Tā kā jau vairāk nekā pusgadu darbdienās ikreiz atvēlu brīdi ieskatam iAuto, un dalībai kādā no diskusijās apskatāmajām problēmām (ar parakstu - /ikdienas viesis/), vēlos ar iAuto lasītājiem dalīties priecīgā notikumā savā autovadītāja mūžā - 28. maijā aprit 25 gadi, kopš esmu ieguvis autovadītāja apliecību, un visu šo laiku (vismaz līdz šim), vadījis auto bez avārijām.
Ja nedaudz ieskatamies šajā laika periodā atpakaļ, auto eksāmenu kārtoju 1977. gada 28. maijā. Tajos laikos vēl pastāvēja kārtība, ka auto tiesības drīkstēja kārtot arī bez autoskolas vai kursu pabeigšanas - t.i. iemācoties teoriju un braukšanu individuāli. Tā kā 70-tajos gados auto kursos varēja iekļūt tikai, ja bija attiecīga pazīšanās, individuālā eksāmenu kārtošana bija izplatīta. Bet tikai līdz kādam 1979.gadam - tad auto kursi kļuva obligāti. Tā kā ģimenē vecākiem bija auto VAZ - 2103, braukt biju iemācijies jau no 16 gadu vecuma. Tēva klātbūtnē pa Jūrmalu braucu itin droši. Vidusskolas pēdējā klasē, īsi pirms izlaiduma eksāmeniem, biju pirmais klasē ar auto vadītāja apliecību kabatā. Mani vecāki bija ļoti atsaucīgi, un parasti neiebilda pret to, ka auto izmantojam kopā ar brāli. Gados jauni autovadītāji , īpaši jau dāmas, 1977.gadā bija pamaz. Arī Vaz -2103 skaitījās salīdzinoši augstas klases auto - no tolaik pieejamajiem labāki bija tikai Vaz 2106 un Volga. Rietumu auto tolaik pieejami vispār nebija. Žiguļi kā automašinas bija sarežģīti ekspluatājami, jo aktīvi rūsēja. Spārns cauri izrūsēja tieši trīju gadu laikā. No antikorozijas līdzekļiem pazina tikai melno mastiku un sarkano suriku. 1979.gadā vecāki sešgadīgo žigulīti omainīja pret pilnīgi jaunu eksporta varianta izpildījuma ,arī 2103 žiguli. Ar melnu priekšējo resti, sēdekļu galvas atbalstiem un inerciālajām drošības jostām, kādas bija redzētas tikai ārvalstu žurnālos. Šis auto kalpoja ideāli, jo uz 1980.gadu jau igauņi bija izgudrojuši priekšējo spārnu ielikņus un pretkorozijas līdzekli MOVILS. Aktīvās rūsēšanas problēmas tika novērstas. Autobraucējiem ši iemesla dēļ bija tradicionālas tūres uz Igauniju - pēc ielikņiem un movila, kurus Latvijā sākotnēji nopirkt bija grūti. 1980.gadā kļuvu arī par studentu LVU Juridiskajā fakultātē, un auto - kā saka, dažkārt ļoti noderēja . Varēja pavizināt meitenes , un "konkurentu" vizinātāju nemaz nebija tik daudz. Tikai 80 -to vidū jaunieši masveidā sāka iet autokursos. 1983.gadā vecāki izmantoja iespēju, un iegādājās pilnīgi jaunu VOLGA GAZ-24. Par Volgas plusiem un mīnusiem gari nestāstīšu, tikai piebildīšu, ka pēc šodienas skalām, Volgu tolaik varēja pielīdzināt jaunajam S klases Mersim šodien. Var teikt, ka desmit gadus , rūpīgi auto kopjot, nebija problēmu bez lieliem izdevumiem remontiem - labi, ērti un glauni pavizināties. Vēl šodien, nu jau desmit gadus un vairāk strādājot iestādē, kur nesen Volgas bija dienesta auto, noskatos uz šim mašīnām ar dziļu cieņu. Katrai lietai ir savs laiks un vēsture. 