Lasītāju pieredze par saviem auto

Sveiki, savu pirmo opeli nopirku apmeram pirms trim mēnešiem, no radiem pa 1800 eiro + atdzīšanas izdevumi no Īrijas (ar auto no Latvijas bija aizbraukts uz Īriju). Opeli pats atdzinu, tapēc varu spriest par tā ērtumu un braukšanas kvalitāti. Tagad sīkāk par pašu opeli: Izlaiduma gads 1996, hečbeks, 2.0 16v turbo dīzelis (esotec) 82 Zs, nobraukums 230 tūkst. Auto tika atdzīts no vācijas, radi ar to bija nobraukuši 2 gadus - 1 Latvijā, vienu Īrijā. Atdzinu auto bez nekādām problēmām, braukt bija ērti, nenogura ne mugura, ne kājas, ērts vadības rīku izkārtojums. Vidējais degvielas patēriņš braucot pa Vācijas labajiem ceļiem un lielajiem korķiem: )), 5,2l, bet pa Poliju un Lietuvu, braucot uz 90-100km/h zem 5l uz 100km. Protams uz musu celiem, kuru stāvokli paši labi zinām, videjais degvielas patērīņš ir nedaudz virs 6l uz 100km
Latvijā BRC auto novērtēja uz 3000 eiro. Zināju, ka naksies auto paremontēt, jo bija zināmi vairāki sīki defekti un radinieki neko nebija darījuši. Taču remonta izmaksas pieckārt pārsniedza tās ar kurām biju rēķinājies, nemaz nav tik lētas detaļas šim opelim. Nomainīja izpūtēju, visas aizmugurējās bukses un vēl dažādus sīkumus, kurus vairs neatceros un protams eļļu. Iepriecināja fakts, ka šis motors ir ar ķēdi, atkrīt siksnas maiņa: )) Kopējās remonta izmaksas bija ap 500Ls, izpūtejs vien maksāja vairāk kā 100Ls. Pats nomainīju Pečkas motoru - šrotā 45Ls - jauns pāri 100Ls, Info displeju - 25Ls šrotā, šofera un aizmūgurējo slēdzeni, nestrādāja motors - kopā 45Ls. Tad pāris mēnešus nobraucu bez nekādām problēmām, līdz atteica sajūga cilindrs pie kārbas, remonta izmaksas 210Ls, pats cilindrs vien maksāja 130Ls. Vēl pēc mēneša salūza aizmugurējā amortizātora atspere. Nomainīju abas atsperes un amortizātorus, jo tie jau arī savu bija nokalpojuši, pie reizes nomainīju arī eļļu, jo pa 3 mēnešiem biju nobraucis jau 10 tukst. km. un atkal remonts pa 200Ls (viena atspere 30Ls, amortizators 31Ls).
Par auto dinamiku, nav jau nekāds šerpais, kā nekā 10 gadus vecs dīzelis, un 82 Zs nav nekas daudz priekš pusotras tonnas, taču man dinamika pilnīgi pietiekoša, apdzīt nav nekādas problēmas. Stabila braukšana pie 120-140km/h, stabils līkumos. Auto aprīkojums: priekšējie elektriskie logi, elektriski regulējamie spoguļi, multifunkcionālā stūre, kondicionieris, ABS utt.
Neskatoties uz lielajām remonta izmaksām jau pirmajos trīs mēnešos (ceru, ka tādas tās turpmāk nebūs: )) ), ar auto esmu apmierināts. Vismaz motors laba stāvoklī, lec kā pulstenis, protams ziemā motoram būs īstais tests, eļļas patēriņš nekāds: )) Arī tehnikso apskati izgāju bez problēmām. Pēc ziemas varēšu savu rakstu papildināt. Zēl, ka te neviens nav uzrakstījas par savu pieredzi ar līdzīgu vectras b dīzeli, vai tiešām to tik maz Latvijā?

