30. un 31. oktobrī Latviju apmeklēja Starptautiskās automobiļu federācijas (FIA) 1. reģiona prezidents Verners Kraus (Werner Kraus) un 1. reģiona ģenerāldirektors Jakobs Bangsgards (Jacob Bangsgaard). FIA 1. reģions ir vadošā struktūra, kas apvieno 106 autoklubus un 36 miljonus to biedru Eiropā, vidējos austrumos un Āfrikā.
Ņemot vērā plašo starptautisko redzējumu un vērtējumu, Autoklubs LAMB uzdeva jautājumus Jakobam Bangsgardam par tēmām, kuras jau ilgstoši nodarbina autovadītāju prātus Latvijā, piemēram, fotoradaru izmantošana, augstie ikgadējie obligātie maksājumi un citas aktualitātes.
Kā Jūs varētu aprakstīt automobiļu klubu jaunās iespējas un priekšrocības pēc iestāšanās Starptautiskā Automobiļu Federācijā (FIA)?
Iestāšanās FIA nozīmē, ka Jūs esat daļa no 232 nacionālo autoklubu un tūrisma organizāciju tīkla 134 pasaules valstīs. Tas dod iespēju apgūt labāko citu klubu praksi, piemēram, tādās jomās kā klubu biedru pakalpojumi, klubu darbība, savstarpējā komunikācija vai pārvaldības pilnveidošana.
Pasaulē labi atpazīstamais FIA nosaukums ļauj klubiem nacionālā līmenī demonstrēt, ka viņi ir daļa no plašā starptautiskā tīkla. Būt FIA biedram nozīmē arī saņemt atbalstu sadarbībai ar citiem klubiem, vai gadījumiem, kad ir nepieciešamas jaunas zināšanas vai prakse konkrētu problēmu risināšanai, ar kurām klubi ikdienā var saskarties.
Ir dažādas vīzijas par turpmāko mobilitātes attīstību pilsētās. Daži cilvēki redz tās bez jebkādiem CO2 izmešiem, kur galvenie pārvietošanās līdzekļi ir velosipēdi, dažādi elektromibiļi, hibrīdi un sabiedriskais transports, cik vien “zaļš” iespējams. Citi vēlētos attīstīt pilsētu infrastruktūru, būvēt jaunus ceļus un stāvvietas privātajām automašīnām. Kādā nākotnes pilsētā Jūs vēlētos dzīvot?
Pilsētu mobilitātes ilgtspējīgā attīstība nākotnē izraisa mums lielas bažas. Ir skaidrs, ka vēl ir daudz darāmā, lai uzlabotu drošību un vidi pilsētās. Un ja Jūs uzdodat jautājumu man, tad es personīgi gribētu dzīvot drošā un tīrā pilsētā.
Galvenā diskusija būs par to, kā to panākt un kā dažādie transporta veidi var strādāt kopā, lai nodrošinātu vislabākos mobilitātes risinājumus iedzīvotājiem. Es neticu, ka ilgtspējīgs risinājums būtu atrasts, izmantojot piekļuves ierobežojumus un naudas iekasēšanu, jo tas tikai padarītu ikviena cilvēka dzīvi pilsētā vēl sarežģītāku. Mums ir nepieciešams koncentrēties uz saprātīgo risinājumu attīstību, ņemot vērā individuālās pārvietošanas vajadzības ilgtspējīgā veidā.
Autovadītājiem gandrīz visā pasaulē ik gadu ir jāmaksā dažādi nodokļi un jāveic citi maksājumi. Kāds ir Jūsu viedoklis par saiknēm starp iespējamo šo maksājumu pieaugumu un mobilitātes attīstību?
Pēc mūsu domām, autovadītājs jau tagad maksā daudz vairāk, nekā viņš izmanto no infrastruktūras. Tādēļ jebkādai diskusijai par turpmāko nodokļu piemērošanu un citu maksājumu iekasēšanu jābalstās tikai uz izmaksu neitrāliem risinājumiem, kad vienu nodokļu pieauguma gadījumā citi tiek samazināti. Valdības iekasēšanas institūciju darbs ir meklēt citus ieņēmumus krīzes laikā, un tam nav nekāda sakara ar mobilitātes uzlabošanu.
Vai, Jūsuprāt, ātruma fiksēšanas fotokameru ieviešana ir tikai valsts institūciju jautājums vai privātajiem partneriem arī ir iespēja būt iesaistītiem?
Satiksmes noteikumu izpildes stiprināšana – tā ir skaidra drošības priekšrocība. Fotoradari var palīdzēt uzlabot drošību tādās vietās, kur notiek smagie ceļu satiksmes negadījumi, vai kur īpaša uzmanība jāpievērš mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku aizsardzībai. Diemžēl dažas valstis to atkal redz tikai kā naudas iekasēšanas instrumentu un soda satiksmes dalībniekus pat par nelieliem pārkāpumiem.
