Lai brauciens nebeigtos ar traģēdiju: kā pasargāt sevi un citus sliktos braukšanas apstākļos 6

Aizvadītā nedēļa uz Latvijas ceļiem bijusi traģiska – notikuši vairāki smagi satiksmes negadījumi, diemžēl ir bojāgājušie.

Slikti braukšanas apstākļi, ko izraisa sniegs, puteņa apgrūtināta redzamība un slideni ceļi, izmaksā ļoti dārgi: apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) aplēses liecina – vienas sniegotas dienas cena uz Latvijas autoceļiem ir vairāk nekā miljons eiro, tomēr šādu summu var aprēķināt tikai par sabojātajiem transportlīdzekļiem – cilvēka dzīvības cena nav mērāma naudā. Pētot iepriekšējos gadījumus, kad Latvijā strauji mainījušies laikapstākļi un uzsnidzis sniegs, BALTA kopā ar satiksmes ekspertu Oskaru Irbīti apkopojusi izplatītākos negadījumu iemeslus un padomus, kā braukt droši.

Datumi noteikumos – rekomendējoša rakstura! Realitāte bieži ir cita

Latvijā braukšana ar ziemas riepām ir obligāta no 1. decembra, taču pirmais sniegs parasti uzsnieg jau novembrī. “Šobrīd redzam, ka ļoti daudzi autovadītāji gaida pēdējo iespējamo datumu, kad riepas nomainīt pret ziemas apstākļiem paredzētajām. Tas nozīmē gaidīt 30. novembri – formāli pēdējo dienu, kad drīkst braukt ar auto, kuram nav ziemas riepu. Taču pēdējos gados ziema sākas novembra otrajā pusē, un noteikumos minētais datums ir un paliek tikai teorētisks. Tas nebūtu nekas traks, ja autobraucēji uz šo datumu skatītos kā uz “pašu galējo” un savus lēmumus pieņemtu, skatoties laika ziņas, nevis lasot ceļu satiksmes noteikumus. Diemžēl realitātē notiek citādi – daudzi paļaujas uz to, kas rakstīts likumos, nevis uz to, kas aiz loga, tāpēc būtu apsveicami, ja par ceļu satiksmes drošību atbildīgās institūcijas pārskatītu šo datumu un iniciētu izmaiņas,” saka BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs Kristaps Liecinieks.

Vai vispār vajag kaut kur braukt?

Autovadītājam, kurš izbrauc uz ceļa dienā, kad intensīvi snieg, jārēķinās, ka iespēja iekļūt ceļu satiksmes negadījumā ir apmēram trīs reizes lielāka nekā parastā dienā.

“Princips “es braukšu uzmanīgi, ar mani nekas nenotiks” diemžēl nestrādā. Neviens nav pasargāts no tā, ka kļūdīsies kāds cits. Līdz ar to ieteiktu rūpīgi izvērtēt, vai jums vispār kaut kur ir jābrauc. Varbūt var atlikt? Dažās valstīs dienās, kad laikapstākļi braukšanai ir īpaši slikti, tiek slēgti ceļi un apturēta darbība sabiedriskajā sektorā un uzņēmumos. Oponenti apgalvos, ka tas taču ir vajadzīgs tikai tur, kur sniegs ir retums un ceļu uzturētājiem nav vajadzīgās tehnikas ceļu uzturēšanai ziemā. Iespējams, taču šīs valstis ar savu īpašo piesardzību patiesībā ir ieguvējas – cilvēka dzīvības cena tomēr ir vērtējama augstāk nekā viena darba diena,” uzsver Kristaps Liecinieks.

Mašīnai ziemā svarīgas ne tikai ziemas riepas

Satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis uzsver – mēs dzīvojam tādā klimatiskajā zonā, kur ziemā ir visai mainīgi laikapstākļi: sals un sniegs mijas ar atkušņiem, atkalu un lietu. Var uznākt sniegputenis, un var mierīgi snigt lielas pārslas kā Ziemassvētku kartītē. Šādos apstākļos neviens nevar garantēt tīras brauktuves un ideālus braukšanas apstākļus. Ir ziema, ceļi ir slideni, tas ir tikai normāli un ir jāmācās šiem apstākļiem pielāgoties. Tomēr eksperts uzsver – ir pašam jāizdara arī savi mājasdarbi.

