Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) šogad pirmajā ceturksnī strādājusi ar 9,862 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 6,7% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt direkcijas zaudējumi pieauguši 4,3 reizes un bija 214 462 eiro, liecina CSDD publiskotā informācija.
Direkcijas finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka 2018.gada pirmajā ceturksnī ieņēmumu ziņā CSDD būtiskākā darbības joma bija transportlīdzekļu tehniskā kontrole, kurā ieņēmumi pieauga par 12%. Tehniskajā apskatē veikto pamatpārbaužu skaits šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu audzis par 11,7%, sasniedzot 154 409, bet atkārtoto pārbaužu skaits palielinājies par 11,1%, sasniedzot 54 869.
Savukārt otrs būtiskākais CSDD ieņēmumu avots šogad pirmajos trijos mēnešos bija transportlīdzekļu reģistrācijas pakalpojumu sniegšana. Gada pirmajā ceturksnī transportlīdzekļu pirmreizējo reģistrāciju skaits ir samazinājis par 8,9% - līdz 18 468, izsniegto transportlīdzekļu numura zīmju skaits samazinājies par 7,6% - līdz 21 681, bet izsniegto reģistrācijas apliecību skaits sarucis par 0,7% - līdz 77 817.
Samazinājums saistīts ar netipiski augstu reģistrācijas aktivitāti 2017.gada pirmajā ceturksnī, kas CSDD vadības ziņojumā skaidrota ar nodokļu izmaiņām, kas spēkā stājās 2017.gadā.
Vienlaikus CSDD ieņēmumi no transportlīdzekļu vadītāju kvalifikācijas pakalpojumiem šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu samazinājušies par 1,4%. Šo ieņēmumu samazinājums pamatā saistīts ar vadīšanas eksāmenu kopējā skaita samazināšanos par kopumā 17,6%.
Pērn pirmajos trijos mēnešos CSDD strādāja ar 9,243 miljonu eiro apgrozījumu un cieta 49 246 eiro zaudējumus.
CSDD ir valsts akciju sabiedrība. Direkcija reģistrē transporta līdzekļus Latvijā, izsniedz vadītāju apliecības, veic automašīnu tehnisko apskati un sniedz citus pakalpojumus. CSDD ienākumus gūst no pakalpojumu maksām. Direkcijas kapitāldaļu turētājs ir Satiksmes ministrija.
ja tik lieli zaudejumi tad ar steigu taa iestade jareorganizee, , bet visticamaak tas raksts ir tapec lai buutu iespejas pacelt pakalpojumu maksas, nav neviena varda kapeec tadi zaudejumi, par daudz eeku, vai darbinieki par daudz , vai viniem par lielu algas, vadosam galam jau stipri pabiezas algas bet vai ir pelnijushi ja stradaa ar zaudejumiem, lai apskates atdods privatiiem kaa tas ir visur citur un varas daudz ko samazinaat
Ierndniekiem kā visur algas esot pavisam čābīgas.
Protams, ka nav ne vārda. Šādu rakstu drukātāji un publicētāji taču nav ieinteresēti objektīvi paskaidrot, no kā zaudējumi var rasties un ne vienmēr tas nozīmē, ka viss ir slikti. Jo tad jau tas samazinātu visādiem pelbejiem-īdētājiem iespēju kunkstēt un vaimanāt.