Degvielas cenas Latvijā - kas tās veido un kas visvairāk iegūst? 28

Degvielas cenu svārstības sabiedrībā izraisa plašu emociju spektru – liels prieks, ja pamanām, ka degvielas cena ir par vairākiem centiem zemāka nekā vakar vai citās uzpildes stacijās, un ir liels sašutums, ja par dārgo, bet nepieciešamo šķidrumu ir jāmaksā vairāk. Visbiežāk pārmetumi izskan degvielas tirgotāju virzienā, bet kas iegūst vairāk?

Kas veido degvielas cenu?

Degvielas gala cenu veidojošos faktorus varam iedalīt trīs lielās grupās – degvielas cena, valsts nodevas un nodokļi, tirgotāju ienākumi. Saskaņā ar Latvijas Degvielas Tirgotāju asociācijas sniegto informāciju, no tvertnē iepildīta degvielas daudzuma par 1 EUR 40 centus maksā pati degviela, vairāk nekā 50 centi (atkarībā no degvielas veida)  nodokļos un nodevās jāsamaksā valstij, savukārt pārējais paliek tirgotājiem peļņai un izmaksu segšanai. 

Latvijas Degvielas Tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns, atsaucoties uz Konkurences padomes 2013. gadā publicēto pētījumu par degvielas tirgu, uzsver, ka degvielas cenu veidošanās ir viena no caurspīdīgākajām starp visām precēm, kas Latvijā ir nopērkamas. Tas skaidrojams ar to, ka visi tirgotāji Latvijā degvielu iepērk par pasaules biržas cenu, kur, ja ir atšķirības, tad pāris dolāru robežās par tonnu. Un visiem tirgotājiem, ir vienādas valsts nodevu un nodokļu likmes. Tādējādi tirgotāji ir vienādās pozīcijās un degvielas cenu minimāli var koriģēt, palielinot vai samazinot savu ienākumu daļu. Tiem tirgotājiem, kuri piedāvā mazāk pakalpojumus, var nodrošināt zemāku cenu, nekā tie tirgotāji, kuriem ir plašāks pakalpojumu klāsts ar lielākiem izdevumiem.

Šeit redzams, kā  Latvijā degvielas cenu veido degvielas tirgotājs “Neste”:

Benzīns:

38% - degvielas cena vairumtirdzniecībā

37% - akcīzes nodoklis

17% - PVN

1% - obligāto rezervju nodeva

7% - tirgotāja uzcenojums

Dīzeļdegviela:

43% - degvielas cena vairumtirdzniecībā

31% - akcīzes

17% - PVN

1% - obligāto rezervju nodeva

8% - tirgotāja uzcenojums

Gan Latvijas Degvielas Tirgotāju asociācijas, gan “Neste” informācijā redzams, ka visvairāk no katra pārdotā degvielas litra iegūst valsts un degvielas ražotājs. Mārtiņš Stirāns pauž, ka degvielas tirgotāji no katra eiro, kas gūts pārdodot degvielu, par peļņu var uzskatīt vien 1-2 centus, jo pārējais no ienākumiem tiek novirzīts degvielas uzpildes staciju uzturēšanai. Tāpat kā pircēji, arī degvielas tirgotāji ir ieinteresēti zemākā degvielas cenā, jo tad degvielu pērk vairāk un pieaug peļņu nesošais apgrozījums. Stirāns arī piebilst, ka lielākā daļa klientu izmanto dažādas atlaižu kartes, tāpēc degvielas reālā cena vidēji ir par 2-3 centiem litrā zemāka, nekā norādīts izkārtnēs.

Kāpēc mainās degvielas cenas?

Degvielas cenu izmaiņas visbiežāk saistāmas ar globālu notikumu izraisītām svārstībām pasaules biržā. “Mazumtirgotāji degvielu iepērk no piegādātājiem par kādā ilgākā periodā noteiktām cenām. Tāpēc, ja medijos izskan, ka kādu dienu degvielas cena biržā ir kritusi vai cēlusies, tas neatstāj tādu iespaidu, lai degvielas uzpildes stacijās cena uzreiz krasi izmainītos,” stāsta Mārtiņš Stirāns.

Dati par degvielas cenu svārstībām 2016. gadā liecina, ka gada laikā tā vienmērīgi pieaugusi par 15 ASV dolāriem tonnā, taču tas nav bijis iemesls krasām izmaiņām degvielas uzpildes staciju cenrāžos. Mārtiņš Stirāns vērš uzmanību uz to, ka degvielas cenu izmaiņas pasaules biržā arī ne vienmēr nozīmēs, ka to jutīs arī patērētājs. Tas skaidrojams ar to, ka degvielas cenas nosaka valūtā – ASV dolāros, tāpēc jāņem vērā arī tās kursa svārstības.

Visbiežāk pēkšņs degvielas cenu pieaugums ir saistīts ar kāda jauna nodokļa ieviešanu vai izmaiņām esošo nodokļu likmēs. Ja salīdzinām cenas dažādās Eiropas valstīs, tad tā var atšķirties pat par 70 centiem litrā. Tā kā arī citās valstīs degvielu pērk par pasaules biržas cenām, tad milzīgā starpība ir valstu nodokļu politikas dēļ. Protams, jāņem vērā arī iedzīvotāju pirktspēja katrā valstī un degvielas uzpildes staciju skaits reģionā.

Degviela no “vienas mucas”

Bieži izskan viedoklis, ka degvielas tirgotājiem Latvijā būtu jāiepērk no Krievijas, kur ir krietni zemākas cenas. Šis gan ir maldīgs priekšstats – Krievijā degviela, pateicoties naftas ieguvei, ir ir pieejamāka un lētāka, taču zemāka cena galvenokārt saistāma ar valsts nodokļu politiku. Bet pat tad, ja Latvijas tirgotāji pirktu Krievijas degvielu, tas tāpat notiktu par pasaules biržā noteiktajām cenām un būtisks ieguvums nebūtu.

Saskaņā ar Latvijas Degvielas Tirgotāju asociācijas sniegto informāciju, benzīnu Latvijā ieved no Mažeiķu rūpnīcas Lietuvā vai “Neste” rūpnīcas Somijā, bet dīzeļdegvielu arī no Baltkrievijas un salīdzinoši nedaudz no Krievijas. Degvielas tirgotāji savas piedevas degvielai pievieno īsi pirms tās piegādāšanas degvielas uzpildes stacijām.

Lai gan informācija par degvielas cenām pasaules biržā ir maksas pakalpojums, tomēr varam piekrist, ka ir viegli nosakāms tas, kā veidojas gala cena patērētājiem. Visvairāk no katra par degvielu samaksātā eiro nonāk valsts kasē un  pie degvielas ražotājiem, bet degvielas tirgotājiem ir salīdzinoši mazas iespējas ietekmēt degvielas gala cenu, it īpaši augstas konkurences apstākļos.