Autokluba LAMB prezidents Juris Zvirbulis izsaka viedokli par plānu līdz 2050. gadam pilnībā novērst bojāeju uz ceļiem Eiropā.
15. jūnijā Hāgā vadošo Eiropas mobilitātes institūciju līderi parakstīja vienošanos sniegt visu iespējamo ieguldījumu satiksmes drošībā, lai līdz 2050. gadam pilnībā novērstu bojāeju uz Eiropas ceļiem (zero traffic fatalities by 2050) . Parakstītāju vidū bija Starptautiskās Automobiļu federācijas 1. reģiona, kas pārstāv Eiropas, Tuvo austrumu un Āfrikas autoklubus (FIA Region 1), Eiropas Autoražotāju asociācijas, Eiropas Auto piegādātāju asociācijas un vairāku citu vadošu Eiropas mobilitātes institūciju līderi. Parakstīšanas ceremonijā piedalījās FIA prezidents Žans Tods un ES Transporta komisāre Violeta Balka, kurai pēc parakstīšanas vienošanās tika simboliski nodota. Deklaratīvs publicitātes triks vai nopietns solis satiksmes drošības stiprināšanā, varētu jautāt Eiropas autovadītājs?
Lai atbildētu uz šo jautājumu nedrīkst vienkāršoti pārcelt šīs dienas satiksmes drošības situāciju, šobrīd dominējošās tendences un esošos instrumentus uz 2050. gadu. Līdz tam laikam būs notikusi ne tikai mobilitātes evolūcija, bet visdrīzāk revolūcija, jo satiksmē dominēs bezpilota transporta līdzekļi, kurus vadīs īpašas vienotās mobilitātes datorprogrammas. Šobrīd pētījumi apliecina, ka 90% negadījumu iemesls ir cilvēciskais faktors, kurš tiks kardināli samazināts, kad spēkratus vadīs nevis cilvēks bet dators. Tas, piemēram, palīdzēs izvairīties no sadursmes krustojumā, jo datorprogramma jau savlaicīgi zinās, ka aiz ēkas vai pat vairāku kvartālu attālumā tuvojas cita automašīna. Tas palīdzēs naktī izvairīties no sadursmes ar meža zvēru, jo radaru uztvērēji, spēs labāk nekā cilvēka acs noteikt zvēra kustību un novirzīt auto, lai izvairītos no sadursmes. Bezpilota mobilitāte iet roku rokā ar transporta elektrifikāciju, jo pamatā datora vadītie spēkrati būs ar elektromotoriem. Ja šodien sūkstamies, ka elektromobiļi ir nepraktiski, jo ir dārgi, var nobraukt nelielu attālumu un maz ir uzlādes vietas, tad tuvāko desmit gadu laikā situācija pilnībā izmainīsies. Tiek prognozēts, ka jau 2022. gadā elektromobiļa un tradicionālā auto cenas izlīdzināsies, arī uzlādes punktu tīkls būs līdzvērtīgs benzīntanku tīklam šodien, bet ar vienu uzlādi nobraucamais attālums būs pieaudzis vairakkārt.
Tomēr arī šodienas satiksmes drošības stiprināšanas instrumenti ir jāpilnveido un nevaram paļauties tikai uz nākotnes mobilitātes revolūciju. Uz Latvijas ceļiem šobrīd darbojas 12 pārvietojamie un 60 stacionārie fotoradari, 40 netrafaretās policijas mašīnas, trafaretās policijas automašīnas, un šogad vēl tiks uzstādīti 40 stacionārie fotoradari, tātad kopumā tie būs 100. Ceļu policisti strādā ar pārnēsājamiem ātruma mērītājiem, un tiek plānots ieviest ātruma kontroli, aprēķinot vidējo braukšanas ātrumu konkrētā ceļa posmā. Tātad ir nopietns tehniskais aprīkojums, lai īstenotu ātruma kontroli, kas būtiski ietekmē satiksmes drošību, jo pētījumi rāda, ka neatbilstoši izvēlēts ātrums ir viens no izplatītākajiem satiksmes negadījumu cēloņiem.
Ātruma kontrole ir cīņa pret sekām, tomēr ne mazāk svarīga ir izpratnes ieaudzināšana gan par satiksmes noteikumu nozīmi, gan kopumā par drošu, tolerantu un tālredzīgu dalību ceļu satiksmē, kas aprakstīta FIA satiksmes drošības Zelta likumos (https://www.fia.com/3500lives) . Tādēļ svarīgi satiksmes drošību apgūt jau sākot no skolas sola, runāt par to mājās ģimenē ar bērniem un rādīt savu personisko priekšzīmi.
Tomēr tehniskais aprīkojums un satiksmes dalībnieku sagatavošana nav vienīgie satiksmes drošības balsti, jo vēl taču ir droši un kvalitatīvi ceļi, drošas gājēju pārejas, gājēju tilti un tuneļi, pretējās braukšanas joslas atdalošie elementi un cita veida infrastruktūra. Ņemot vērā to, ka šobrīd daudzās ar satiksmes drošību saistītās valsts budžeta pozīcijās pietrūkst līdzekļi, ir nepieciešams visu iekasēto soda naudu par satiksmes noteikumu pārkāpumiem atgriezt atpakaļ uz ceļiem, tātad ieplānot tieši tajās izdevumu pozīcijās, kuru mērķis ir satiksmes drošības uzlabošana.
Tādejādi apvienojot šodienas satiksmes drošības stiprināšanas veidus ar izaicinājumiem, kurus mums piedāvās nākotnes bezpilota mobilitāte, ir iespējams panākt, lai ceļu satiksmē nebūtu bojāgājušo.
Autoklubam LAMB kā sabiedriskai organizācijai ir vairāk nekā 20 gadu pieredze satiksmes drošības procesu analīzē. Dalība Starptautiskajā automobiļu federācijā (FIA), kurā ir miljoniem biedru 145 pasaules valstīs, sniedz zināšanas par satiksmes drošības aktualitātēm piecos kontinentos, tādējādi paverot iespēju salīdzinājumiem un labākās prakses meklējumiem Latvijas satiksmes drošībai.
Tad killeru funkcijas no burlakiem pārņems hakeri.