Tieši pirms gada noskatīju un iegādājos šo autiņu - 97. gada Vectra Caravan 1.8. Cena bija 3350Eiro - salīdzinoši tā bija maza un man jau bija nojauta, ka varētu būt jāiegulda zināma naudiņa remontos: ) Nobraukums bija ap 135 tk, protams, patiesais nobraukums drošvien ir lielāks. Auto bija no Vācijas un esmu pirmais tā īpašnieks. Vispār pirku autiņu kā 98. gada : ) Tā man visu laiku stāstīja pārdevējs, bet kad tiku pie papīriem, tur skaidri un gaiši bija rakstīts 97. gads, bet tirgotājs vienalga palika pie sava un mēģināja ieskaidrot, ka autiņš esot ražots 97. gada beigās un laists apgrozībā 98. gadā un Vācijā skaitījies kā 98. gada auto. nu kaut kā tā.. torbīd izlēmu, ka tam nav lielas nozīmes, jo biju jau sācis interesēties un kārtot līzingu. Mašīna mani apmierināja tīri vizuāli un arī izbraucot kādu gabalu likās ok, pats gan neesmu nekāds lietpratējs auto lietās. TA neizgāju ar pirmo reizi
*) jāpieregulē gaismas
*) balsta šarnīra maiņa, aizmugurējā stabilizatora stieņa vidus bukšu maiņa - Ls 70
*) Eļļas maiņa un vārstu blīvju maiņa - Ls 47
tika arī ielikta signalizācija pa Ls 100. sākumā nepievērsu īsti uzmanību uz benzīna patēriņu, auto gāja labi un ļoti klusi, patīk arī auto salons, ērti priekšējie krēsli (laikam skaitās velūra), var regulēt to, kā tas piekļaujas mugurkaulam, līdz ar to nevar sūdzēties, ka būtu neērti braukt, arī aizmugurē sēdošie ir apmierināti. iestājoties ziemai, vairāk sāku sekot līdzi benzīna patēriņam un tas izrādījās diezgan liels - pat 15l uz 100km. aizdzinu uz BOSCH diagnostiku (Ls 45), teica, ka esot beigts termostats un jāmaina droseļvārsts, bet nez kāpēc tomēr šie veica droseļvārsta apkopi (laikam, lai iekasētu naudiņu vairāk). termostats izmaksāja Ls 21, nomainīju arī gaisa filtru Ls 8.
pāris reizes ziemā piefiksēju, ka novietojot autiņu un ejot prom, pēc dažām minūtēm signalizācija sāka gaudot, nevarēju saprasts, kas par vainu. tad vienu dienu, nākot no darba, uz autiņu, to vairs nebij iespējams iedarbināt - servisā veica ģeneratora remontu, Ls 65 un autiņš vairs neniķojās.
tomēr viena problēma palika - degvielas patēriņš, citi teica, ka tas esot normāli, bet citi teica, ka tas esot makten daudz . vidēji - ap 11l, pilsētā ap 13 un ārpus - tā ap 9.. pirms pāris mēnešiem nomainīju priekšējos bremžu diskus un uzlikas un savedu kārtībā rokas bremzi - tas viss ap Ls 160 un jocīgi, bet likās, ka auto kļuva ekonomiskāks - pa šoseju ap 7l, bet pilsetā 9..10.. nu jau patēriņš atkal pieaudzis un bremzes drausmīgi sākušas čīkstēt, arī amortiņi aizmugurē čīkst uz nebēdu..
biju nesen uz TA, dabūju piecus "2", bet nu it kā nav nekas traks:
*) jāpieregulē tuvā gaisma
*) nedeg viens miglinieks
*) protektors pārāk nodilis riepām
*) jānostiprina āķis
*) stabilizatora atsaite

Kopumā ņemot ar auto esmu apmierināts, tas ir ērts, gana dinamisks, kluss, tajā ērti var pārgulēt divi cilvēki, ja noloka aizmugurējos sēdekļus, ziemā braucot uz kalnu, ir kur ielikt slēpes.
Pie mīnusiem gan varētu pieskaitīt degvielas patēriņu, jo biju cerējis uz ekonomiskāku variantu.

Varu biki pastāstīt par Opel Omega A Caravan 1991. g. 2.0i

Auto baigi patīk. Kluss, mīksts, ērts. Par vietas trūkumu galīgi nevar sūdzēties. Itsevišķi, kad nolaiž pakaļējos benķus - mierīgi var gulēt pilnā augumā.

