Latvijā gada laikā aizdegas ap 700 auto - kas jāzina katram autovadītājam? 7

Pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) datiem, Latvijā ik gadu aizdegas ap 650-700 transportlīdzekļu, radot nopietnus zaudējumus un apdraudējumu cilvēku drošībai.

Vienlaikus apdrošināšanas sabiedrības ERGO veiktā aptauja* liecina, ka gandrīz ceturtajai daļai jeb 24% autovadītāju automašīnā nav ugunsdzēšamā aparāta vai arī viņi nav pārliecināti par tā esamību spēkratā. 

Lielākajā daļā auto aizdegšanās gadījumu, kas pērn pieteikti ERGO KASKO atlīdzībām, transportlīdzekļi nodeguši pilnībā.

Automašīnu aizdegšanās visbiežāk notiek elektrosistēmu bojājumu vai īssavienojumu dēļ, plīstot degvielas padeves caurulēm, kas izraisa degvielas nokļūšanu uz sakarsušām dzinēja daļām, kā arī bojātu vai nolietotu gāzes balonu dēļ. Jaunas mašīnas mēdz aizdegties, pārkarstot motortelpai, kas var būt ražošanas defekts vai nepareizas ekspluatācijas rezultāts.

"Ir arī gadījumi, kad spēkrati aizdegas pēc neuzmanīgas apiešanās ar uguni, ceļu satiksmes negadījumiem vai ļaunprātīgas dedzināšanas dēļ, tomēr arvien biežāk notiek tieši auto pašaizdegšanās minēto tehnisko ķibeļu dēļ," saka ERGO Atlīdzību regulēšanas departamenta direktore Sanita Rubene. Pērn ERGO pieteikti deviņi auto pašaizdegšanās gadījumi, no kuriem septiņos automašīnas nodega pilnībā, un lielākā izmaksa sasniedza teju 41 000 eiro, sadegot jaunai, 2024.gada izlaiduma, automašīnai, kas pēc ugunsnelaimes vairs nebija remontējama. Visos gadījumos dega automašīnas ar iekšdedzes dzinējiem.

VUGD statistika liecina, ka 2023.gadā Latvijā notikuši 706 transportlīdzekļu ugunsgrēki, kas nozīmē vidēji divus gadījumus dienā, bet 2024.gada pirmajā pusē - 329, kamēr dati par otro pusgadu vēl tiek apkopoti.

"Ugunsgrēki izceļas gan vecākos, gan pavisam jaunos transportlīdzekļos. Taču liela daļa šo gadījumu ir novēršami vai to sekas - mazināmas, ja autovadītāji laikus rūpētos par auto tehnisko stāvokli un ugunsdrošības aprīkojumu. Ir autobraucēji, kuri ilgtermiņā ignorē indikatorus, kas iedegas panelī, tādējādi pakļaujot transportlīdzekli aizdegšanās riskam un apdraudot gan savu, gan apkārtējo cilvēku drošību. Turklāt aizdegšanās gadījumā ir izšķiroši, cik ātri, operatīvi spējam rīkoties, tādēļ aicinām ikvienu autovadītāju būt atbildīgam, parūpējoties par to, lai automašīnā atrastos viss nepieciešamais, tai skaitā ugunsdzēšamais aparāts," uzsver S. Rubene.

ERGO un pētījumu aģentūras "Norstat" veiktajā aptaujā 75% respondentu-Latvijas autobraucēju norādījuši, ka viņu transportlīdzeklī ir ugunsdzēšamais aparāts, bet teju ceturtdaļa jeb 24% atzinuši, ka ikdienā brauc bez ugunsdzēšamā aparāta vai arī nav pārliecināti par tā esamību automašīnā.

Būt gatavībā!

ERGO sadarbības partnera, ugunsdrošības konsultanta "FN-SERVISS" pārstāvis Kristaps Maskaļūns uzsver, ka pareizi izvēlēts un regulāri pārbaudīts ugunsdzēšamais aparāts ir viens no svarīgākajiem automašīnas drošības elementiem. Lai nodrošinātu ugunsgrēka efektīvu dzēšanu, aparātam jāatbilst likumdošanā noteiktajiem standartiem, un vieglajiem auto tas ir 5A 21B vai augstāks.

