Auto vadīšanas eksāmens liek daudziem pasvīst, un īpaši sarežģīti šķiet uzdevumi stāvlaukumā, kad auto ir jānovieto dažādās pozīcijās. Šķiet, ka šīs prasmes ir pastāvīgi nepieciešams atsvaidzināt ne tikai pirms braukšanas eksāmena.
Teju katrs trešais Latvijas autovadītājs autostāvvietā ir piedzīvojis ceļu satiksmes negadījumu, atklāj If Apdrošināšanas veiktā aptauja. Pārsteidzoši, ka 33% no tiem negadījumu autostāvvietā ir piedzīvojuši divas vai trīs reizes un 1% – pat četras vai piecas reizes. Negadījumi autostāvvietās ir nereta parādība, un tiem bieži vien ir citi cēloņi, nekā vairums cilvēku domā.
Nekārtība autostāvvietā – tā ir pilsētas ikdiena
“Cilvēki domā, ka šādi ceļu satiksmes negadījumi parasti notiek, neuzmanīgi braucot, piemēram, skatoties mobilajā tālrunī vai braucot pārāk ātri. Taču tos gandrīz vienmēr izraisa viens un tas pats iemesls – nepareizi novietoti transportlīdzekļi. Nepareizi novietota automašīna, motocikls, velosipēds un mūsdienās arī elektriskais skrejritenis ne tikai traucē citiem satiksmes dalībniekiem, bet arī izraisa negadījumus. Jāņem vērā arī tas, ka par transportlīdzekļa nepareizu novietošanu, t.i., novietošanu, neievērojot ceļazīmes un norādes, transportlīdzekļa īpašnieks var tikt sodīts ar 30 eiro naudas sodu,” stāsta apdrošināšanas sabiedrības If Apdrošināšana transportlīdzekļu atlīdzību grupas vadītājs Ģirts Kubliņš.
If eksperts norāda, ka nereti tiek fiksēti gadījumi, kad automašīna ir novietota pārāk tuvu citam transportlīdzeklim un, atverot durvis, otrs transportlīdzeklis tiek saskrāpēts vai iebuktēts. Visbiežāk autostāvvietās notiekošo ceļu satiksmes negadījumu laikā tiek sabojātas automašīnu durvis un priekšējie un aizmugurējie buferi. Ja ir jāizvelk tikai bukte vai jāizslīpē neliels skrāpējums, izmaksas būs salīdzinoši nelielas – daži desmiti eiro, turpretim, ja sadursmes laikā ir stipri cietis buferis vai lukturi, izmaksas var būt arī virs 2000 eiro. Tiek novērota arī tendence, ka biežs negadījumu cēlonis ir autostāvvietā esošo norāžu neievērošana un, ja norāžu nav, labās rokas likuma neievērošana.
Vai pēc ceļu satiksmes negadījuma vienmēr ir jāizsauc policija?
Kā norāda aptaujas dalībnieki, lielākā daļa autovadītāju (58%) ir spējuši draudzīgi vienoties par to, kurš autovadītājs vainojams autostāvvietā notikušajā negadījumā. Tomēr ir arī citādi gadījumi – 4% aptaujāto atbildēja, ka ceļu satiksmes negadījums tika reģistrēts, taču netika panākta vienošanās par to, kurš autovadītājs ir bijis vainīgs. 4% aptaujāto atbildēja, ka viņi notikuma vietu pameta, nereģistrējot notikušo un nebrīdinot otru autovadītāju, savukārt 13% aptaujāto sacīja, ka vainīgs ir bijis otrs autovadītājs, kurš notikuma vietu pameta, nereģistrējot notikušo.
Daļa autovadītāju izvēlējās vecmodīgu pieeju un pēc neliela ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanas autostāvvietā atstāja zīmīti ar savu kontaktinformāciju (2%), savukārt citi pēc notikušā atrada šādu zīmīti uz sava transportlīdzekļa (2%). 6% aptaujāto atbildēja, ka nepatīkamo situāciju risinājuši, uz vietas samaksājot otram autovadītājam nodarītos zaudējumus vai saņemot naudu no vainīgā. Veseli 11% aptaujāto teica, ka neviens no autovadītājiem nevēlējās tērēt laiku, tāpēc vienkārši nereģistrēja notikušo.
“Iesakām pēc sadursmes zvanīt uz tālruņa numuru 110 un ziņot par notikušo. Ja notikuma vietā otras automašīnas īpašnieka nav, policijas darbinieki palīdzēs viņu atrast. Ierodoties otra transportlīdzekļa īpašniekam, kopā aizpildiet saskaņoto paziņojumu par notikušo. Ja otras automašīnas vadītājs nav sasniedzams, notikušo reģistrēs policijas darbinieki. Lai situāciju atrisinātu ātrāk un raitāk, vēlams otra auto īpašniekam iedot savu kontaktinformāciju. Gadījumos, kad autovadītāji nespēj vienoties, kurš autovadītājs ir vainojams notikušajā, ļoti svarīgi pēc sadursmes nekavējoties veikt fotofiksāciju un izsaukt policiju,” iesaka Ģ. Kubliņš.
Pat ja sadursme ir ļoti neliela un bojājumi šķiet nebūtiski, ieteicams ar otru autovadītāju vismaz apmainīties ar kontaktinformāciju un ar mobilo tālruni veikt fotouzņēmumus. Pēc G. Kubliņa teiktā, gadās, ka cilvēki satraukuma dēļ nepamana nodarītos bojājumus vai tie šķiet nebūtiski, bet pēc dažām dienām aina jau šķiet citāda un tad ir nepieciešams atrast otru ceļu satiksmes gadījuma dalībnieku.
If eksperts arī atgādina, ka par bēgšanu no notikuma vietas var tikt piemērots sods (no 70 līdz 200 eiro) ar transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu uz laiku no trim mēnešiem līdz diviem gadiem vai bez transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizlieguma.
ir vēl viena lieta - stāvvietas ir saprojektētas ar iespējami vismazāko izmēru un ar lielāko iespējamo skaitu, līdz ar to rezultāts - kā siļķes mucā, ne durvis atvērt aizvērt, ne izbraukt iebraukt, parasti 2,50m platumā un 5m garumā