Kopš 2015.gada ir samazinājusies iedzīvotāju paustā gatavība ar ieročiem rokās aizstāvēt Latviju, piektdien pētījuma "Mediju patēriņš un Krievijas propagandas ietekme" prezentācijā teica Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens.
Ja 2015.gadā gatavību Latviju aizstāvēt ar ieročiem pauduši kopumā 40% aptaujāto, tad 2022.gadā - 32% respondentu.
Viņš uzsvēra, ka tā ir paustā gatavība, un to nevar tieši attiecināt uz situāciju, ja tiešam nāktos Latviju aizstāvēt ar ieročiem.
Ikstens atzina, ka šī ir satraucoša informācija un tā būtu jāuztver kā trauksmes zvans, kas mudinātu analizēt, kas mūsu sabiedrībā notiek.
Tāpat pētījumā secināts, ka cilvēkos nostiprinājies uzskats par Eiropas morālo pagrimumu un polarizējušies uzskati par fašisma atdzimšanu Latvijā.
Latvijas iedzīvotāju ieskatā kopš kara intensificēšanās Ukrainā mazinās Krievijas ietekmīgums pasaules ekonomikā un politikā.
Kā vienu no būtiskākajiem secinājumiem Ikstens akcentēja to, ka mediju patēriņam statistiski ir mazāka ietekme uz cilvēku atbildēm, nekā valdības un politiskās elites darbības vērtējumam.
Viņš pieļāva, ka paustās gatavības aizstāvēt Latviju ar ieročiem samazinājums, iespējams, ir saistīts ar to, kā Latvija ir funkcionējusi visus šos gadus. Pētījums parādot, ka mediju patēriņam nav tik liela nozīme, kā valdības darba vērtējumam.
Diskusijā izskanēja arī informācija no citiem pētījumiem, kas apliecināja to, ka gatavība aizstāvēt Latviju ar ieročiem ir samazinājusies. Taču citās jomās situācija esot mainījusies pozitīvi. Piemēram, būtiski pieaudzis atbalsts Ukrainai un Ukrainas bēgļu uzņemšanai Latvijā.
Diskusijā izskanēja dažādi minējumi, par iemesliem, kas varētu būt ietekmējuši cilvēku izvēles, tika diskutēts par nacionalitātes faktoru atbilžu izvēlēs.
Tāpat izskanēja tēzes par mediju lomu, pilsoniskā patriotisma veicināšanu u.c.
Kā pēc pētījuma prezentācijas aģentūrai LETA atzina Saeimas deputāts Raivis Dzintars (NA), tas, ka cilvēki pauduši mazāku gatavību ar ieročiem rokās aizstāvēt Latviju ir nepatīkams pārsteigums.
Viņš gan uzsvēra, ka nevajadzētu izdarīt pārsteidzīgus secinājumus bet šo jautājumu vajadzētu pētīt dziļāk. Katrā ziņā to bez uzmanības atstāt nedrīkst.
Savukārt par secinājumu, ka mediju ietekme uz cilvēku atbildēm ir mazāka, nekā valdības un politiskās elites darbam, Dzintars atzina, ka politiķi pieļauj kļūdas. Taču šī patiesība esot abstrakta un neko nedodot. Viena sabiedrības daļa nepiekritīs vienai partijai, cita citai un kādam vienmēr nepatiks pieņemtais gala lēmums, skaidroja Dzintars. Tādēļ, vienmēr noveļot visu vainu uz politiķiem, mēs varam gūt gandarījumu, ka paši neesam ne pie kā vainīgi, bet diezin vai tas dos kādu risinājumu, teica politiķis.
Aptauja veikta 2022.gada oktobrī aptaujājot 1600 respondentus no 18 līdz 74 gadu vecumam.
Kā ziņots, šodien Rīgā notiek projekta "Mediju patēriņš un Krievijas propagandas ietekme" rezultātu prezentācija un diskusija "Kā veicināt noturību pret Krievijas propagandu?".
Dzīvība ir pēdējā lieta ar ko mētāties!