NATO dalībvalstīm steidzami jāpārdomā, kā tās nodrošina savu aizsardzību, taču daudzas no tām vēl nav pilnībā apzinājušās šīs problēmas mērogu, jo īpaši attiecībā uz ieroču ražošanas palielināšanu, uzskata NATO Sabiedroto spēku virspavēlnieks transformācijas jautājumos admirālis Pjērs Vandjē.
Krievija kopš atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī ir pielāgojusi savu ekonomiku karam un palielinājusi ieroču ražošanu.
"Krievija ir mainījusies," drošības un aizsardzības jautājumiem veltītā forumā Parīzē norādīja Vandjē. "Mums jābūt gataviem jaunam ienaidniekam. Ja mēs to nedarīsim, piedzīvosim to, ko pieredzēja Persijas līča valstis," paziņoja admirālis, kā piemēru minot Irānas atbildes uzbrukumus Persijas līča valstīm pēc tam, kad ASV un Izraēla 28. februārī sāka uzbrukumus Irānai.
Vandjē norādīja, ka NATO būtu jāpielāgojas, lai ražotu vairāk ieroču un ātrāk, un mudināja sabiedrotos izdarīt pareizo izvēli. "Tas nav jautājums par naudu. Tas ir ātruma jautājums," viņš piebilda.
Vandjē uzsvēra, ka NATO ir jāreaģē uz problēmām, ko rada Krievija un Irāna, kas masveidā ražo dronus, kuru spējas strauji attīstās.
"Šis ir patiesības brīdis mums visiem," uzskata admirālis, piebilstot, ka NATO jādara vairāk nevis tas pats, kas darīts līdz šim, bet jāsaprot, kas tieši ir jādara, lai saglabātu drošību.
Viņš norādīja, ka NATO valstis atšķirībā no tās pretiniekiem nav organizētas ieroču masveida ražošanai. Viņaprāt, militārais bloks ir arī pārāk lēns, jo sabiedrotajiem ir vajadzīgi divi līdz trīs gadi, lai tikai "noteiktu, kas mums ir vajadzīgs".
Francijas ģenerālštāba priekšnieks Fabjēns Mandons uzskata, ka nākamo trīs vai četru gadu laikā valstij jābūt gatavai sadursmei ar Krieviju.
Francijas Starptautisko attiecību institūts (IFRI), kas ir viens no vadošajiem analītiskajiem centriem, novembrī brīdināja, ka Eiropai varētu būt grūti ātri saražot pietiekami daudz ieroču gadījumā, ja izceltos tieša konfrontācija ar Krieviju.
Jau 2014.g. vajadzēja mirgot sarkanai lampiņai.