Kaut arī ceļu satiksmes noteikumi patlaban paredz vienādas prasības attiecībā uz ugunsdzēsības aparātiem iekšdedzes dzinēju automašīnās un elektroauto, aizdegoties elektroauto, ir jābūt krietni uzmanīgākiem. Eksperts stāsta: "Ja aizdegas elektroauto litija baterija, klasiskie ugunsdzēsības līdzekļi to nenodzēsīs. Ņemot vērā, ka degot šīm baterijām, izdalās temperatūra līdz 2000 °C, cilvēkiem ir tikai viens uzdevums - evakuēties un izsaukt ugunsdzēsējus, pretējā gadījumā var būt letāls iznākums. Litija baterijas degot izdala arī ļoti indīgu gāzi. Pietiek vien ar pāris elpas vilcieniem, lai cilvēka organisms nopietni saindētos. Pasaules prakse rāda, ka elektroauto dzēšanai ir jāizmanto speciāls aprīkojums un ugunsgrēka lokalizācijai ir pieejami speciāli pārklāji, kuriem būtu jābūt ne vien ugunsdzēsēju rīcībā, bet arī slēgta tipa autostāvvietās, kur notiek elektroauto uzlāde."

Runājot par ugunsdzēsības aparātiem, tie jānovieto viegli pieejamā vietā, lai avārijas situācijā aparātu varētu izmantot nekavējoties, skaidro eksperts. "Par ugunsdrošību jārūpējas laikus, jo nelaimes gadījumā bieži vien izšķiroši ir tikai daži mirkļi. Piemēram, var būt situācija, kurā cilvēka kājas ir iestrēgušas spēkratā frontālas sadursmes rezultātā, tāpēc ugunsdzēšamais aparāts ir jānovieto rokas stiepiena attālumā no autovadītāja pozīcijas. Autovadītājiem būtu regulāri jāpārbauda ugunsdzēšamā aparāta tehniskais stāvoklis un jāveic tā apkopes darbi sertificētās vietās. Turklāt ir svarīgi laikus iepazīties ar ierīces lietošanas instrukciju, lai vajadzības gadījumā nerastos apjukums par to, kā rīkoties."

"FN-SERVISS" pārstāvis papildina, ka ugunsgrēka dzēšanai automašīnās bieži izmanto 1-2 kg pulvera ugunsdzēšamos aparātus. Dzēšanas laikā strūkla jāvirza uz liesmu avotu, nevis uz liesmu virspusi un efektīvākai dzēšanai ieteicams izmantot vairākus ugunsdzēsības aparātus vienlaikus, ja tie pieejami.

Kā rīkoties, ja aizdegusies iekšdedzes dzinēja automašīna?

1. Nekavējoties apstādini auto, izslēdz dzinēju un evakuē pasažierus.

2. Izkāpjot no transportlīdzekļa, parūpējies, lai tas ir nekustīgā pozīcijā, ieslēdzot stāvbremzi. Atver motora pārsega slēdzi, paņem ugunsdzēšamo aparātu, aizver automašīnas logus un durvis, lai mazinātu skābekļa piekļuvi.

3. Izsauc ugunsdzēsējus, zvanot uz tālruni 112.

4. Ja iespējams, atvieno akumulatora klemmes un sāc dzēšanas darbus ar ugunsdzēšamo aparātu. Dzēšanas vielu virzi uz liesmu avotu.

5. Motora pārsegu atver ļoti lēni un uzmanīgi, neapdedzinot rokas un neļaujot skābeklim strauji piekļūt ugunij.

6. Arī gadījumā, ja izdodas nodzēst uguni paša spēkiem, sagaidi ugunsdzēsējus, lai auto neaizdegtos atkārtoti.

*Aptauju pēc ERGO pasūtījuma veica tirgus pētījumu kompānija "Norstat", 2025.gada janvārī, visā Latvijā tiešsaistē aptaujājot 1002 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.