Nav nekāds noslēpums, ka SAABisti, tāpat kā citādu reliģiju piekritēji, svin Lieldienas. Tā kā mums tradicionāli arī Jaunais gads iestājas citos datumos kā pārējiem, tad Lieldienas nebija izņēmums, šoreiz 17-18.aprīlis šķita gana labi datumi, lai iesvinētu.
Pēc pāris nedēļu ilgas muldēšanas internetā (http://www.iauto.lv/viewtopic.php?topic=7390&forum=37&start=0), plkst. 10.00 mēs sapulcējāmies negaidīti slēgta lielveikala stāvvietā, lai dotos garākā izbraucienā uz Latvijas malu, kur Zvārtavas pils atrodama. Sapulcējās visi, gan SAAB „īsti”, gan „neīsti” (par pareizo sadalījumu joprojām strīdas ortodoksāļi), gan VOLVO, gan čehs un japānis bija (paši zināt, kas vainīgi), kopā ap 20.gab-auto uz gandrīz pussimta ļaužu.
Brauciens turp bija dinamisks un varbūt arī bīstams, bet aiz Bērzukroga visi kā dzērves kāsī beidzot lidoja vienā rāmā ritmā. Tā arī būtu aizbraukuši, ja ne vien Kluba prezidentes auto neizdvestu savu, kā tajā brīdī varbūt šķita, pēdējo melno dūmu un nenostātos miera stājā. Ar VOLVO service car palīdzību tas tika atgriezts pie dzīvības, lai saviem spēkiem aizkļūtu līdz ambulancei. Paldies Volvo, paldies Normundam, paldies Smiltenes servisniekiem par rezerves daļām.Fotogaleriju skatieties šeit.
Vienos bija pusdienas! Garšīgas! Paldies saimniecei un Bizenājam par gardā galda uzklāšanu!
Pēc tam „oficiālā daļa”: gravas (nosaukumu neatceros) izložņāšana un tajā esošā dolomīta un vizbuļu izpēte. Tad nobraucām līdz Jāzepa Vītola „Anniņām”, izstaigājām muzeju, parku un pilsdrupas, un atbrīvojām vienu bodi no gandrīz visa saldējuma, kas tajā brīdī tur bija pieejams.
Vakariņas gaidījām ilgi, jo viens no mums vēl izrādās negribēja ēst:), bet tai laikā tika skrupulozi izcilātas visu pils pagalmā esošo spēkratu haubes un salīdzināti „tilpumi”. Aprunāts tika viss, sākot no turbīnām un beidzot ar bērnu audzināšanu, sākot no Hirsch tuning līdz cik somu atbrauks uz Ēveli, sākot no saļņiķiem līdz čehu alus arī ir labs alus. Sīkumus, lai katrs stāsta pats, bet es varu pateikt, ka volejbolu mēs tā arī nesākām spēlēt. Tāpēc pēc vakariņām tas viss izvētās „lielajiem” par sliktu, jo „sīkie” ātri vien nodzenāja mūs 4 pieaugušos pa tumšo futbollaukumu, līdz mēs 2atā kapitulējām:).
Paralēli tam visi interesenti, kam nebija žēl nobraukt Normunda mašīnu un manu benzīnu, dzenāja SAAB 96 pa apkārtnes grants ceļiem un ārā kāpa varen’ apmierināti, domāju gan!:)
Tā kā negaidītas vietējā elektriķa „slimības dēļ” pirts izrādījās atvienota no strāvas, un līdzpaņemtais elektriķis nebija paņēmis līdz atbilstošās „plaķenes”, nācās mainīt oficiālo programmu. Izmainījām un domāju bija labi!:) Bija gan galds, gan dejas, gan „saviesīgas sarunas”, dažiem tas viss pat it kā līdz 5iem rītā, savukārt, dažiem cīpslas neizturēja slidenā parketa vilinājumu. Gulējām pa visu pili, modāmies uz 9iem, nu, lielākā daļa vismaz darīja tā.
Brokastis, un 9 auto devāmies tālāk uz Cesvaines pili, viens uz krosu. Cesvainē nokļuvām nelaikā, jo durvis bija ciet, bet toties tagad no drošiem avotiem zinām visu par to kā tā tika celta un kā nodedzināta un dzēsta:). Kāpēc baronam vajadzēja 99 pilis un nevis 100 tagad arī ir pilnīgi skaidrs! Vēl turpat ir parks, neuzcelta estrāde, 2 tiltiņi un „barona kalniņš” ar visu baronu tajā un kādreiz bija arī čakli skolaspuikas, kas to visu sakopa. Jāmeklē Pils ziedojumu konts.Fotogaleriju skatieties šeit.
Nezinu, kam radās doma iebrukt savu vecāku mājās, bet tas bija to vērts! Kustoņu tur bija daudz vairāk kā vetārstu, un Bizenāja zirgs tika godam izjādelēts, pat gandrīz nevienu zemē nenometa, visi sveiki veseli! Cepām vistas šašliku un skatījāmies saulainās dīķmalas stārķa medības.
Pēc mūsu aizbraukšanas kaut kas esot aizdedzies, bet mēs to neizdarījām! Katrā ziņā SAAB kolonna Rīgu sasniedza ap sešiem.
Brauciena bilance: divās dienās +/- 500 km kopīgi pieveikti pa dažādiem ceļiem, daudz saules, dabas, sirsnīgu ļaužu un SAABu.
Paldies visiem, kas piedalījās, un sevišķs paldies Ingum par uzņēmību to visu saorganizēt ! Tā turēt!
