Bez vieglajiem auto ir arī t.s. komerctransports - busiņi, smagie auto, vilcēji utt. Ir arī karjeru kravas auto, kuru ritenis ir pāris reizes augstāks par jebkuru vieglo auto. Attiecīgi, šie auto ir arī daudz platāki par vieglajiem auto...
Par šiem auto atceros ik reizi, kad redzu vadītājus, kuri pirms krustojuma apstājas tā, ka ar kreisajiem riteņiem stāv uz tramvaja sliežu ceļa. Vai apstājas tik tuvu sliedēm (vai pat uz tām), ka tramvajs nevar iebraukt pieturā, kas ļoti bieži ir izvietotas pirms krustojuma. Šķiet, ka šie vadītāji ir tā pieraduši braukt ar karjeru pašizgāzējiem, ka ar vieglo auto pārvietojas maksimāli tuvu ceļa viduslīnijai, pat ja labā josla ir tukša un nav bedraina (parasti braucot pa kreiso joslu, aizbildinās ka labā esot bedraina).
Iespējams, šie cilvēki nekad nav braukuši ar tramvaju un nezin, ka viņu gabarīta sajūtas (jeb drīzāk - trūkuma) dēļ veselu luksofora ciklu zaudē pat vairāki desmiti cilvēku. Savulaik raidījums ZEBRA veica pētījumu, kurā noskaidroja, ka tieši zaudēti cikli pie krustojumiem samazina satiksmes plūsmas efektivitāti (tur skaitīja vieglos auto, bet ideja jau līdzīga).
Iemesli ? Acīmredzot, kursantu lielais skaits ļauj autoskolām palielināt ienākumus, neuzlabojot apmācību kvalitāti. Kam gan - cilvēki maksā, grib ātrāk dabūt vadītāja apliecību, ir taču OCTA, ja nu kas. Lai tik brauc. Nākamais ! Varbūt pārkāpumu uzskaites sistēma ? Var jau ziloni izdresēt, lai tas bumbas ripina, bet savstarpējā pieklājība ir tāda gaisīga parādība, nav jau Pavlova suņa reflekss. Kā teica kādā filmā - sajukums vispirms ir galvās; un tad arī nav jābrīnās par sajukumu uz ceļiem.
Varbūt es to visu nosapņoju ?
A.c. Reduktors, iAuto lasītājs
Ir bijuši gadījumi, kad atstāj mašīnu tā, ka nevar tramvajs tikt garām. Taisni brīnums, kā viņi atrod to vadītāju, it sevišķi, ja mašīna nav reģistrēta uz viņa vārda. Tā vienkārši ir stulba aprobežotība un nerēķināšanās ar citiem.