Nevar salīdzināt ar cietiem Opel. Regulāri braucu ar Astra '94 Caravan - viss grab un lēkā kā tāda varde pa bedrēm. Esmu arī braucis ar Astra '99 - tas aka bij tāds ciets un stīvs. Bet Omega iet zajebiss - turas kā pielipusi pie ceļa. Vienalga kāds ārā laiks un kas uz ceļa. Ziemā pac varu ierakstīties līkumos kā vajag, nekādas roķenes pat neraustot. Ā, man arī darbā ir Mitsubishi Lancer '2005 kas pie liela ātruma neturās uz ceļa, tā kā Omega. : )

Varu arī pastāstīt par izmaksām:
motors ir nomainīts. paša vaines dēļ - nepamanīju ka pārvārijies, jo dzesēšanas truba bij parplīsusi. līdz ar to arī pārkarsa galva. šrotā galvu deva pa ~45Ls. bet atradām tādu pašu ejošu motoru pa ~75Ls. ar visām ēļļām un filtriem un darbu tā motora nomaiņa izmaksāja apmēram 150Ls.
gribētu redzēt, kurš auto (BMW, Audi, MB uc) vēl tik lētu tiktu cauri kā Opels. : D un vai tik tas Opels nav tas pac BMW jo k- kādos katalogos bij dīzeļmotori vienādi un kas tur. zinu tik to ka man der (un ir iekšā) BMW sprauslas.

Tikko arī nessen izieta skate - divi vieninieki: vienc par eļļās noplūdi motorā k- kur un otrs protams par koroziju.
Un nesakat ka BMW, MB. Golfs u. c. nerūsē. Rūsē! Visi kā viens. tas tik tāds stūlbs uzskats ka Opels - ir 90% rūsa. vajag arī kādreiz roku pielikt un patīrīt to rūsu nost (iekondzervēt auto) ar ķīmiju.

Tagad skatos uz Omega '97 2.5 v6. šaubas tik māc par automātu jo neesmu automātu eksperts. bet gribētos paprovēt ;) dažreiz ir slinkums slēdzelēt tos robus...

Runā jau ka pēc 96. gada nākot puscinkots. par ko gan neesmu īpaši pārliecināts. bet pēc 2000 gada gan esot cinkoti. : )

Omegu jau lietoju 3gadus. Man 2,5td 1995g. Pa so laiku ir daudz kas biijs, bet galvenais ir to ka man ar to motoru visadas tjibeles negrib jet ta ka nakas. ta neskiljas aukst ta otradi. katru rejzi pec diagnostikas regule aizdedze, bet tas nau uz ilgu laiku. Man jau RIEBJAS. Bet pa prejo nevaru neko sliktu pateikt, automats iet bez bedam komforts labs, ritosa dalja samera izturiga. Pa savu cenu ir diezgan labs braucamais.

Es no 2006. gada jūnija beigām braucu ar Opel Zafira 2.2TD (2003. g), Piekrītu tam, ka grab kā jau opelis, bet uz to biju rēķinājies un nesūdzos. Jauda ļoti laba, apdzīt nav problēmas, uz šosejas visu laiku var braukt ar 5. ātrumu, uzrāviens no 70 km/h līdz 150km/h, momentāls.
Ekonomiska mašina, braucu apmēram 3/4 šoseja 1/4 Rīga, pēc komjūtera vidējais patērins ~7l/100km.
Esmu nobraucis 35 000km pa 10 mēnešiem. Remonts ir bijis - izberzts caurums radiatorā - 50Ls remonts, kā servisā pastāstīja zafiras slimība, Apkope dārga eļļa, ja lej to kas rakstīta grāmatā tad maksā 60Ls + 3 filtri un darbs ~120Ls. Priekšējās plastmasas ir zemas (jāpiedomā kur brauc lai nenorautu) ir jau bijušas norautas, bet to apdrošinātāji saremontēja. 3. rindas krēslu atlocīšana un nolocīšana ļoti ērta, vidējā rindā sēdekļiem ir vairākas pozīcijas (patīkami). Vietas daudz gan sēdēt, gan bagāžai, protams, ja brauc 7 cilvēki, tad bagāžas nodalījuma praktiski nav ~ 2 Rimi lielie maisiņi un viss.

Tas apmēram viss, kopumā vērtēju uz 8, esmu ļoti apmierināts ar izvēli.

P. S. Ir tikai viena galvas sāpe, kas moka mani jau mēnesi, vadītāja pusē, sāka grabēt granāta, granātu atsevišķi nevar nomainīt, jāpērk ar visu pusasi un tas maksā nepatīkami dārgi 544Ls, nevaru saņemties nomainīt, bet būs vien jādara, Opel centrā teica, ka tā nav zafiru slimība, ļoti reti gadoties, ka jāmaina pusass, un tā retā reize gadījas tieeši man.