“Ir jāsaved kārtībā automašīna – jānomaina ne tikai riepas, bet arī logu mazgājamais šķidrums, logu slotiņas un jāierēķina laiks auto attīrīšanai no sniega. Ja braucam ar sniega kupenu uz jumta un uz pasauli lūram caur mazu, izkasītu šķirbu priekšējā stiklā, juzdamies kā tankā, tad atceramies, ka neredzam ne apkārtējos auto, ne gājējus, ne arī īsti ceļu un ceļazīmes. Šādi ir vislielākās iespējas iekļūt satiksmes negadījumā,” brīdina Oskars Irbītis.

Viņš arī atgādina – ziema ir laiks, kad problēmas var sagādāt pat vasarā nepamanāmi sīki defekti. Piemēram, laikus nenomainīts salona filtrs ventilācijas sistēmā.

Lieti noderēs kvalitatīva logu slotiņa un skrāpis, kā arī sniega lāpsta bagāžniekā, ar ko stāvēšanas vietu iztīrīt vai, ļaunākajā gadījumā, izrakties no kupenas, kurā gadījies nejauši ieslīdēt. “Vilkšanas striķi un piepīpēšanas vadus neaizmirstam! Laikus uzlādējam akumulatoru, ja tas nav pirmā svaiguma. Un netaupām uz riepām. Riepas ir vienīgās, kas mūs notur uz ceļa! Padomājam arī par savu meistarību: varbūt ir vērts aizbraukt uz kādu trasi un nedaudz atjaunināt zināšanas par sānslīdi un vispār braukšanu ziemas apstākļos,” iesaka eksperts.

Viņš arī aicina atcerēties, ka šajā tumšajā aizsalušo logu laikā neesam diez ko pamanāmi, kad kāpjam ārā no ceļmalā novietotas automašīnas – labāk paspīdināt mobilā telefona gaismiņu pa durvju šķirbu, lai citi mūs laikus pamana.

BALTA un eksperti apkopojuši padomus, kā droši braukt sniegotos laikapstākļos.

·         Pirms braukšanas kārtīgi notīriet auto. Slikta redzamība pasliktinās jau tā grūtos braukšanas apstākļus.

·         Paredziet braucienam pietiekami daudz laika – plānošana, izmantojot citu gadalaiku pieredzi, var radīt lieku stresu un uztraukumus.

·         Ja jums ir auto ar automātisko pārnesumkārbu, tad ieslēdziet “mierīgāku” tās darbības režīmu, kas ļaus labāk saglabāt kontroli pār auto un tam neizslīdēt.

·         Izvairieties no straujas gaitas uzsākšanas un straujas bremzēšanas.

·         Uzmanieties no kravas auto satiksmē – uz to jumtiem mēdz sakrāties sniegs un ledus, kurš vēja vai auto šūpošanās rezultātā var nokrist un trāpīt jūsu auto.

·         Uzmanieties no ielu kopšanas tehnikas. To tīrīšanas mehānismi nereti ir platāki par auto gabarītiem, turklāt smiltis, kas tiek kaisītas, var būt sasalušas lielākos vai mazākos gabalos un nodarīt bojājumus jūsu auto.

·         Ja iespējams, novietojiet auto stāvvietā zem jumta. Ja tādas nav, izvēlieties stāvvietas, kur auto novietojuši vairāki citi autovadītāji. Nepieciešamības gadījumā tie varēs palīdzēt, ja jūsu auto iestigs sniegā.

·         Ja stāvvietā sniegs nav tīrīts, vietā, kur plānojat novietot auto, iebrauciet atpakaļgaitā – tādējādi jūs jau sagatavosiet “sliedi”, pa kuru braucot, varēsiet tikt ārā.

·         Ceļu satiksmē pēc iespējas izvairieties apstāties tā, ka kustība jāuzsāk pret kalnu.

·         Ja dodaties uz laukiem, uzlādējiet mobilo telefonu un noteikti paņemiet līdzi lāpstu. Sirds noteikti būs mierīgāka, ja laukos ir kaimiņi ar smago tehniku vai apvidus auto.

·         Ja auto ir iestidzis, vispirms apdomājiet, vai jūsu auto ir iespējams bloķēt diferenciāli un atslēgt vilkmes kontroli. Tas palīdzēs šķērsot aizputināto vietu, bet izvairieties no ilgstošas buksēšanas vienā vietā – vienīgais, ko tā panāksiet, ir dziļākas bedres zem riteņiem.

·         Apsveriet, vai plānoto braucienu ir iespējams atlikt, līdz braukšanas apstākļi ir uzlabojušies.