100 kilometri ar policijas netrafarēto automašīnu - ieskats ceļu policistu ikdienā 15

Trešdiena, nedaudz pirms pusdienlaika. Ir nedēļas vidus, darbi rit mierīgi un bez steigas. Tomēr ceļu policistiem darba netrūkst. Tā nu šodien pievienojamies kolēģiem no ceļu policijas – Satiksmes drošības pārvaldes Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja Speciālo uzdevumu nodaļas inspektoriem.

Un kāda jauka sagadīšanās – abi policisti Artūri! Ceļu policijā abi strādā nu jau kādu laiku – gandrīz piecus gadus, bet tieši Speciālo uzdevumu nodaļā – viens nepilnu gadu, bet otram šī ir tikai piektā darba diena.

Jautājam – kā ir strādāt ceļu policijā? Abi ar smaidu teic – darbs ir interesants un katra diena ir citādāka – patīk! Viendien var nākties strādāt Rīgā, bet jau nākamajā – kaut kur Kurzemē vai Latgalē. Darbs būtībā notiek visā Latvijas teritorijā. Katru rītu ekipāžai uzdod uzdevumus – ikdienas satiksmes uzraudzība vai pavadīšanas.

Šoreiz mūs ceļš ved ārpus Rīgas – uz Tallinas šosejas. Mums par pārsteigumu – uz šosejas viss mierīgi, plūsma nav intensīva un šoferīši brauc prātīgi. Policisti jau smej, ka laiku, kad uz ceļa var sastapt visvairāk skrējēju vai citu likumpārkāpēju, var salīdzināt ar to, kā veidojas rindas kafejnīcās: “Visvairāk pārkāpēju var novērot darba dienu pusdienlaikā, vakarpusē un, protams, tieši no rīta, kad visi steidz paspēt uz darbu vai citās darīšanās.”

Jaunās netrafarētās policijas automašīnas mums jau ir gandrīz deviņus mēnešus. Vaicāti, vai ir jūtama netrafarēto mašīnu ektivitāte? Atbilde ir viennozīmīga – jā! Lai gan pagājis jau laiks un vērīgākie šoferi mūsu netrafarētās mašīnas uzreiz atpazīst, to pienesums ceļu satiksmes drošībai tomēr ir nenovērtējams, teic inspektori: “Acīmredzami samazinājusies vidējā ātruma plūsma – šoferi vairs nav tik pārgalvīgi. Protams, joprojām nākas sastapt arī tos pārgalvjus, kuri uzskata, ka ceļu satiksmes noteikumi nav domāti viņiem, tomēr vairs nav tā, kā agrāk.”

Gandrīz stunda pavadīta ceļā, automašīnu plūsma nevienmērīga, brīžiem šoseja pat ir tukša. Bet tieši brīdī, kad esam norunājuši, ka šodien uz ceļa viss mierīgi, radars fiksē pirmo pārkāpēju – kādu pretimbraucēju, kurš atļauto 90 km/h vietā brauc ar 127 km/h. Slēdzam iekšā bākugunis, griežam mašīnu riņķī un apstādinām šoferi. Izrādās, pirms neilga laika šo pašu mašīnu par ātru braukšanu jau apturējuši citi kolēģi. Iemesls steigai – jāpaspēj uz prāmi, citādi būs lieli un lieki izdevumi. Tomēr inspektors noteic: “Tas nedod tiesības pārkāpt noteikumus. Viņa viena ieguvums var būt zaudējums citiem, jo tiek apdraudēta pārējo satiksmes dalībnieku drošība. Tas ir daudz nopietnāk.”
Par šo pārkāpumu šoferim pienācās 80 eiro sods.

Turpinot ceļu, aizrunājamies par bezkaunīgajiem un pārgalvīgajiem autobraucējiem un vaicājam par biežāk novērotajiem pārkāpumiem ikdienā. Abi inspektori atzīst – telefona lietošana pie stūres ir īpašs netikums. Arī pašu likumsargu pieredzē ir gadījumi, kad tikai pēdējā brīdī ir izdevies izvairīties no iespējamas sadursmes, jo kāds cits šoferis, vadot savu transportlīdzekli bija iegrimis telefonā, nepievēršot ne mazāko uzmanību ceļam un sava transportlīdzekļa kustības gaitai, tādējādi gandrīz uzbraucot blakus joslā esošajai policijas ekipāžai.

Te atkal saruna atgriežas pie netrafarēto automašīnu efektivitātes: ”Ir vieglāk fiksēt pārkāpējus, jo šo policijas mašīnu nav tik viegli pamanīt un tā veiksmīgi iekļaujas plūsmā. Līdz ar to, piemēram, var pieķert vairāk to pārkāpēju, kas neievēro drošības jostu vai bērnu krēsliņu lietojumu, gaismas signālu lietošanu, luksofora gaismas un jebko citu.”

Izbrauciens gandrīz galā, esam vien pāris minūšu attālumā no gala punkta un radars uztver vēl vienu ātrumpārkāpēju – 100 km/h apdzīvotā vietā! Šoreiz pie stūres sēdusies dāma, kura naski pārkāpa ne tikai atļauto braukšanas ātrumu, bet arī veica bīstamus apdzīšanas manevrus. Kolēģis nekavējoties reaģē un arī šo mašīnu apstādina. Šajā gadījumā autovadītājai pienāksies sods no 240 līdz 320 eiro.

Veiksmīgi esam nonākuši galapunktā, kolēģiem jau jāsteidz tālāk darba pienākumos, tomēr mūs nepamet patīkams satraukums – kāda gan reakcija piemīt mūsu kolēģiem! It īpaši brīžos, kad tiek fiksēts pārkāpums un ir nekavējoties jāreaģē. Kolēģi nosmej, ka tas jau dabīgi iestrādājies – ar pieredzi. Ne velti uz Speciālo uzdevumu nodaļas formastērpa uzšūtā raksturojošā emblēma ir tieši gepards.