1991. gadā, kā visi atceramies, Latvijas valsts atguva valstisko Neatkarību, un sākās jaunie laiki, tie ienesa arī radikālas pārmaiņas autobraucējiem. Atvērās rietumu robežas un uzsākās ārvalstu auto iegādes procesi. Pats atceros, kā 1992.gadā ar dziļu interesi operas stāvvietā pētīju Opel-record automobili. Sapratu, ka pakāpeniski jāsāk domāt par "rietumu pusē" ražota auto iegādi. Kad kolēģis 1993. gadā iedeva pabraukāties ar 1982.gada izlaiduma Audi 80, sapratu, ka Volgu laiks ir pagājis... Jā, 1993.gada rudenī kļuvu par divdurvaina BMW-315 (82.g. - par 2000$, ideālā teh. stāvokl ī), īpašnieku. Pēc pierastajiem VAZ, GAZ,ZAZ un Moskvič, dauzvedība bija tik liela, ka radās vēlme variēt ar iespējām. Un tā, pēc BMW sekoja Ford Granada (automāts), Opels -Senators(84.g.),BMW-525(t.s.pārejnieks), BMW-728 (83.g.haizivs ar automātu), vienlaicīgi arī sarkans 1987.gada VW Golfs, ar kuru nobraucu 3 GADUS. Šobrīd jau izmantoju BMW-525 (90.g.automāts) un Ford-Skorpi (1988.g) , kurš pilda t.s."ziemas " auto funkcijas. Ņemot vērā, ka vias minētās mašīnas bija second hand, negribu nevienu nievāt vai uzteikt. Par šim lietām mēs jau ikdienā diskutējam komentāros un rakstos. Ja nu vienīgi, 728 iA bembi varētu paslavēt kā izcili labu auto , kurš izpildījuma kvalitātes līmenī pārspēj jebkuru 90-to gadu automašīnu. Vēlos vēl tikai piebilst, ka 25 gadu ilgajā laika posmā, vadot auto, esmu bijis saprātīgs un uzmanīgs autovadītājs. Neesmu arī centies konfliktēt ar CP darbiniekiem. Arī 10 gadu laika periodā, kad strādāju izmeklēšanas iestādēs, un baudīju t.s. "operatīvo imunitāti" no CP ( tolaik - no autoinspektoriem un družiņnikiem), centos bez nepieciešamības CSN nepārkāpt, kā to šodien dara lielākā daļa operatīvo darbinieku. Družiņņiku skaits bija mērojams tūkstošos, un tie bija daudz nepatīkamāki elementi, nekā jebkurš autoinspektors. Par viņiem "niknāki" varbūt varēja būt uz Latvijas ceļiem 90- to sākumā sastopamie zemessargi. Diemžēl, jāatdzīst, ka padomju laiku CP - t.i. autoinspektoru darba stils, kultūra, attieksme, profesionālās zināšanas bija uz daudz augstāka līmeņa, nekā tas ir šodienas ceļu policistiem. Šim darbam tika atlasīti TIKAI paši labākie milicijas(tagad policijas) darbinieki kuriem bez vadītāju sodīšanas darba bija arī citi pienākumi - lekcijas skolās, profilakse, fiziskās nodarbības . Milicim bija jābūt sportiskam. Par sodiem un pārkāpumiem. Vienmēr esmu centies ievērot CSN. Tā nu ir sanācis, ka 25 .gadu laikā, pēdējo triju gadu laikā ar auto braucot ikdienā, ne reizi neesmu aicināts uz alkohola testu, nav pat gadījies parakstīt administratīvo pārkāpumu protokolu. Par sīkiem ātruma pārkāpumiem, kopumā ar minimāliem sodiem (3 -5 Ls) sodīts esmu ne vairāk kā 5 reizes. Padomju laikā tiku arī pie "cauruma" tiesībās par līdzīgu pārkāpumu. Pagaidām - tas arī viss. Kā jau sākumā minēju, neesmu pats arī izraisijis nevienu avāriju. Vienreiz gan avārijā iekļuvu, kad Elizabetes ielā onkulis ar Askonu " pārbaudīja" 700 bembja spārna izturību. Protams, varētu vēl daudz ko citu interesantu uzrakstīt, bet raksts jau tāpat ir par garu. Jebkurā gadījumā, es arī visiem autovadītājiem un iAuto lasītājiem novēlu nobraukt bez kļūmēm, avārijām, sakarsmēm ar CP, autozagļiem un citām problēmām - vēl ilgāku laika posmu. Svarīgi arī, lai nepietrūktu autoprieka. Bet tas jau iAuto lasītājiem un komentētājiem netrūkst. Ar cieņu - /ikdienas viesis/- Sludinājumi
- Ziņas
- Vīriem
- Tehnoloģijas
- Sports
- Video&TV
- Forums
- Lasītāju pieredze
- Akcijas
- Jautā ekspertam
ja /ikdienas viesis/ vel atsutitu kadu foto, butu pavisam jauki...