Bonus pielikums: „SAAB 96 tests”
Tika dots uzdevums: „iztīrīt trubas”! Ar prieku piekritu, jo neko tādu vēl savā mūžā darījis nebiju. Izejmateriālu ieguvu piektdienas vakarā un tas bija SAAB 96 no 1979.gada 150 gabalu special edition ar 018.kārtas numuru. Ja pareizi atceros tad 1.5 l Ford motorītis ar 65 Zs un tonnas pašmasu. Pirms kāda laiciņa pilnībā atjaunots un tamdēļ labi saglabājies.
Sākumā ar rokām intuitīvi gramstījos pa grīdu, lai sameklētu ātrumpārslēgu, kurš tomēr atradās pie stūres un kurš sākumā man 1.roba vietā padeva 3.-o un atpakaļgaitas vietā 4.-o, bet ar laiku piešāvos arī, ka atslēgu no aizdedzes var izmānīt tikai, ja ieslēgta atpakaļgaita. Jau pirmajā vakarā mani pārsteidza jancīgā attieksme uz ielas, daudzi māja ar roku, ar dažiem pie krustojumiem arī nācās uzskrieties:). Tā kā auto kādu laiku nebija kustināts, tas mēdza nedaudz ākstīties ar apgriezieniem, brīžiem pēc sabremzēšanās pat noslāpt, tāpēc krustojumos man nācās to nedaudz intensīvāk parūcināt, nu, atsevišķi indivīdi ne vienmēr to saprata pareizi...:).
Šajā auto daudz kas ir savādāk. Pat sēdēšana šajā auto ir nedaudz ieslīpi, jo slīpi ir novietota gan stūre, gan sēdekļi, bet sēdēt ir ērti gan šoferim, gan pasažieriem. Jumts nav taisns, bet ieliekts, pa vidu ir ļoti daudz vietas galvām, bet lodziņi sanāk maziņi, līdzīgi kā Audi TT :). Salona grīda ir pilnībā līdzena,- parocīgi. Auto ir divas durvis, kas man personīgi nepatīk no praktiskā viedokļa, bet toties 2-3 durvju auto parasti tiešām izskatās labāk. Bagāžnieks ir pietiekami plašs, tajā sagāja 2 lielas somas un 2 kastes alus. Auto vienmēr pieleca ātri un bez problēmām, tajā strādāja gandrīz viss, kam bija jāstrādā, izņemot seksīgos priekšējo lampu tīrītājus.
Nākošajā dienā dažādu apstākļu sakritības dēļ bija jāsteidzas :). Steidzos arī. Pēc 20 minūšu intensīva šosejas skrējiena sapratu, ka šādi es nevēlos pavadīt turpmākās 2 stundas savu brīvdienu ceļa. Šim auto agrīnajos gados bija amputēti skaņu izolējošie materiāli, kā rezultātā tas pie lieliem ātrumiem ausīm jau vairs nešķita komfortabls, lai gan uz ceļa tas turējās godam! Labi, ka biju jau panācis pārējos un turpinot pie atļautā ātruma, varēju mierīgi izbaudīt braucienu šajā antīkajā auto. No vadāmības viedokļa auto šķita paklausīgs arī virs 140 km/h, bet troksnis salonā man likās normas robežās līdz apmēram 120 km/h, laikam vajadzēja griezt skaļāk CD atskaņotāju:).
Kopumā 555 km tika braukts gan pa pilsētu, gan šoseju, gan pa asfaltu, gan pa granti un pat pa pļavu un auto stūrējās un uzvedās tiešām labi. Arī par uzrāvienu nevarēju sūdzēties, ja nu vienīgi brīžos, kad uz līkumotās Daugavpils šosejas nācās apdzīt veselas kolonnas ar tradicionālajiem dāčniekiem, kas konstanti ieturēja savus bez-distances 80 km/h.
Dotā SAAB 96 galvenie plusi:
+stilīgs, atšķirīgs, antīks, interesants (ne visi to saprot:);
+labi vadāms (pat pie lieliem ātrumiem);
+ēd maz benzīna (jauktajā režīmā man sanāca 8.5, šoseja 7.15 l/100km);
+salīdzinoši ņiprs (esošo motoru varot sabūvēt līdz pat 150 Zs);
+lētas un, šķiet, nesarežģītas rezerves daļas (saimnieks saucot rezerves daļu cenas, tiešām pārsteidza:)).
SAAB 96 galvenie netikumi:
-skaļš (dotais eksemplārs tāds bija dēļ restaurācijas nolaidības);
-rūsē (tajā laikā SAAB vēl neražoja cinkotas virsbūves:));
-tajā nebija klimatkontrole un kruīzkontrole (:))))))).
P.s. man no šī auto patiešām bija žēl šķirties! Pārsēžoties savā SAAB 9000, es, protams, momentāni novērtēju tā turbopūtes iespējas un absolūto klusumu salonā, bet joprojām grābstījos gar logu tīrītāju kloķiem, lai atrastu ātrumpārslēgu:). Tā nu būtu vislielākā kļūda šos auto salīdzināt! Tehnoloģijas attīstās, bet klasika paliek klasika!
P.s.s. te tālāk drīkst un vajag komentēt un papildināt, bet neesiet pārāk skarbi, ja neko nesapratāt vai fakti šķiet sagrozīti, jo pārāk skarbs mums joprojām var būt tikai Mixeris © :D
Kristaps, SO SAAB Klubs
Viss tieshaam bija baigi forshi, paldies organizatoriem . . .
:P es pirmais . . .