Satiksmes ministrija, uzsākot kampaņu “Pilsētas bīstamās vietas”, aicina satiksmes dalībniekus būt uzmanīgiem bīstamos infrastruktūras punktos
Satiksmes ministrija un kompānija Ernst & Young sadarbībā ar Eiropas Komisiju uzsāk kampaņu "Pilsētas bīstamās vietas", kuras mērķis ir samazināt ceļu satiksmes negadījumu skaitu, kuros iesaistīti elektroskrejriteņu vadītāji. Pagājušajā gadā uz Latvijas ielām notika vairāk nekā 700 šāda veida negadījumi, kas skaidri norāda uz nepieciešamību uzlabot ceļu satiksmes drošību un veicināt savstarpēju cieņu starp visiem satiksmes dalībniekiem.
Kampaņas “Pilsētas bīstamās vietas” galvenais mērķis ir samazināt negadījumu skaitu, īpašu uzmanību pievēršot potenciāli bīstamām infrastruktūras vietām, piemēram, krustojumiem, vārtrūmēm un gājēju pārejām. Lai sasniegtu šo mērķi, nepieciešams veicināt savstarpēju cieņu starp visiem satiksmes dalībniekiem, īpaši izceļot, kādiem riskiem pakļauti mazaizsargātie ceļu satiksmes dalībnieki. Kampaņas vizuālajā valodā tiek izmantoti daudziem zināmie Ceļu satiksmes noteikumu testa elementi, lai veidotu sasaisti ar jau esošiem materiāliem un palielinātu izpratni par drošas satiksmes nozīmi.
“Lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību, visiem ceļu satiksmes dalībniekiem, īpaši autovadītājiem, ir jāievēro noteiktie ātruma ierobežojumi, tāpat jābūt vērīgiem vietās ar intensīvu gājēju plūsmu. Jāapzinās, ka bez savstarpējas cieņas starp gājējiem, velosipēdistiem un autovadītājiem satiksme nevar būt droša. Visiem jāievēro Ceļu satiksmes noteikumu prasības, tāpat īpaši uzmanīgiem jābūt nepārredzamās un bīstamās vietās. Veicinot drošu braukšanas kultūru un atbildīgu uzvedību uz ceļa, mēs varam samazināt ceļu negadījumu skaitu un padarīt ceļus drošākus ikvienam,” norāda Jānis Kalniņš, Satiksmes ministrijas Sabiedriskā transporta pakalpojumu departamenta direktores vietnieks.
Tieši fakts, ka autovadītāji un elektroskrejriteņu braucēji nepietiekami samazina ātrumu pirms gājēju pārejām, nepārredzamās vietās, izbraucot no blakusteritorijām, rada bīstamās situācijas. Gājēju pārejas bieži tiek ignorētas, autovadītājiem neapturot transportlīdzekļus un nedodot priekšroku gājējiem. Neatbilstoši marķēti un neapgaismoti ceļa posmi palielina sadursmju risku, jo ceļu satiksmes dalībnieki bieži neievēro braukšanas joslu sadalījumu.
Arī Latvijā tiek vēroti un apzināti labās prakses piemēri no citām valstīm, kur satiksmes drošība ir labākā līmenī. Piemēram, Zviedrijā un Nīderlandē ir noteikti zemāki ātruma ierobežojumi elektroskrejriteņiem. Zviedrijā un Dānijā ir ieviests ātruma ierobežojums 20 km/h, bet Francijā un Itālijā šis ātrums ir 20 km/h ar papildu ierobežojumiem vietās ar lielu gājēju plūsmu.
Vienlīdz aktuāla problēma gan autovadītāju, gan elektroskrejriteņu braucēju vidū ir vadīšana reibumā. Daudziem elektroskrejriteņu braucējiem brīvdienu vakaros ir paradums izmantot elektroskrejriteņus, lai nokļūtu mājās. Tāpēc jāapzinās, ka elektroskrejriteņa vadīšana reibumā arī ir bīstama, par ko draud stingri sodi, bet visbargākais sods diemžēl var būt arī kritiens ar smagām traumām.
Cita starpā, 2023. gadā Latvijā kopumā notika 142 ceļu satiksmes negadījumi ar letālu iznākumu. Uz miljons iedzīvotājiem tas veido 75 personas, kas ir ievērojami augstāks rādītājs nekā vidēji ES – 46. Jāpiebilst, ka, salīdzinot ar 2022. gadu, ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits palielinājās par 29 personām. Izplatītākais ceļu satiksmes negadījumu veids 2023. gadā bija sadursmes ar gājējiem, kas notika 776 reizes, veidojot 38,3% no visiem negadījumiem un ietverot 30 letālus gadījumus. Otrs lielākais negadījumu veids bija sadursmes ar citiem transportlīdzekļiem, kas notika 561 reizi, veidojot 28,2% no visiem negadījumiem un ietverot 11 letālus gadījumus.
Nu, tāpēc jau ar velo brauc pa brauktuvi jo braukšana pa ietvi kā te daži grib uzspiest, ir tikpat lēna kā iešana kājām, ja negribi uzbraukt gājējam vai pārlidot pāri kapotam.
Kur tev jāskrien? Ātruma slāpēšana mašīnām redz ir ok, bet kad ar velosipēdu jāpiebremzē vai jāpastumj, tad gabals nokritīs? Varētu padomāt ka pats Toms Skujiņš komentē, bet parasti lielākie pļurkšķi ir vanabī riteņbraucēji, bet patiesībā alus vēders traucē kurpes aizšņorēt un dusmīgi uz visu pasauli, jo sievai vairs nedod un tik stāsta kāds kaimiņām smuks BMW, kamēr tu te ar savu salieķi uz ciema veikalu pēc maizes ķieģelīša braukā, jo staigājot jau aizdusa piemetās.
Te jau mēs nonākam pie tā, ka vietās kur pilsētā daudz gājēju auto ātrumam jābūt 20km/st un pārējām jābūt 15cm virs brauktuves - nu kur tad jāskrien, neesi tak rallija pilots.
Un kur es braucu ar salieķi, nav svarīgi. Varbūt pēc maizes, varbūt iešaut kukulīti krāsnī tavai sievai jo manējā vairs nedod 😊
Ja vēl vairāk riteņbraucēji pārvietosies pa brauktuvi, tad cietumi būs pilni ar autovadītājiem, kas ir sabraukuši velosipēdistus. Tāpēc, ka lielākajai velosipēdistu daļai nav nekādu zināšaanu par CSN. Viņiem ir tikai tiesības, bet nav pienākumi.
AVji panāks to, ka pilsētās 20km/st būs maksimālais atļautais.