Tad nu tā.. e28 pašlaik ir nolikts garažā uz nenoteiktu laiku, jo pārsēdos Omegā. auto ir 2000. gada, dīzelis 2.5 ar burtiem DTI, bet nu principā Bembja motors vien ir. Nobraukts vēl nav daudz, bet nu iespaidi ir. Auto ir vienkārši milzonīgs, ļoti plašs un ērts, ne velti pašmasa ir 1730kg. Cik lasīju, tad 2.5 dīzelis ir labākā izvēle, bet jāskatās, vai tas nav nobraukts, pēc parastajām pazīmēm nekas par to neliecināja, salons ļoti labi saglabāts, nav izsēdēts, tā ka 184t. km šķita ticami, skati izgāja bez problēmām, principā būtu novērtējums 0, bet bija divi štociņi par gaismām, nedaudz izregulējušās. Aprīkojums nav pilnākais, bet nu ir ok- navigācija, dalīta klima, kruīzs, manuprāt, pilnīgi pietiekoši, piebildīšu, ka skatījos vienu citu Omegu, kurai bija viss, ieskaitot krāsu displeju, ksenonus un aizm. sēdekļu apsildi, bet nu tai tiešām tie 170t. km izskatījās tikai spidometrā, auto bija nojāts, un ar labo aprīkojumu auto labāks nepaliek. Ja runā par gaitu, šis ir īsts lielceļa karalis, jo šoseju tur lieliski un iet stabili. Pilsētā gan manevrēt un ātri paātrināties ir jāmāk ar viņu, jo tādu svaru nav viegli iekustināt, baigā barža, salonā 6 cilindrīgo dīzeli prakstiski nedzird, vienīgais drusku nepatīk, kad izvelkot vienā ātrumā, pārslēdzot nākamajā un, laižot vaļā sajūgu, jūtams tipa riteņi sajūdzas ar kaut ko līdzīgu sitienam, bet var jau būt, ka tas ir dēl tā, ka pirms tam braucu ar automātu un vnk jaapiešaujas.
lieku 9 šim auto, jo Omega ir tikai nedaudz dārgāka par kaut kādu tur golfu, taču, Omegā var mierīgi gulēt, jo nolaizōt sēdekļu ir ne vien daudz vietas, bet ir pat plāksnes, lai grīda būtu taisna un mīkstumos nespiestos izliekumi, ceļojumiem auto ir ļoti ērts, turklāt par peejeamu cenu, kvalitāte ir ok šim auto, vienīgi paskopi cinkots..

Man pieredze ar auto nav liela.
Nopirku pirms pusgada Vektru(sedans), dzītu no Vācijas un Latvijā brauktu apmēram gadu. Noskrējiens bija 67tk. km(pēc odometra) , varbūt tie rādījumi bija arī pārgrozīti , bet pēc vizuālā un tehniskā , zinātāji stāsta, ka tā arī varētu būt. Motors ECOTEC 1.6 16 (74zs)/benzīns. Auto izlaidums - 1998 gads. Nopirku apm pa 3.9tk. EUR (stāstot, ka padārgi priekš konkrētā autiņa). Rūsējis nebija (tā gada modeļiem virsbūve jau laikam bija daļēji cinkota).

Degvielas patēriņš apmēram ~10L pa pilsētu(skatoties kur un kā brauc), ~6L pa lielceļu.

Plusi:
1) Diezgan pārskatāms un ergonomisks panelis.
2) Salons komfortabls.
3) Rezerves daļas plaši pieejamas.
4) Nedārgs Kasko un nav riska grupā.

Mīnusi:
1) Ja ilgi brauc - jūtams, ka sēdeklis kļūst ne visai ērts.
2) eļļas patēriņš paliels - apmēram 70-80 ml uz 100km - bet tas ir kā no Vektras manuāļa - tad jau laikam norma : (
3) 1.6 motoriņš par vāju priekš tās mašīnas - pietrūkst dinamikas. Auto dinamika atkarīga no katra cilvēka svara, kas sēž salonā , un kas maisā bagāžniekā : )
4) pie mazajiem atpakaļskatu spoguļiem iesākumā jāpierod.

Pusgada laikā nomainīju eļļu, vienu bremžu signāla lampiņu, un protams laiku pa laikam pielēju papildus eļļu ... tas tā kā viss.
Nekādas problēmas ar jamo vēl nav bijušas. Ja būs - tad noteikti būs komentāri.

