Foto: iauto.lv
Aizgriešana priekšā un distances nozagšana ir biežākie vieglo transportlīdzekļu vadītāju pārkāpumi pret sabiedrisko transportu un tā ir kā diagnoze, kura jāārstē.
Kopā ar autobusa pārvadājumu firmu „Nordeka” vecāko transporta speciālistu Vernonu Kiesneru aprunājāmies ar autobusu šoferiem, kuriem ikdienā jāpacieš pārlieku lielā autovadītāja visatļautība un necieņa pret sabiedrisko transportu un CSN.
Autobusu pieturas
„Viņš nostājās autobusa pieturā, vai nu tu nevari iebraukt, vai nu tu nevari izbraukt, tu vari signalizēt un rādīt uguņus, un viņam būs vienalga, pat bieži vien avārijas signālu nevar ieslēgt.”
„Autobusa pietura juglā: Man ir jāgaida nezinu cik mašīnas, lai vismaz kāds tomēr apstātos un palaistu autobusu ārā no sabiedriskās pieturas. Neviens vairs nelaiž un negrib laist autobusus.”
CSN 80. Punkts norāda, ka „Apdzīvotās vietās transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš trolejbusiem un autobusiem, kuri sāk braukt no apzīmētas pieturas. Trolejbusu un autobusu vadītāji drīkst sākt braukt no pieturas tikai tad, kad ir pārliecinājušies, ka viņiem tiek dots ceļš.” Pirmajā teikuma daļā teikts, ja jālaiž, taču nav norādīts, ka sabiedriskajam transportam ir dota priekšroka, taču uzreiz seko nākamais punkts. Kā var būt tāds punkts, kuru jebkurā gadījumā pārkāpsi vai neizpildīsi. Abiem diviem ir dots ceļš un tur ir tīra avārijas situācija.
Avārijas situācijas
„Tepat pie Teikas, griežoties pa kreisi – paņēmu kreiso joslu un viens kā nāca no videjās joslas, viņš man nogriež ceļu un aiziet garām bez jebkādām problēmām un man momentāli kāja pa bremzes pedāli, bet tai pašā laikā man jau cilvēki nāk pie durvīm kāpt ārā pieturā. Būtu straujāk sabremzējies, visi būtu uzreiz stiklā iekšā.”
„Gājēju pāreja pirms salu tilta. Braucu, iedegas sarkanais. Man ir 3 mašīnas priekšā, es samazinu ātrumu un atstāju sev brīvu distanci, lai man strauji nav jābremzē un pasažieriem nav jāšūpojas. Ripinos lēnām klāt visām 3 mašīnām. Raksturīgi visiem vieglajiem. Nezin kāpēc viņiem jāizgriež priekšā un strauji jānobremzē un rezultātā man nozog distanci.”
Foto: iauto.lv
Vernons Kiesners: „Fizika saka sekojošo: CSN bija iekšā tabula, kurā bija rakstīs – Ātruma starpība starp divām mašīnām vienā virzienā braucošām atšķirās divas reizes, tad bremzēšanas ceļu garumi atšķiras četras reizes. Ja ātrums pirms bremzēšanas atšķiras trīs reizes, tad bremzēšanas ceļi atšķiras deviņas reizes.”
Priekšā esošam ceļu satiksmes dalībniekam, tas ir vieglajam, attiecībā pret citiem ir jāgarantē drošība un priekšā esošais ceļu satiksmes dalībnieks attiecībā pret viņiem taisas cūcības. Dubultās morāles apstākļos šī cilvēku grupa veiksmīgi izdzīvo – talantīgi cilvēki
Saliekot CSN 6. un 10. Punktus vienā nepaplašinātā teikumā un pārfrāzējot sanāk sekojošs teksts – Atceries, esi pieklājīgs, cieni sevi un citus. Tātad visi vieglie, kuri regulāri aizgriež priekšā un strauji nobremzē, neciena autobusa vadītāju un pats sevi.
Autobusu vadītājiem ir jāgarantē pasažieru drošība un nekas cits, jo ja ar pasažieriem kas notiks, tā būs vadītāja atbildība. Žēl autobusa, zaudētais reiss un pasažieru.
Kamēr Palaidniex vēl nav sācis histēriski bļaut par "ekonoziedzīgi stūrētu autobusu", vēlos izteikt atzinību par šo rakstu. Tiem, kuri visu mūžu vada tikai vieglo auto, derētu saprast, ka kādreiz arī kāds no viņu tuviniekiem var braukt ar sabiedrisko autobusu.