk caurspīdīgi grib izshēmot.... par kūdru tas ir pilnīgs absurds - nedrīkst jamo noteikt kā atjaunojamu resursu... paskaidrot kāpēc? tāpēc, ka tādā gadījumā no kūdras dedzinātavām būtu pēc likuma jāiepērk elektrība 2 reizes dārgāk kā to pašu elektrību pārdos iedzīvotājiem....
piemēram ja kāds pēkšņi izdomā noprivatizēt tecus un tajos dedzināt tikai kūdru kā "atjaunojamo resursu", tad latvenergo vienkārši pietrūks naudas ko maksāt
Veco laikui shēmotāja,konkursu bīdītāja cienīgi teksti. Kā kaut ko dara-viss aizdomīgi...un kāpēc? Tāpēc,ka pats taisa shēmas un domā,ka visi shēmo.
Bet tev pirmais atliek tikai noskatīties, PLL sēž malā
PLL necenšās izbīdīt kūdru kā atjaunojamo resursu
viss ieguvums no tā nosaukuma "atjaunojamais" tiek panākts tikai un vienīgi uz dubolto elektrības tarifu.... paskaties cik naski kikītis pelna naudiņu ar vēja parku..... incanti cik pelnītu ja būtu brīvais tirgus
kvatra rakstīja: Uponoram tāda bezvadu sistēma nesen iznāca, kaut kādi 600 ls laikam bija.
par bezvadu variantu arī es domāju, bet vienkāršāk ir savilkt vadus, citādi katram datčikam ir jāmaina baterijas.... tas ir nepatīkamākais šajā varianatā, jo paši bezvadi maksā 5 lohi uz junitu
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
Sretsked rakstīja:
Vispār jau sūdīgi shēmotājiem un sliņķiem tagad klāsies...
atjaunojamā resursa piešķiršana kūdrai ir tiešā veidā shēmošana.....ja pieņemt to statusu, tad paši redzēsiet cik kam un kā būs jāmaksā par elektrību
uzbliezīs andrīc koģenerācijas staciju, elektrību notirgos latvenergo un siltumu pat nevajadzēs kādam pārdot, lai būtu plusos....