Sadūšojos arī pievienot aprakstu par savu auto.
Īsumā par savu auto vēsturi: Opel Astra 1.7d, 92. g; Opel Astra 1.7DTI, 01. g; SEAT ALTEA 1.6, 05. g. ; Suzuki Swift 1.4, 06. g. (kantora auto). Tā kā bija gaidām ģimenes pieaugums lietojot pēdējo auto Suzuki sāku lūkoties pēc lielāka auto. Iespējamās alternatīvas bija par SEAT Altea XL, Opel Zafira, Honda HRV, Mitsubishi Grandis, Ford S- max, Mazda 5. Ņemot vērā, ka Adam Auto labi pazīstu meistaru, tad OPEL Zafira bija viens no labākajiem variantiem.
Auto: Opel Zafira, 2006. gada, kad pirku auto nobraukums bija 40000km. Vests no Vācijas, kur bija vienā no lielajām nomām nokalpojis gadu un atdots atpakaļ dīlerim. Komplektācija Cosmo+šadi tādi nieki (lietus sensors, pusādas Recaro salons u. c. ). Tehniskie rādītāji 16 vārstu dīzelis ar 150 Zs. Pēc grāmatas vidējais pilsētā 7.8, kopējais vidējais 6.2, diemžēl dzīvē pilsētā kāds 1/2 litrs vairāk, un kopējais vidējais arī 1/2 litrs vairāk. Auto dzinējs gana atsaucīgs un apdzīšana nesagādā problēmas.
Plusi:
Plašs aprīkojums
Liels salons
Ērti sēdekļi
Jaudīgs dzinējs
Vizuāli simpātisks, un kas svarīgi arī iekšpusē
Mīnusi:
Liela pilna masa (sadārdzina OCTA un nodevu)
Rezerves ritenis pabāzts zem mašīnas
Tomēr salīdzinoši maz nodalījumi sīklietām
Vairāk uz sitienu nevaru iedomāties
It kā mīnuss ir trešā sēdekļu rinda, jeb tās neērtums pieaugušajiem, taču tas tiešām nosacīti, jo iespēja ka kādam tur būs jāsēž ir tuvu 0.

Par remontiem vēl neko nezinu, apkopes ik pa 15000 km, Vācijā gan tie ir 30000 km, bet Latvijai 15000 auto izmantojot pilsētā manuprāt ir OK.

Jauna auto cena pie mūsu dīleriem būtu robežās no 26k līdz 28k EUR, dotais tika iegādāts par 18k EUR + signalizācija un pāris sīkumi.

Kopumā auto varu rekomendēt...

Motoram 90 zs paterinsh pa pilsetu 7 litri arpus pilsetas 4, motors loti interesants pa cik turbina , reali raviens jutams 2-3 stukam apgriezienu braucu ari ar 1,4 nesalidzinat liekas ka vispar neiet , dizelis iet vienkarshi ideali esmu nobraucis 11 tukstoshus viss ideali , druscinj maisa priekshejas sanu stoikas parredzamibai , apkalpe ideali pec servisa gramatas ik uz 30 tukstoshiem ekomomija , karba 6 atrumi mashina jutami pielagota vacijas banim , sestaja reali var mest tikai pie 100 km/h , lai atri apdzitu pie 120 km/h var mest ceturtaja motors atsaucigs lidz 140 km/h praktiski momentali, nu dinamikas zinja varetu pielidzinat 1,8 audikam burbulim, tikai karba ka jau teicu loti interesata atsauciga jebkuta atruma, vienigais liekas ka pirmais atrums reali pa isu, ja butu r17 diski varbut butu normali, maksimalais atrums 200 km /h lidz 180 km/h atri lidz 200 km/h domigi ta uznem atrumu, nu ko vel , vienigais kas nepatik ka salona sedeshana diezgan augsta , ziema pechka diezgan slinki sildija , kondishka strad labi.

Sveiki!
Tā kā ir pagājis jau vairāk kā gads, kopš 2006. gada 7. martā saņēmu savu jauno Opel- Meriva 1,3 CDTI, nolēmu pastāstīt ''Iauto'' lasītājiem par savu pieredzi.

