Inženieru iela. Trolejbusa pietura. Pieturā stāv trolejbuss un uzņem pasažierus. Luksoforā deg sarkanais gaismas signāls. Braucu pa Inženieru ielu un apstājos blakus trolejbusam, pirms pārtrauktas baltās līnijas ieslēdzu pagrieziena rādītāju.
Luksoforā iedegas zaļais gaismas signāls. Kāds gājējs vēl knaši pārskrien ielu. Uzāku kustību, kad, skrāpējot auto spārnu, ceļu nogriež blakus tikko kustību uzsākušais trolejbuss.Trolejbusa vadītāja, neskatoties sānu spogulī viņas seju varēja redzēt), griež savu lielo, silto istabu taisni no pieturas uz Raiņa bulvāri. Nekas cits neatlika, kā mukt uz apmales, kur iepletis acis spaidīju taures signālu.

Rezultāts acīmredzams. Trolejbusa vadītaja mierīgi izbrauca trolejbusu uz Raiņa bulvāra, to apstādināja un iznāca paraudzīties, kas tad ir noticis. Norādīju uz švīkām utt.., viņa paskatījās un teica - ja zaplaču. Apmainoties ar info, draudzīgi šķīrāmies.
Interesantākais sekoja no viņas kolēģa puses, kurš vadīja nākamo trolejbusu - tik lielu sašutumu no kāda cilvēka puses nebiju redzējis sen. Dažādi mani gānot, uzvilcis zaļo vesti, viņš skrēja no sava vagona un likās, ka ir gatavs uzsākt dūru cīņu.
Braucot prom, pa atvērto lodziņu viņš vēl kliedza visiem zināmo frāzi par vadītāja apliecības pirkšanu kopā ar auto. Nācās atbildēt ar tik pat zināmu frāzi. Bet jaukākais, ka viņś nogrieza savu trolejbusu uz Raiņa bulvāra tieši tā pat, kā to bija darījusi viņa kolēģe... Būsim uzmanīgi un solīdi!
Paldies, Emīls
Izsaku līdzjūtību! Dažreiz sabiedriskā transporta vadītāji brauc kā nopirkuši tiesības. Bet nu laikam kam negadās... Visus var saprast!