Un tas šķiet diezgan negodīgi vietās, kur varas iestādes nesniedz pietiekamu informāciju par konkrētiem ātruma ierobežojumiem, kur vadītāji var tikt sodīti, pašiem nezinot par izdarīto pārkāpumu. Braukšanas ātruma ierobežojumi ir jāievēro, bet tiem jābūt skaidri zināmiem patērētājam ar ceļazīmju palīdzību.
Vai Jūs ticat, ka “50by50” globālās degvielas ekonomijas iniciatīvas mērķi tiks sasniegti?
Padarīt transportu “zaļāku” parasti nozīmē padarīt šo transportu lētāku. Mēs atzinīgi vērtējam tehnoloģiskus risinājumus, kas var samazināt CO2 izmešu daudzumu, jo jūs tikai saņemsiet tīrāku gaisu, jūs arī saņemsiet zemākas degvielas izmaksas. Pamudinājums uz tīro un efektīvo transportu ir vienmēr apsveicams, tomēr mums nevajadzētu koncentrēties uz kādu konkrētu tehnoloģiju, bet vairāk - uz dažādu efektīvāko tehnoloģiju izmantošanu. Atdeve no ieguldījumiem automašīnas pircējam var būt diezgan ātra, ņemot vērā pašreizējās degvielas cenas.
Eiropas Komisijas ierosinātais mērķis līdz 2020.gadam panākt CO2 izmešu apjomu vieglajiem automobiļiem 95g/km ir reāls un mēs pilnībā atbalstām šo pieeju. Komisija uzskata, ka vidusmēra autoīpašnieks ietaupīs 340EUR pirmajā ekspluatācijas gadā un 2904 līdz 3836EUR (atkarībā no degvielas cenas) kopumā visā auto izmantošanas laikā, kuru rēķinām 13 gadus ilgu. Jo augstāka būs naftas cena, jo lielākie būs kopējie ietaupījumi.
Viens no nopietniem jautājumiem, par ko diskutē FIA, ir seniori kā autovadītāji. Kāds domā, ka seniori vada transportlīdzekli pat labāk, nekā gados jaunākie cilvēki, citi domā, ka vecākie vadītāji provocē bīstamas situācijas uz ceļiem un viņu prasmes būtu jāpārbauda. Ko Jūs domājat par šādiem dažādiem viedokļiem?
Viena no galvenajām bažām ceļu satiksmes drošībā ir jaunie autovadītāji, un galvenokārt vīrieši. Mēs neuzskatam, ka vecākie vadītāji ir vairāk bīstami satiksmei, taču uzskatam, ka daudz ko var darīt, lai palīdzētu viņiem vairāk iemācīties izmantot automašīnu jaunās tehnoloģijas gan no drošības, gan no atbalsta viedokļa. Mēs visi varam gūt labumus no papildus autovadītāju apmācībām gan domājot par drošību, gan ekonomisku braukšanu. Daudzi no mūsu klubiem ir iesaistīti šajos pasākumos.
Autokluba LAMB prezidents Juris Zvirbulis izteica patiesu gandarījumu par FIA viedokli dažādos Latvijas autovadītājiem svarīgos jautājumos, piemēram, vērtējot fotoradaru ieviešanas gaitu vai ikgadējos autovadītāju obligātos maksājumus. „Autoklubs LAMB jau ilgstoši pievērš gan amatpersonu, gan plašas autovadītāju saimes uzmanību dažādām, mūsuprāt, nesakārtotām problēmām. Vērtējot fotoradaru sāgu, esam uzsvēruši, ka tieši procentuālais 35% ieņēmumu maksājums privātajam partnerim ir nepareizs, jo orientēts un peļņas gūšanu nevis satiksmes drošības stiprināšanu. Tādēļ svarīgs mums ir FIA, kā miljoniem biedrus apvienojošas organizācijas viedoklis, kurš sakrīt ar mūsu domām un apliecina, ka šī naudas pelnīšanas kļūdainā prioritāte fotoradaru tematikā nav tikai Latvijas specifika, bet ar tādu problemātiku ir saskārušies arī autovadītāji citās valstīs, un autoklubu reakcija vienmēr bijusi vērsta pret fotoradaru pārvēršanu no satiksmes drošību stiprinoša aprīkojuma par naudas pelnīšanas mašīnu,” uzskata Autokluba LAMB prezidents Juris Zvirbulis.
Attēlā no kreisās Starptautiskās automobiļu federācijas (FIA) 1. reģiona prezidents Verners Krauss (Werner Kraus) , Autokluba LAMB prezidents Juris Zvirbulis un 1. reģiona ģenerāldirektors Jakobs Bangsgards (Jacob Bangsgaard).
"Braukšanas ātruma ierobežojumi ir jāievēro, bet tiem jābūt skaidri zināmiem patērētājam ar ceļazīmju palīdzību."
Nu normāli teikts. Vai tad mums kaut kur ir fotoradari un nav zīmes par atļauto ātrumu?