Kāds šveicietis savu 3 miljonu eiro vērto superauto izmanto ikdienā tieši tāpat kā vairums no mums savus Škoda Octavia, Toyota RAV4 vai Volkswagen Golf.
Lielākā daļa ekskluzīvo Pagani superauto tiek izmantoti reti, jo to īpašnieki vēlas saglabāt automobiļu vērtību un izvairīties no bojājumu riska, taču kāds Šveices auto entuziasts rīkojas pavisam citādi.
Mediji vēsta, ka ar savu vairāk nekā trīs miljonus eiro vērto Pagani Huayra Roadster viņš jau ir nobraucis 126 259 kilometrus, kas ir lielākais zināmais nobraukums privātīpašumā esošam šī modeļa automobilim. Ņemot vērā, ka Huayra Roadster tiek ražots kopš 2017. gada, tas nozīmē, ka īpašnieks vidēji gadā veicis gandrīz 15 000 kilometru.
Tumši sarkanās oglekļa šķiedras virsbūves automobilis regulāri redzams dažādos Eiropas superauto pasākumos, tostarp Supercar Owners Circle un Goodwood festivālos, apliecinot, ka tas nav tikai kolekcijas eksponāts, bet tiek izmantots ikdienā.
Lai gan tas ir rekordists starp privātajiem Huayra īpašniekiem, absolūtais Pagani nobraukuma rekords joprojām pieder rūpnīcas testa automobilim Zonda "La Nonna", kura odometrs, pēc neoficiālām ziņām, pārsniedz vienu miljonu kilometru.
Tiek ziņots, ka novērtējot īpašnieka uzticību zīmolam, Pagani pagājušajā gadā viņam bez maksas veicis automobiļa apkopi, ko rūpnīca rekomendē pēc 100 000 kilometru sasniegšanas.
Tikai 100 vienībās saražotais Pagani Huayra Roadster aprīkots ar 764 Zs jaudīgu Mercedes-AMG 6,0 litru V12 dzinēju. 100 km/h superauto sasniedz aptuveni 3 sekundēs, maksimālais ātrums 340 km/h.

















Nu, nezinu gan, es tādu auto neesmu nopircis un nez vai arī pirkšu. Zinu, ka ir cilvēki, kas auto lieto savām vajadzībām, nevis investē objektā, kas prasa ieguldījumus lai vispār būtu cerība ko nopelnīt (auto, nek. īp. - piemēri).
Ziņu vienu kas ar X6 vilka te piekabi ar materiāliem, te betona maisītāju, pa ceļam arī veda zeļļus uz objektu kas viņam palīdzēja darbos. Teica - lai auto strādā, pēc 5 gadi pārdošu kādam, kam to vajag vairāk kā man par mazāku cenu, ko maksāju pats. Bet auto ikdienā strādāja - tātad, bija sava veida ieguldījums uzreiz, nevis tālā nākotnē, kas var pienākt pavisam citādāka.