Viens dzīvnieks - vidēji 676 lati 7

Arvien biežāk apdrošinātāji saņem atlīdzību pieteikumus, kuros kā iemesls norādīta sadursme ar dzīvnieku. Kā liecina Latvijā lielākās apdrošināšanas sabiedrības BALTA (RSA Grupa) jaunākie dati, pērn fiksēti 515 gadījumi, kad automašīna piedzīvojusi sadursmi ar dzīvnieku, un vidējais zaudējumu apmērs aprēķināts 676 latu apjomā.

 Pērn janvārī reģistrēts viens no lielākajiem sadursmju skaitiem, savukārt atlīdzības rekords bijis 11 561 lats. Kopumā pagājušajā gadā par sadursmēm ar dzīvniekiem BALTA segusi zaudējumus 348 000 latu apmērā, kas ir par 20% vairāk nekā 2011.gadā.

Pērn visbiežāk jeb apmēram 50% BALTA reģistrētajos gadījumos automašīnas sadursme notikusi ar stirnas. 10% gadījumu sadursme notikusi ar neidentificētu dzīvnieku, kad cietušā auto īpašnieki nav spējuši precizēt dzīvnieka sugu un tas pēc negadījuma pazudis no redzesloka. Tāpat 10% gadījumu notriekti suņi. Savukārt 8% gadījumu sadursmi izraisījušas mežacūkas, nedaudz mazāk – lapsas. Reģistrētas arī sadursmes ar kaķiem, govīm, briežiem, bebriem, zaķiem, kazām, jenotiem un putniem. Pērn vienā gadījumā nobraukts arī viens no retākajiem Latvijas dzīvniekiem – lūsis.

Pēc apdrošinātāja BALTA datiem, 2012.gadā sadursmes ar alni nesušas visnopietnākos zaudējumus. Šāds negadījums vidēji izmaksājis 1 657 latus, savukārt sadursme ar mežacūku bijusi teju divas reizes vieglāka – šādās situācijās nodarītie postījumi aprēķināti vidēji 855 latu apmērā. Savukārt sadursmēs ar stirnāžiem zaudējumi aprēķināti vidēji 680 latu apmērā.

Automašīnu sadursmes ar dzīvniekiem apdrošinātāji fiksē visu gadu – visbiežāk negadījumā iesaistīti meža zvēri, taču dažkārt cieš arī mājas mīluļi, kuri vai nu nav pieskatīti vai arī sen kļuvuši par klaiņojošiem dzīvniekiem. Vislielākā iespējamība autovadītājiem uz ceļa sastapties ar meža dzīvniekiem ir mazuļu dzimšanas, riesta un medību sezonas sākumā.

BALTA atlīdzību direktors Ingus Savickis skaidro: „Dzīvnieku pazinēju novērojumus, ka sadursmes ar meža zvēriem visbiežāk notiek riesta un mazuļu dzimšanas laikā, apstiprina arī BALTA pieredze, piemēram, meža cūkas riesto novembrī, decembrī, un tieši šajos mēnešos pērnajā gadā esam saņēmuši visvairāk pieteikumu par sadursmēm ar mežacūkām. Taču no apdrošināšanas viedokļa mežacūkas nevaram dēvēt par bīstamākajiem dzīvniekiem uz ceļa – pēc mūsu pieredzes, vislielākos zaudējumus pat vairāku tūkstošu apmērā spēj nodarīt aļņi. Mazākus zaudējumus parasti rada sadursme ar stirnu vai citu mazāku dzīvnieku, taču šādas nelaimes uz Latvijas ceļiem autovadītāji piedzīvo biežāk.”

Visbiežāk sadursmes ar dzīvniekiem BALTA fiksējusi pērn janvārī, oktobrī un decembrī. Pērnais decembris īpaši izcēlies stirnu dēļ – piedzīvotas 40 sadursmes ar stirnām un 16 negadījumi ar citiem dzīvniekiem. Salīdzinoši liela meža zvēru aktivitāte sadursmēs ar auto vērojama arī vasaras mēnešos, kad vidēji piedzīvoti 38 līdz 40 negadījumi.

Lielākā izmaksātā atlīdzība 2012.gadā bijusi gana iespaidīga - novembrī Jēkabpils apkārtnē automašīna „Audi Q7” cieta sadursmē ar alni. Zaudējumi sasniedza 11 561 latu. Izmaksāto atlīdzību apjoma ziņā alnis saistīts arī ar otru lielāko izmaksu pagājušajā gadā - septembrī uz ceļa Cēsis-Madona sadursmē ar alni cieta automašīna „Toyota Land Cruiser”. Šajā sadursmē automašīnai nodarīto zaudējumu apjoms sasniedza 9 700 latu.

BALTA ieteikumi autovadītājiem, kā rīkoties situācijās, ja iespējama vai notikusi sadursme ar dzīvnieku:

• Latvija ir gana bagāta ar mežiem un dzīvniekiem tajos, tāpēc ieteicams neizturēties vieglprātīgi un ievērot ceļa zīmes, kas attiecīgajā posmā norāda par meža dzīvnieku klātbūtni.

• Ja pamanāt uz ceļa dzīvnieku, veiciet nepieciešamo bremzēšanu, jo dzīvnieka reakcija uz ceļa nav paredzama un viņš var strauji mainīt kustības virzienu, kā arī pilnībā sastingt uz ceļa.

• Meža dzīvnieki nereti pārvietojas baros, tādēļ, ja pamanāt stirnu, mežacūku vai citu dzīvnieku, kas dodas pāri ceļam, esiet uzmanīgi, savlaicīgi samazinot ātrumu. Pirmajam dzīvniekam var sekot cits sugas brālis.

• Ja sadursmes rezultātā dzīvnieks ir ievainots vai gājis bojā un atrodas uz brauktuves, tad transportlīdzekļa vadītājam ir jānodrošina un jāpasargā citi satiksmes dalībnieki no sadursmes, iededzot automobiļa avārijas ugunis vai izliekot uz ceļa trijstūri. Turklāt pašam un arī citiem ārpus automobiļa esošajiem cilvēkiem drošības nolūkos mugurā jāuzvelk košā atstarojošā veste. Savukārt par šādiem negadījumiem autovadītāji ir aicināti zvanīt un informēt Valsts meža dienestu vai Ceļu policiju, kas tālāk nodrošinās informācijas nodošanu par iespējamo dzīvnieka savākšanu attiecīgajiem dienestiem.

• Ja dzīvnieks pēc sadursmes ir pazudis vai aizskrējis un ja transportlīdzekļa bojājumi vai ceļu satiksmes negadījuma prasības to atļauj, auto vadītājs drīkst pamest negadījuma vietu.

• Ja notikusi sadursme ar kādu mājdzīvnieku (piemēram, govi, zirgu), tad tā klasificējama kā trešās personas mantas bojājums, un šādos gadījumos par notikušo nepieciešams informēt Ceļu policiju.

Ilze Rassa
BALTA Komunikācijas vadītāja
ilze.rassa@balta.lv

Inga Bite
„P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības”
inga.bite@prae.lv