Iegādes pamatojums

Kāpēc izvēlējos šo auto? Tāpēc, ka biju drusku iekrājis naudiņu un varēju atļauties jaunu auto cenā ap 10 tūkstošiem latu, nedaudz talkā ņemot arī līzingu. Par minēto summu gribējās tādu auto, kurš būtu maksimāli ietilpīgs, ar gaisa kondicionieri un vienlaikus ekonomisks, bet prestiža apsvērumiem nebija nozīmes.
Kādus auto vēl apskatīju, bet nenopirku. Mazā klase (piemēram, Mitsubishi- Colt, Hyundai- Getz, Volkswagen- Polo), būdama nedaudz lētāka, bija dabūjama par 8-9 tūkstošiem latu, tomēr mūsu ģimenei ar diviem bērniem ir par mazu. Kompaktklases hečbeki (piemēram, Opel- Astra, Ford- Focus, Renault- Megane) par Merivai līdzīgu cenu piedāvā mazāk vietas salonā. Kompaktklases universāli piedāvā lielākus bagāžniekus nekā Merivai, mazākus salonus, taču ir dārgāki.
Sakarā ar to es aplūkoju nedaudzos tirgū pieejamos mikrovenus. Renault- Modus man neiepatikās tamdēļ, ka spidometrs un citi rādītāji ir salona centrā un bagāžnieks ir mazs. Hyundai- Matrix subjektīvi likās neglīts, un nepatika arī spidometra centrālais novietojums. Fiat- Idea, manuprāt, ir nedaudz mazāk kvalitatīvs par Merivu. Lieliskie Nissan- Note un Škoda- Roomster tolaik vēl nebija pārdošanā.

Motora izvēle

Savu Merivu pasūtīju no rūpnīcas sev vēlamajā komplektācijā un gaidīju to trīsarpus mēnešus. Izvēlējos mazāko dīzeļmotoru, kuram ir četri mazi cilindrīši, darba tilpums 1248 kubikcentimetri, bet maksimālā jauda - 75 zirgspēki pie 4000 apgriezieniem minūtē. Toties maksimālais griezes moments ir 170 ņūtonmetri apgriezienu diapazonā no 1750 līdz 2500 apgriezieniem minūtē, kas ir vairāk nekā 1,4 litru 90 zirgspēku, 1,6 litru 105 zirgspēku un 1,8 litru 125 zirgspēku benzīna motoriem.
Daudzi apgalvo, ka 1,3 CDTI esot nīkulis, un teic, ka, ja pirku dīzeli, tad vajadzēja ņemt 1,7 CDTI ar 100 zirgspēkiem. Jā, dinamiskie rādītāji 1,3 CDTI ir pieticīgi - maksimālais ātrums 156 km/h, ieskrējiens līdz 100 km/h - 17,8 sekundes. Tomēr tie aptuveni ir mana bērnības sapņa - 80. gadu Žiguļa - līmenī un mani, mierīgas dabas braucēju, pilnīgi apmierina. Kāpēc maksāt vairāk par 1,7 CDTI, ja šāds motors nav vajadzīgs?

Tehniskās vainas

Pašlaik ir nobraukti 17,1 tūkstoši kilometru. Dažas tehniskas problēmas ir bijušas, tomēr uz ceļa palicis neesmu. Vasarā dažkārt novēroju, ka stāvošam auto patvaļīgi slēdzās iekšā signalizācija. Tamdēļ augustā pie 9,2 tūkstošu km nobraukuma garantijas ietvaros tika signalizācija pārprogrammēta, tai samazinot jūtīgumu. Pēc tam vaina vairs nav likusi par sevi manīt.
Vēl pirmā gada laikā (vidēji reizi mēnesī vai divos mēnešos, bet ziemā biežāk) bija novērojama nepatīkama lieta - iesilušam dzinējam tukšgaitā turējās paaugstināti apgriezieni un no motora telpas puses nāca deguma smaka. Ja normāli apgriezieni iesilušam dzinējam ir ap 750, tad tajās nelabajās reizēs tie cēlās līdz 950-1000. Mainījās arī dzinēja skaņa - ja parasti tā bija tāda tīra, tad tajās nelabajās reizēs parādījās papildus kaut kāda pieskaņa, džinkstēšana, tā, it kā kaut kāda ķēde kaut kur berztos gar kādiem zobratiem. Šīs lietas parādīšanās bija nejauša un es nevarēju saskatīt kaut kādu sakarību, ka tā nelabā lieta rastos kaut kādos konkrētos apstākļos - šie simptomi parādījās gan braucot pa pilsētu, gan pa šoseju. Apstāšanās gadījumā pēc dzinēja noslāpēšanas, nākamo reizi iedarbinot motoru, vaina vairs neatjaunojās. Turklāt bieži bremzējot pie maziem ātrumiem brīžos, kad ātrums samazinājās līdz 5-20 km/h, dzinējs tiecās noslāpt - apgriezieni kritās tuvu noslāpšanas robežai (ap 600), tomēr motors nekad nenoslāpa un tad apgriezieni atkal īslaicīgi kāpa pie 1000 un tad atpakaļ normālā līmenī. Vārdu sakot - bija novērojami svārstīgi apgriezieni bremzēšanas nobeiguma fāzē. Februāra sākumā ar šīm sūdzībām vērsos ,, Adam Auto,, servisā. Uz remontu bija jāgaida ilgi (26 kalendārās dienas), bet izskatās, ka marta sākumā auto garantijas ietvaros tika salabots kvalitatīvi. Mašīnai pārprogrammēja motora vadības bloku un/vai EGR vārstu. Tagad viss ir labi - apgriezieni tukšgaitā turas stabili gan kustībā, gan bremzējot, gan stāvot uz vietas.
Lampiņa līdz šim ir izdegusi tikai viena - tā bija aizmugurējā kreisās puses gabarītu uguņu lampiņa, kuru nomainīju pats jūlijā pie 7,4 tūkstošu km nobraukuma. Izmaksas - tikai 20 santīmi.
Vēl maijā piektajā kilometru tūkstotī pats novērsu bagāžnieka vāka grabēšanu, pie slēdzenes atsevišķas vietas notinot ar skoču. Pēc tam bagāžnieka vāks vairs nav grabējis.
Zem blakussēdētāja sēdekļa manam auto ir bīdāma atvilktne. To pirmajos auto lietošanas mēnešos aktīvi lietoju, kamēr tā sāka sliktāk bīdīties, brīžiem aizķerdamās. Septītajā kilometru tūkstotī šo atvilktni izvilku laukā un neesmu turpmāk ne salabojis, ne lietojis.
Citu tehnisku problēmu manai Merivai nav bijis.

