Nepilnos trijos mēnešos, kopš izveidojusies "dzelteno vestu" kustība, tās rīkotās demonstrācijas kļuvušas par visilgstošākajiem un vardarbīgākajiem sociālajiem protestiem modernās Francijas vēsturē.
Kopš protestu sākuma novembra vidū simtiem demonstrantu un policistu guvuši ievainojumus, un arvien skaļāk izskan kritika par policijas pielietotajām gumijas lodēm un trokšņa granātām.
Zemāk sniedzam statistikas datus par cietušo skaitu.
Saskaņā ar valdības statistiku līdz šim 11 nedēļu laikā ievainojumus guvuši 1700 protestētāji. Cietuši arī 1000 policistu un žandarmu.
100 no cietušajiem guvuši smagas traumas, bet 11 cilvēki gājuši bojā. Vairumu nāves gadījumu izraisījuši transporta negadījumi, pie kuriem novedušas protestētāju organizētās ceļu blokādes, un valdība uzsver, ka neviens no protestētājiem nav gājis bojā policijas rīcības rezultātā.
Viens demonstrants miris no sirdstriekas pagājušās sestdienas demonstrāciju laikā Parīzē, kas arī izvērtās vardarbībā.
15 no cietušajiem guvuši nopietnas acu traumas, un kāds policists aci pat zaudējis.
Starp tiem, kas zaudējis redzi vienā no acīm ir arī Žeroms Rodrigess, viens no neformālajiem "dzelteno vestu" līderiem, kas guva smagu ievainojumu nedēļas nogalē.
Taču citi avoti min atšķirīgu cietušo skaitu.
Kresi noskaņotais laikraksts "Liberation" vēsta, ka protestu laikā smagus ievainojumus guvuši 109 demonstranti un žurnālisti, kamēr labdarības organizācija "Desarmons-les", kas sniedz atbalstu no valsts vardarbības cietušajiem, lēš, ka smagi cietušo skaits sasniedzis 124.
Arī kopējais ievainoto skaits saskaņā ar "Desarmons-les" datiem ir ievērojami augstāks nekā valdības nosauktais un sasniedz divus līdz trīs tūkstošus.
Organizācija norāda, ka valdības statistika ņem vērā tikai tos ievainotos, kurus reģistrējušas medicīniskās iestādes, taču cilvēki bieži nevēršas pie ārsta un tāpēc netiek iekļauti oficiālajā statistikā.
Arī neatkarīgais žurnālists Dāvids Difrēns apgalvo, ka policijas ievainoto cilvēku skaits ir lielāks. Viņš uzskaitījis 353 demonstrantus, kas guvuši ievainojumus tiešas policijas rīcības rezultātā.
Viņu lielākā daļa traumas guvuši no policijas izmantotajām gumijas lodēm un trokšņa granātām.
Policistiem, šaujot ar gumijas lodēm, aizliegts tēmēt sejā, taču tiek ziņots par vismaz desmit gadījumiem, kad cilvēki šī ieroča pielietošanas rezultātā guvuši smagas acu traumas, tostarp arī zaudējuši redzi.
Atsaucoties raidorganizācijas "France Info" aicinājumam, pieteicies 51 cilvēks, kas cietis no gumijas lodēm.
Savukārt četri cilvēki zaudējuši daļu rokas trokšņa granātu eksplozijās.
Lai gan vispārējas statistikas par pūļa izklīdināšanas īpašo līdzekļu pielietošanu nav, saskaņā ar "Desarmons-les" datiem 78 no smagi cietušajiem ievainoti ar policijas raidītām gumijas lodēm.
Nav visaptverošas statistikas arī par asaru gāzes lietošanu, taču saskaņā ar policijas datiem tikai 1.decembra protestu laikā Parīzē kārtības sargi izšāvuši 10 000 asaru gāzes kapsulu, tas ir, vienu kapsulu uz katru demonstrantu.
Policija ir ierosinājusi 101 iekšējās izmeklēšanas lietu saistībā ar traumām, kas gūtas kopš protestu sākuma, tomēr pagaidām nevienam policistam nav izvirzītas apsūdzības par pārmērīgu spēka pielietošanu.
Kopš "dzelteno vestu" protestu sākuma policija kopumā aizturējusi vairāk nekā 5000 demonstrantu. Vairāk nekā 4000 sodīti par dažādiem nodarījumiem, bet 200 piespriesti cietumsodi.
