Prevencijas pasākumi nesasniedz autovadītājus recidīvistus, tiek vērtēti risinājumi 4

Preventīvie un par drošību atgādinošie pasākumi ceļu satiksmes dalībniekiem ir svarīgi, tie regulāri jāveic, lai mainītu pārvietošanās paradumus. Vienlaikus, lai mazinātu satiksmes dalībnieku recidīvo pārkāpumu skaitu, jāmeklē citi risinājumi, to atbalsta visi Ceļu satiksmes drošības padomes domnīcas (Domnīcas) dalībnieki.

Domnīcas dalībnieki sēdē, kas notika trešdien, 27. oktobrī, apsprieda prevencijas pasākumu un sodu piemērošanas līdzsvarošanu, kas veicinātu visiem satiksmes dalībniekiem drošāku pārvietošanos.

“Domnīcā pārrunātie jaunie satiksmes negadījumu novēršanas risinājumi iever gan informēšanas kampaņas, gan citas aktivitātes  dažādām mērķa auditorijām - ne tikai autovadītājiem, bet arī mazaisargātajiem satiksmes dalībniekiem. Plašs un daudzpusīgs prevencijas pasākumu kopums dod labu rezultātu, ja sabiedrību uzrunā interaktīvā veidā un bieži atgādina par satiksmes drošības būtiskumu,” komentē Satiksmes ministrijas Sabiedriskā transporta pakalpojumu departamenata direktore Annija Novikova. “Autovadītāji, kas regulāri izdara smagus ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus, ir atsevišķa kategorija, kurai ir jāpiemēro konkrēti mērķēti pasākumi. Tos varētu izveidot nevis Administratīvās atbildības likuma, bet pārkāpumu punktu sistēmas ietvaros, kur atbildību būtu iespējams diferencēt.”

Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics norādīja – ja lielākoties “vidējo” autovadītāju iespējams izglītot un kontrolēt ar preventīvajiem pasākumiem, ir autovadītāju grupa aptuveni, kas sastāda aptuveni 5% no visiem pārkāpējiem, kas regulāri pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus un uz kuru tradicionālās metodes neiedarbojas. Šajā grupā ieskaitāmi autovadītāji, kuri regulāri ievērojami pārkāpj atļauto braukšanas ātrumu, un autovadītāji, kuri vairākkārt pieķerti braucot bez tiesībām – to vidū arī nepilngadīgie. Rinkevics atzīmē – lai ietekmētu šos ceļu satiksmes dalībniekus, jādomā ne tikai par informēšanu, bet arī par kontroles un piespiedu ietekmēšanas pasākumiem.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas Kvalifikācijas departamenta vadītājs Juris Teteris sēdē norādīja, ka uz agresīvajiem autovadītājiem labāk iedarbojas psiholoģiskie kursi nekā drošas braukšanas apmācības. Vienlaikus viņš atzīmēja, ka ar laiku arī šie autovadītāji sāk pieļaut vecās kļūdas, jo arī ar šādiem kursiem ir grūti izmainīt cilvēku uzvedību.

Diskusijā iezīmējās, ka jāievēro īpaša pieeja, arī domājot par recedīvo autovadītāju sodīšanu, jo arī šeit tradicionālās metodes ir neefektīvas. Vienlaikus būtu vērtīgi informatīvi atgādināt gan par ceļu satiksmes negadījumu upuru un viņu tuvinieku traģisko pieredzi, gan sekām, ar kurām var saskarties pārkāpējs – lieli naudas sodi, mantas konfiskācija un cietumsods.   

Daļa no likumpārkāpjiem ir nepilngadīgie, līdz ar to Domnīcas diskusijas izkristalizējās jautājums, vai šīm personām piemērot ilgāku liegumu iegūt autovadītāja tiesības, jo nereti, sasniedzot pilngadību, par sākotnējo pārkāpumu piemērotais liegums tiesību iegūšanai jau beidzies. Tāpat aktualizējās jautājums par iespējām nodrošināt, ka transportlīdzekļa īpašnieks, visbiežāk darba devējs, var uzzināt, ka ar viņa auto pieļauts pārkāpums, piemēram, sēšanās pie stūres alkohola vai narkotisko/psihotropo vielu ietekmē. Vienlaikus šī iespēja jānodrošina, ievērojot pastāvošās datu aizsardzības normas.