Salons, bagāžnieks

Opel- Merivai lielais pluss ir priekš attiecīgajiem ārējiem gabarītiem (garums - 405 cm, platums - 169 cm) milzīgi plašais salons. Manai Merivai stūre ir regulējama uz augšu un leju, vadītāja sēdeklis uz augšu un leju, tamdēļ pie stūres es, būdams 181 cm garš, varu iekārtoties ideāli. Vienīgi sēdeklim varēja būt izteiktāki sānu atbalsti, bet tas vairāk vajadzīgs pie strauja braukšanas stila, kāds man nepiemīt. Priekšējais stikls, kurš aizsniedzas tālu uz priekšu, kā arī augstie griesti rada patīkamu plašuma sajūtu. Mīnuss ir sliktā pārredzamība, veicot kreisos pagriezienus, jo abi jumta balsti ir resni un stiklotais trijstūris starp tiem - šaurs. Dažkārt nākas drusku paliekties uz priekšu vai zemāk, lai pārskatītu pagriezienu. Blakussēdētājs savā vietā jūtas ideāli, jo izbauda plašo skatu uz priekšu un lielo brīvo telpu virs galvas.
Aizmugurē var ērti sasēsties trīs liela auguma cilvēki, ar ceļiem neskarot priekšējo sēdekļu atzveltnes un ar galvām neskarot griestus. Ja malā noliek bērnu sēdekli, tad ar apmierinošu komfortu iespējams aizmugurē sēdēt vēl diviem pieaugušajiem. Aizmugures sēdekļu atzveltnēm var regulēt slīpumu. Bez tam iespējams aizmugures sēdekļa vidusdaļu nolocīt lejā un abas malas sabīdīt uz vidu un uz aizmuguri, iegūstot papildus 5-6 centimetrus pasažieru kājām un tikpat daudz zaudējot no bagāžnieka garuma. Tādā gadījumā aizmugurē var sēdēt divi pasažieri. Protams, ka ir iespējams pilnībā nolocīt aizmugurējos sēdekļus, iegūstot līdzenu grīdu un 1,41 kubikmetru tilpuma lielai bagāžai.
Bagāžnieks parastā stāvoklī ir vidēji liels - 360 litri, tāpat kā vidusmēra kompaktklases hečbekiem. Toties tam ir plašas ,, pagrīdes,, nišas un divas kabatas sānos, kur var salikt aptieciņu, avārijas trijstūri, ugunsdzēšamo aparātu, velkamo auklu un citus sīkumus. Bagāžniekā ir bagāžas nostiprināšanas tīkls. Zem bagāžnieka ir pilnizmēra rezerves ritenis. Ja līdz pārsegam bagāžnieka telpas nepietiek, tad ir iespējams kraut mantas līdz jumtam - ir tikai jāpiedomā, kā krauj, nevajag likt smagus priekšmetus virsū trausliem vai citādi ievainojamiem priekšmetiem.
Piemēram, septembrī braucām no laukiem Alūksnes rajonā trīs pieaugušie un divi bērni sēdeklīšos. Vēl atvedām četras jaunas ziemas riepas, divus maisus kartupeļu (katru ap 45 kg, vienu no tiem priekšā vecākajam dēlam zem kājām), divus maisus ābolu (ap 10-15 kg), nedaudz kabačus, burkānus, gaļu, sēnes, kā arī vairākus lielos iepirkumu maisus ar drēbēm un citām pašiem un bērniem nepieciešamajām ikdienas lietām.

