Neuzmanīga braukšana atpakaļgaitā – viens no biežākajiem negadījumu iemesliem autostāvvietās 35

Kā liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO dati, neuzmanīga braukšana un neprasmīga auto novietošana stāvvietās ik gadu izraisa lielu negadījumu skaitu.

Pagājušogad ERGO saņemts ap 1660 atlīdzību pieteikumu par transportlīdzekļu bojājumiem, kas radušies autostāvvietās. Vidējā atlīdzības summa par šādiem negadījumiem pēdējo piecu gadu laikā pieaugusi par 44 %, pērn sasniedzot 1004 eiro.

Situācijas un sadursmes autostāvvietās mēdz būt dažādas, taču, analizējot apdrošināšanas gadījumus, redzams, ka populārākā autovadītāju kļūda ir neuzmanīga braukšana atpakaļgaitā, kas ir ļoti biežs negadījumu iemesls stāvvietās un stāvlaukumos.

“Atpakaļgaitā izbraucot no stāvvietas, vadītāji nepamana aizmugurē braucošus vai stāvošus auto, kā rezultātā notiek sadursmes. Negadījumus veicina arī stāvvietu šaurība, kas patlaban tiek apspriesta pat likumdošanas līmenī – tā rada situācijas, kad, atverot automašīnas durvis, tiek bojāti blakus novietotā auto sāni. Tāpat pie transportlīdzekļu bojājumiem noved citas autovadītāju kļūmes: neprasme novērtēt sava auto gabarītus, zīmju neievērošana, ceļa nedošana, uzbraukšana apmalēm u.tml.. Tādēļ jāatceras, ka jebkura veida stāvvietās jābūt ļoti vērīgiem, modriem un ceļu satiksmes noteikumi jāievēro tikpat stingri kā uz ielas – stāvlaukumos tiem ir tāds pats juridiskais spēks,” skaidro ERGO Atlīdzību regulēšanas departamenta direktore Ilze Andersone, aicinot ik pa laikam atsvaidzināt auto novietošanas prasmes pie drošas braukšanas speciālistiem, piemēram, “ParkoSkolas” bezmaksas nodarbībās.

Vidējā atlīdzība strauji pieaug

Ik gadu ERGO tiek saņemts vismaz 1500 atlīdzību pieteikumu par auto bojājumiem stāvvietās. Pērn 63 % no tiem bijuši OCTA, 31 % – KASKO, 3 % – DubultOCTA* un 3 % – Zaļās kartes pieteikumi par negadījumiem ārvalstīs.

Kopējais šādu pieteikumu skaits un to sadalījums pa apdrošināšanas veidiem gadu no gada ERGO būtiski nemainās, taču vidējā atlīdzības summa remonta izmaksu pieauguma dēļ diezgan strauji palielinājusies. 2018. gadā tā bija 697 eiro, 2021. gadā – 754 eiro, bet pērn jau 1004 eiro.

Aizvadītā gada lielākā ERGO atlīdzība, kas izmaksāta par negadījumu autostāvvietās, ir 8574 eiro – kad automašīna, atpakaļgaitā izbraucot no stāvlaukuma, izraisīja sadursmi ar citu, garāmbraucošu, transportlīdzekli. Otra lielākā atlīdzības summa – 5944 eiro – saistīta ar negadījumu, kad autovadītājs stāvlaukumā nodarīja bojājumus trim automašīnām un kioska sienai. Vēl vairākas no lielākajām atlīdzībām izmaksātas par negadījumiem ārvalstīs, kur stāvlaukumos bojāti smagie transportlīdzekļi.

Bez steigas!

Kas jāievēro, lai veiksmīgi noparkotos, skaidro “Drošas Braukšanas Skolas” vadītājs Jānis Vanks:

• Stāvvietas ir dažādas, un pirmais, ko noteikti vajadzētu darīt, ir novērtēt brīvās vietas platumu un automašīnas izmērus – jāmācās sajust sava auto gabarīti. Tā ir prakses lieta. Speciālistu pavadībā šīs iemaņas var uzlabot, piemēram, piesakoties projektam “ParkoSkola”.
• Otrs svarīgs faktors ir ceļu satiksmes noteikumu ievērošana. Noteikti jāatceras, ka stāvlaukumos darbojas tie paši ceļu satiksmes noteikumi, kas citviet – ātruma ierobežojumi, zīmes un pārējie norādījumi. Noteikti nedrīkst aizmirst, ka daudzviet darbojas “labās rokas likums”, ja ir vienādas nozīmes krustojumi.
• Noteikti jāievēro horizontālie apzīmējumi. Svarīgi ir novietot automašīnu starp līnijām, tām neuzbraucot. Ja visi novietos automašīnu precīzi līnijās, tad arī būs mazāka iespēja piedzīvot nepatīkamas situācijas un apskādēt automašīnas.
• Veicot manevrus atpakaļgaitā, nedrīkst steigties. Rūpīgi jāpārliecinās, ka aizmugurē nav šķēršļu, netuvojas automašīnas vai gājēji. Nekādā gadījumā nedrīkst novērst uzmanību ar blakus lietām.
• Jāuzmanās no uzbraukšanas apmalēm. Katra situācija jāizvērtē individuāli, bet kopumā nav nepieciešams parkoties tā, lai riteņi atsistos pret apmali.
• Braucot ārā no stāvlaukuma, kurā no abām pusēm stāv automobiļi, jāizvairās no priekšlaicīgas stūres griešanas. Vispirms jāpabrauc taisni ārā no stāvvietas un tikai tad var sākt veikt manevru. Pretējā gadījumā pastāv liela iespēja aizķert paralēli stāvošos auto.
• Uzmanīgi jāver vaļā auto durvis pat, ja šķiet, ka attālums no blakus stāvošajām automašīnām ir drošs. Stāvvieta jāizvēlas, vadoties pēc auto gabarītiem – ja redzam, ka kāds novietojis automašīnu pārāk tuvu līnijai, labāk nenovietot auto blakus un pameklēt citu, plašāku vietu.
• Novietojot auto, jāatceras par stāvbremzes lietošanu, lai automašīna nesāktu ripot. Latvijā nav tik izteikta reljefa, bet ārvalstīs, novietojot auto slīpumā, papildus stāvbremzei tiek izmantoti auto riteņi, iegriežot stūri tā, lai riteņi balstītos pret apmali un neļautu automašīnai ripot.