Aptuveni katrs piektais saskaņotais paziņojums par notikušu ceļu satiksmes negadījumu ir aizpildīts nekvalitatīvi. Visbiežāk viens vai abi iesaistītie autovadītāji aizmirst norādīt negadījuma vietu un laiku, kā arī parakstīties, vai arī uzzīmētā shēma neļauj spriest par negadījuma apstākļiem un noteikt katra vadītāja vainas pakāpi.
Gada laikā vairākas reizes arī nākas saskarties ar krāpniecības mēģinājumiem, kad negadījumā vainīgais autovadītājs mēģina vienoties ar cietušo norādīt citu negadījuma laiku, lai paspētu nopirkt OCTA polisi.
Uztraucas un pārdomā. Pēdējā laikā vērojama tendence, ka saskaņotā paziņojuma veidlapas tiek aizpildītas ar dažādām kļūdām. Dažkārt autovadītāji savos paskaidrojumos norāda apstākļus, kas neļauj spriest par negadījuma apstākļiem – piemēram, shēmā attēloti auto pēc negadījuma, nevis negadījuma brīdī, nav norādīts, kādas luksofora gaismas dega negadījuma brīdī, vai virziens kādā pārvietojās abi auto pirms negadījuma. Daļa autovadītāju arī nezina, kādos gadījumos ir pieļaujams negadījumu noformēt ar saskaņotā paziņojuma palīdzību, bet kad jāsauc ceļu policija, liecina If Apdrošināšana Transporta atlīdzību grupas apkopotie dati par 2013.gadā iesniegtajiem saskaņotajiem paziņojumiem.
„Autovadītāji saskaņoto paziņojumu pamatoti uztver kā ērtāko negadījums apstiprināšanas veidu, taču aizmirst, ka tas ir arī juridisks dokuments. Ieteicams ar saskaņotā paziņojuma aizpildīšanas veidlapu iepazīties savlaicīgi, nevis mēģināt iedziļināties aizpildīšanas niansēs pēc negadījuma, kad stresa ietekmē ir grūti koncentrēties precīzai dokumenta aizpildei. Dažkārt autovadītāji uztraukumā aizmirst pat vienoties, kurš no abiem ir atzīstams par vainīgu. Rezultātā iesniegtais dokuments nav derīgs, autovadītājiem ir jātiekas atkārtoti, lai korekti aizpildītu veidlapas un apdrošinātājs varētu veikt atlīdzības izmaksu,” norāda If Apdrošināšana Atlīdzību daļas vadītāja Līga Bērziņa.
Nereti lūdzot autovadītājiem precizēt negadījuma apstākļus, viņi ir pārdomājuši un mēdz dažādi traktēt notikušo. Tas nozīmē, ka ir jāveic rūpīga notikušā izmeklēšana, jānosaka katra autovadītāja vainas pakāpe, kas paildzina atlīdzības izmaksas laiku.
Mēģina krāpties. Katru gadu vidēji 8 – 10 reizes If Apdrošināšanai nākas arī saskarties ar krāpniecības mēģinājumiem, kad vainīgais autovadītājs mēģina vienoties ar cietušo un norādīt citu negadījuma laiku, lai viņš pagūtu iegādāties OCTA polisi. „Autovadītājiem jāapzinās, ka saskaņotais paziņojums ir juridisks dokuments un ir jārēķinās ar konsekvencēm, vienojoties norādīt citus negadījuma apstākļus, pat, ja cietušajai pusei tas šķietami neko nemaina,” atgādina Līga Bērziņa.
Saskaņoto paziņojumu var aizpildīt tikai tad, ja ceļu satiksmes negadījumā iesaistīti ne vairāk kā divi dalībnieki, kuri nav guvuši nopietnas traumas, turklāt nav nodarīts kaitējums trešās personas īpašumam un vadītājiem nav domstarpību par ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanu. Tāpat saskaņotais paziņojums ir aizpildāms, ja abi transportlīdzekļi pēc negadījuma var turpināt ceļu un abiem vadītājiem negadījuma brīdī ir bijušas tiesības vadīt atbilstošas kategorijas transportlīdzekli, kā arī viņi nav atradušies alkohola vai citu apreibinošo vielu iespaidā.
Saskaņā ar LTAB datiem, 2012.gadā apdrošināšanas sabiedrībās iesniegti saskaņotie paziņojumi par 28 682 ceļu satiksmes negadījumiem. Turklāt 2012.gadā no visiem apdrošināšanas gadījumiem 67% tika reģistrēti izmantojot tieši saskaņoto paziņojumu.
[c]Dažkārt autovadītāji uztraukumā aizmirst pat vienoties, kurš no abiem ir atzīstams par vainīgu..Līga Bērziņa[/c]
Apbrīnojami, ka apdrošinātāji paši izplata melīgu informāciju. Saskaņotais paziņojums neprasa kādam atzīt savu vainu, vien spēt vienoties par negadījuma apstākļiem. Ja nespēj tad jāsauc CP.
No LTAB:
[c]Saskaņotais paziņojums ir jāaizpilda abiem autovadītājiem un abiem vadītājiem tas ir jāparaksta. Ar savu parakstu Jūs vai otra puse nevis atzīstat savu vainu, bet gan tikai apstiprināt to, ka paziņojumā ierakstītie vai ar krustiņu atzīmētie fakti atbilst patiesībai.[/c]