Vadāmība, gaita

Opel- Meriva gaitā ir patīkama, jo labi turas uz ceļa, ir pastingra un savākta. Ja ceļš ir vājas kvalitātes, tad uz bedrēm nedaudz pakrata, tomēr tas ir ar mēru. Skaņas izolācija salonā ir samērā laba. Dīzelītis patīkami velk pie nelieliem apgriezieniem un augšup pauguros. Ja brauc straujāk un priekšlaicīgi pārslēdzas, tad var sajust turbobedri - tas tā drusku nepatīkami.

Izmaksas

Opel- Merivai 1,3 CDTI stiprā puse ir degvielas ekonomija. Neskatoties uz 1393 kg lielo pašmasu, ražotāja dotais dīzeļdegvielas patēriņš ir 4,3 litri uz 100 km pa šoseju un 6,4 litri uz 100 km pa pilsētu, vidējais ir norādīts 5,0 litru apmērā uz 100 km. Mans secinājums pēc gada braukšanas - šajos ciparos var viegli iekļauties. Faktori, kas palielina degvielas patēriņu:
- kondicioniera lietošana siltajā sezonā - plus 0,3-0,4 litri uz 100 km;
- braukšana temperatūrās zem mīnus 5 grādiem - plus apmēram puslitrs uz 100 km;
- braukšana sastrēgumos - palielinājums atkarībā no sastrēgumu ,, smaguma,, .
Man līdz šim vidējais patēriņš, divas trešdaļas braucot pa šosejām un vienu trešdaļu pa pilsētu, ir 5,10 litri uz 100 km. Uzpildīti pavisam ir 907,21 litrs dīzeļdegvielas par Ls 538,80. Degvielas izmaksas uz 100 km līdz šim sanāk Ls 3,15 - tas nav daudz.
KASKO pirmajam gadam maksāja Ls 410, otrajam gadam - Ls 404.
Pirmā obligātā apkope, ko veicu decembrī pie 14,7 tūkstošiem km nobraukuma, maksāja Ls 53,11 (eļļa - Ls 20,65, filtrs - Ls 7,92, darbs - Ls 24,54).
Transporta nodeva Merivai ar dīzeļmotoru sanāk 45 lati gadā, jo auto pilnā masa pārsniedz 1,8 tonnas.
Ziemas riepu Kleber- Krisalp HP komplektu (izmērs 185-60/R15) rudenī pirku par 160 latiem.
Rudenī aprīkoju mašīnu ar kartera aizsargu, kā arī priekšējiem un pakaļējiem dubļusargiem. Par šīm lietām par materiāliem kopā samaksāju Ls 90,28 , bet par darbu - Ls 60,42.

Nobeigumā nevaru nepieminēt vienu trūkumu - Merivai ir maza tilpuma (apmēram 2 litrus liels) stiklu apskalošanas šķidruma trauciņš, kurš dzinēja telpas kompaktuma dēļ ir apslēpts zem priekšējā labā spārna. Šķidruma līmenim nav nekādas indikācijas. Tādējādi nevar pateikt, cik daudz šķidruma ir palicis trauciņā, un cik daudz ir jāpielej. Ziemas šķīdonī tamdēļ visu laiku jāvadā bagāžniekā līdzi stiklu mazgāšanas šķidrumu, lai nepieciešamības gadījumā to pielietu.

Par vērtējumu. Likšu ''6'', jo divi garantijas remonti gada laikā pie samērā pieticīga nobraukuma ir daudz. Tomēr ceru, ka turpmākajos gados būtiskas tehniskas kļūmes vairāk nebūs, un tad, piemēram, pēc 5-6 gadiem, iespējams, novērtējumu varētu paaugstināt.