Vairāk nekā puse, 67%, Latvijas autovadītāju atzinuši, ka pēdējās 30 dienās ir pārkāpuši atļauto braukšanas ātrumu apdzīvotās vietās. Vēl lielāks autovadītāju skaits – 78%, norāda, ka ir steigušies ātrāk, nekā atļauts ārpus apdzīvotām vietām, liecina ceļu satiksmes dalībnieku attieksmes tiešsaistes aptaujas ESRA3 rezultāti.
. Pārsniegtais ātrums būtiski palielina ceļu satiksmes negadījuma seku smagumu, uzsver VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) statistikas datu apstrādes vadītājs Juris Kreicbergs.
Bremzēšanas procesu, pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu, skaidro J.Kreicbergs: “Braucot ar 60 km/h stundā atļautā ātruma 50 km/h vietā, pārsniegtie 10 km/h ceļu satiksmes negadījumā var radīt sadursmi ar ievērojami lielāku ātrumu. Piemēram, ja pēkšņi uz ceļa ir izskrējis gājējs tādā attālumā, ka, braucot ar 50 km/h, veicot avārijas bremzēšanu, automobilis apstātos tieši pirms gājēja, tad braucot ar 60 km/h ne tikai bremzēšanas ceļš būs garāks, bet automobilis gājējam uztrieksies virsū ar vairāk nekā 40 km/h lielu ātrumu, radot smagus ievainojumus vai letālas sekas.”
Ņemot vērā VSIA “Latvijas Valsts ceļi” apkopotos datus par ātruma plūsmu uz valsts ceļiem pērnā gada septembrī un oktobrī, vien ceturtā daļa (24%) ievēroja un nepārsniedza atļauto braukšanas ātrumu 90 km/h. Pārējie autovadītāji braukuši virs atļautā ātruma robežas. Nereti ātruma pārsniegšana iet roku rokā ar agresīvas braukšanas pārkāpumiem, tostarp, riskantiem un bīstamiem apdzīšanas manevriem. ERGO apdrošināšanas atlīdzībām ik gadu tiek pieteikts ap 100 dažādu negadījumu, kas saistīti ar bīstamiem apdzīšanas manevriem. Pērn atlīdzībās par tiem ERGO izmaksāja 235 000 eiro.
Uz Latvijas autoceļiem ļoti bieži novērojama pārgalvīga, agresīva un no satiksmes drošības viedokļa absolūti nepamatota apdzīšana, kuras rezultātā nekas netiek iegūts – ne laika ietaupījums, ne kas cits. Autovadītāji, nepārliecinoties par drošību un satiksmē steidzoties, pamatīgi apdraud sevi, savus līdzbraucējus un citus satiksmes dalībniekus. “ERGO pieteikts daudz apdrošināšanas atlīdzību gadījumu, kad, pēdējā brīdī mēģinot izvairīties no frontālas sadursmes un atgriezties atpakaļ savā joslā, apdzenošās automašīnas aizķērušas tajā pašā virzienā braucošos auto. Agresīvas, nepārdomātas apdzīšanas dēļ notiek arī frontālas sadursmes un nobraukšana no ceļa – nereti ar ļoti smagām sekām. Tādēļ aicinām autovadītājus būt atbildīgiem un rūpīgi izvērtēt apdzīšanas manevra nepieciešamību un drošu iespēju to veikt, kā arī ievērot braukšanas ātrumu, kas ir viens no drošas satiksmes pamatprincipiem,” stāsta Sanita Rubene, ERGO Atlīdzību regulēšanas departamenta direktore.
ERGO pieteiktie apdrošināšanas gadījumi liecina, ka arī apdzīvotās vietās neatbilstošs braukšanas ātrums var novest pie ļoti traģiskām sekām. “Tā, piemēram, kāds autovadītājs, apdzīvotā vietā stipri pārsniedzot atļauto ātrumu, nespēja savaldīt transportlīdzekli, iebrauca nožogojumā, apgaismes stabā, luksoforā un pēc tam uzbrauca gājējam, kurš notikuma vietā zaudēja dzīvību. Apdzīvotās vietās ir vairāk mazaizsargāto satiksmes dalībnieku, tāpēc ir daudz lielāks risks tieši uzbraukt gājējam vai velosipēdistam, kuri parasti cieš daudz smagāk,” uzsver S.Rubene.
Taču ātruma pārkāpējiem jārēķinās: ja pēc ceļu satiksmes negadījuma ekspertīzē tiek pierādīts, ka atļautais braukšanas ātrums avārijas brīdī ir būtiski pārsniegts un šis apstāklis ir saistāms ar negadījuma rašanos un tā sekām, pastāv iespēja, ka KASKO polises noteikumi neparedzēs zaudējumu atlīdzināšanu šādā situācijā. Atļautā kustības ātruma pārsniegšana tiešā veidā palielina zaudējumu apjomu un cietušo traumas.
Jā, taču neaizmirsīsim, ka tie, kas brauc krietni zem atļautā, bez redzama iemesla, rada lielāko daļu no iemesliem bremzēšanām un bīstamiem manevriem. Nav viss tikai melns un balts.