Vakar pieņemtajā valsts budžetā aizsardzībai kopumā paredzēti 2,16 miljardi eiro, no kuriem 50% jeb 1,07 miljardus eiro plānots novirzīt Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kaujas spēju tiešai attīstībai un stiprināšanai, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrija.
Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kurā ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi - 17,9 miljardu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts nākamgad plānots 3,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta. No kopējiem nākamā gada tēriņiem valsts aizsardzībai paredzētais finansējums sasniegs 2,16 miljardus eiro, kas veido 4,91% no iekšzemes kopprodukta jeb vairāk nekā 12% no visiem budžeta tēriņiem.
2026. gadā galvenie armijas spēju attīstības projekti būs kājnieku kaujas mašīnu platformas iegāde, slāņveida pretgaisa aizsardzības sistēmas iegāde, munīcijas un ekipējuma nodrošinājuma palielināšana, netiešās uguns atbalsta spēju palielināšana, austrumu robežas stiprināšana, ieguldījumi bezpilota lidaparātu spējās, kā arī jūras kontroles un krasta aizsardzības pastiprināšana.
Militārās infrastruktūras attīstībai paredzēti 135 miljoni eiro, tostarp ieguldījumi tiks veikti Sēlijas poligona būvniecības turpināšanai un pretmobilitātes infrastruktūras izveidei Latvijas austrumu robežas stiprināšanai, kam novirzīti 55 miljoni eiro.
Budžets paredz, ka Latvija turpinās sniegt atbalstu Ukrainai - tam paredzēti 0,25% no IKP jeb 110 miljoni eiro.
Aizsardzības ministrija sola, ka 2026. gadā īpaša uzmanība tiks pievērsta sadarbībai ar vietējiem uzņēmumiem, nodrošinot, ka līdz 30% no lielajiem iepirkumiem paliek Latvijas ekonomikā. Aizsardzības industrijas un inovāciju attīstībai atvēlēti 25,9 miljoni eiro, un finansējums tiks novirzīts grantu programmai uzņēmumiem militāro un divējāda lietojuma tehnoloģiju izstrādei, atbalstam jaunuzņēmumiem, "zaļā koridora" ieviešanai militārajai ražošanai, kā arī NATO akceleratora centra "Unilab Defence" darbībai.
Nākamgad tikšot turpināti "Valsts aizsardzības korporācijas" projekti, tostarp 155 mm artilērijas munīcijas ražotnes izveide Iecavā, kurai atvēlēti 13 miljoni eiro, bet dronu koalīcijas un bezpilota sistēmu attīstībai plānots atvēlēt vismaz 100 miljonus eiro.
28 miljoni eiro paredzēti kiberdrošības spēju stiprināšanai, jaunu sistēmu ieviešanai un regulārai kiberkrīžu testēšanai.
Aizsardzības budžetā paredzēta arī nauda patriotiskās audzināšanas programmām - 22,39 miljoni eiro paredzēti Valsts aizsardzības mācības īstenošanai, kuru 2025./2026. mācību gadā apgūst 42 000 skolēnu, un Jaunsardzes kustības attīstībai, kurā iesaistīti 8000 jauniešu. 2026./2027. mācību gadā Latgalē, Maltā, darbu sāks ģenerāļa Pētera Radziņa militārā vidusskola.
Paredzēts, ka aizsardzības budžets 2027. gadā sasniegs 5% no IKP, bet 2028. gadā - 4,87%, atzīmē AM, uzsverot, ka šīs prognozes atbilst NATO Hāgas samita lēmumiem, kuros organizācijas dalībvalstis apņēmās līdz 2035. gadam novirzīt aizsardzībai vismaz 5% no IKP.
"Šis kaujas spēju budžets, vēsturiski lielākais aizsardzības nozares budžets, pārsniedzot 2 miljardus eiro. Pieaugošais finansējums ir skaidrs apliecinājums mūsu gatavībai aizsargāt Latviju. Ieguldīsim modernā bruņojumā un spējās, stiprināsim mūsu karavīrus un aizvien ciešāk sadarbosimies ar vietējo industriju, lai nauda paliek Latvijā un stiprina arī mūsu tautsaimniecību. Mēs veidojam tādu drošības sistēmu, kas ir noturīga, mūsdienīga un cieši sasaistīta ar sabiedrības interesēm un kopā ar sabiedrotajiem. Katrs eiro, ko ieguldām aizsardzībā, ir investīcija Latvijas drošākā rītdienā," izteicies aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).
Izsaimniekojot naudu aizsardzībā cīnīsimies pret izsaimniekotājiem?!