Pērn avārijās dzīvību zaudējuši 157 cilvēki, kas ir zemākais rādītājs kopš neatkarības atgūšanas 7

Pagājušā gadā avārijās dzīvību zaudējuši 157 cilvēki, kas ir zemākais bojā gājušo skaits kopš valsts neatkarības atgūšanas, taču pērn palielinājies ceļu satiksmes negadījumos cietušo skaits, pastāstījis Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

Līdz šim zemākais bojāgājušo skaits pēdējos gados bija fiksēts 2012.gadā, kad ceļu satiksmes negadījumos dzīvību zaudēja 177 cilvēki.

Ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo un cietušo personu reģistrācijas uzskaites noteikumi paredz, ka par bojā gājušo uzskata personu, kas mirusi notikuma vietā vai 30 dienu laikā pēc negadījuma. Līdz ar to tikai pēc 1.februāra taps zināmi precīzi skaitļi. Krapsis gan nedomā, ka gaidāmas krasas atšķirības.

Ja bojā gājušo skaits ir samazinājies, tad cita aina vērojama attiecībā uz cietušajiem, proti, pērn avārijās kopumā cieta 15 771 cilvēks, kas ir par gandrīz 12,28% vairāk salīdzinot ar 2015.gadu. Policijā gan atzīmēja, ka atskaite par smagi cietušajiem vēl nav apkopota.

Tāpat pagājušā gada palielinājies avāriju skaits, proti, pērn reģistrēti 19 544 ceļu satiksmes negadījumi, kas ir par 10,14% vairāk nekā 2015.gadā.

Lielākā daļa negadījumos mirušo ir autovadītāji, bet aptuveni viena trešdaļa ir gājēji. Pērn negatīva tendence gan vērojama attiecībā uz motobraucējiem, proti, ja 2015.gadā dzīvību zaudēja pieci motociklisti, tad pagājušā gadā tādi bija 11. "Tas skaidrojams ar to, ka cilvēki arvien vairāk iegādājas motociklus, taču iemaņas ne vienmēr ir atbilstošas un arī tiesiskā apziņa klibo, jo gandrīz pusei mirušo nebija braukšanas tiesības," norādīja Krapsis.
Pērn turpinot aktīvāk ieviest fotoradarus, bojāgājušo skaits Rīgas reģionā samazinājies par aptuveni 30%. Tas liecina, ka tehnisko līdzekļu ieviešana samazina vidējo ātrumu, tāpēc samazinās arī negadījuma sekas, uzsvēra Krapsis.

2015.gadā aizturēti 28 šoferi, kas smagas avārijas izraisīja reibumā, bet pērn tādi bija 18 autovadītāji.
Ņemot vērā bojāgājušo skaita samazinājumu Krapsis domā, ka iepriekš nospraustais mērķis līdz 2020.gadam samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu par 50%, salīdzinot ar 2010.gadu, ir kļuvis daudz reālāk sasniedzams. 2010.gadā Latvijā ceļu satiksmes negadījumos gāja bojā 218 cilvēki.

"Iepriekš apstiprinātie satiksmes drošības plāni, citi policijas un pārējo iesaistīto institūciju realizētie pasākumi ir pareizs virziens ceļā uz bojāgājušo skaita samazinājumu, tomēr būtiska nozīme ir ceļu infrastruktūras uzlabošanai, kas diemžēl neiet solī ar sasniegtajiem rezultātiem," pauda Valsts policijas pārstāvis.

Krapsis atzina, ka uztrauc tas, kas notiks pēc 2020.gada, kad Latvijai vairs nebūs pieejams Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums ceļu uzlabošanai. "Tas būs valdības uzdevums risināt ceļa infrastruktūras uzlabošanu, taču nevienā valstī drošība nav lēta un tajā ir jāinvestē," norādīja Krapsis.

Jau vēstīts, ka aizvadītajā gadā Latvijā ugunsnelaimēs bojā gājuši 95 cilvēki, kas ir pēdējo trīs gadu laikā lielākais ugunsgrēkos bojāgājušo skaits, savukārt no ūdenstilpnēm izcelti pērn 110 noslīkušie.