Autovadītājs no Rīgas domes tiesā piedzen kompensāciju par nenorobežotā bedrē sabojātu riepu 12

 

Foto: Ilustratīvs attēls

Nozare.lv | 5.oktobris 2018 10:32

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa apmierinājusi kāda autovadītāja prasību pret Rīgas domes Satiksmes departamentu, piedzenot no pašvaldības kompensāciju par nenorobežotā bedrē sabojātu riteņa disku un riepu, noskaidroja aģentūra LETA.

Autovadītājs 2016.gada 14.februāra vakarā, braucot ar savu automašīnu pa Valdemāra ielu, pie Rīgas 49.vidusskolas sajutis stipru triecienu pa spēkrata labās puses riteņiem un konstatējis, ka ir iebraucis uz ceļa esošā aptuveni desmit centimetrus dziļā bedrē ar asām šķautnēm, kas acīmredzami bija radušās, izzāģējot asfaltu ap notekūdeņu savākšanas akas vāku. "Šajā vietā nekas neliecināja par to, ka uz ceļa notiek remontdarbi, un bedre, kurā es iebraucu, nebija nekādā veidā norobežota," aģentūrai LETA apgalvoja autovadītājs.

Uzreiz pēc iebraukšanas bedrē mašīnai sākusi vibrēt stūre, kas, pēc autovadītāja domām, "nepārprotami liecināja par transportlīdzekļa ritošajai daļai nodarītiem bojājumiem pat tad, ja tie sākotnēji nav acīmredzami". Autovadītājs apstājies ceļa malā, telefoniski paziņojis par bedri Rīgas Pašvaldības policijai un izsaucis Valsts policiju, kas ieradusies un fiksējusi notikušo ceļu satiksmes negadījumu.

Vēlāk autoservisā konstatēts, ka bedrē iebraukušā spēkrata labajam priekšējam ritenim ir bojāta riepa un saliekts disks. Servisa darbinieks arī noformējis defektācijas aktu, tajā norādot, ka riepas un diska bojājumi radušies, visticamāk, iebraucot bedrē.

Autovadītājs sākotnēji bija vērsies Rīgas domes Satiksmes departamentā, prasot atlīdzināt zaudējumus defektācijas aktā norādītajā apmērā. Šoferis bija atsaucies uz likuma "Par autoceļiem" 1.panta 2.daļu, kas paredz, ka pilsētu ielas ir attiecīgo pašvaldību iestāžu pārziņā, kā arī Ceļu satiksmes likuma 6.panta 1.daļas 3.punktu, kas nosaka, ka ceļa pārvaldītājam ir pienākums "nodrošināt, lai nekavējoties tiktu novērsti šķēršļi, kas traucē satiksmi un apdraud tās drošību, bet, ja tas nav iespējams, nodrošināt bīstamo vietu aprīkošanu ar atbilstošiem satiksmes organizācijas tehniskajiem līdzekļiem līdz šo šķēršļu likvidēšanai".

Tomēr Satiksmes departaments autovadītājam bija atteicis zaudējumu atlīdzināšanu, norādot, ka pēc negadījuma "nav objektīvi fiksēti transportlīdzeklim nodarītie bojājumi, līdz ar to nevar objektīvi spriest par bojājumu un zaudējumu apmēru un to cēlonisko sakaru ar iespējamo iebraukšanu bedrē". Departaments bija skaidrojis, ka bojājumi transportlīdzeklim varēja rasties, nevis iebraucot Valdemāra ielas bedrē, bet kādā citā vietā. Tāpat atbildē autovadītājam bija norādīts, ka, ievērojot visas Ceļu satiksmes noteikumu prasības, viņš būtu varējis bedri savlaicīgi pamanīt un apbraukt vai nobremzēt pirms tās, neapdraudot citus satiksmes dalībniekus.

Autovadītājs nepiekrita Satiksmes departamenta paustajam, tāpēc vērsās Administratīvajā rajona tiesā. Tiesa pēc šofera pieteikuma ierosināja lietu, tomēr vēlāk tiesvedību izbeidza, atzīstot, ka tas ir civiltiesisks strīds, līdz ar to atlīdzinājums ir piedzenams civilprocesuālā, nevis administratīvā procesa kārtībā.

Ņemot vērā minēto, autovadītājs vērsās ar pieteikumu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Prasītājs norādīja, ka Satiksmes departamenta bezdarbība, nenodrošinot ceļa uzturēšanu atbilstoši Ceļu satiksmes likuma prasībām, ir ciešā cēloniskā sakarā ar viņam piederošajai automašīnai nodarītajiem riteņa riepas un diska bojājumiem, līdz ar to pašvaldībai ir pienākums atlīdzināt izdevumus par vienas lietotas riepas iegādi 12,50 eiro apmērā, vienas riepas montāžu piecu eiro apmērā un diska remontu 15 eiro apmērā. Tādējādi autovadītājs prasīja piedzīt no Rīgas domes Satiksmes departamenta kopumā 32,50 eiro, kā arī tiesāšanās izdevumus.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa, pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, atzina, ka prasība ir pamatota un apmierināma. Tiesa savā spriedumā norādīja, ka "apstākļos, kad atbildētāja nav nodrošinājusi attiecīgā ielas posma atbilstību iepriekš minēto normu prasībām, argumenti par to, ka prasītājs varēja negadījumu novērst, rīkojoties atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumu 99., 100.punkta prasībām, vērtējami kritiski, jo, pirmkārt, nav pamata uzskatīt, ka prasītājs būtu vadījis automašīnu, pārsniedzot attiecīgajā vietā atļauto braukšanas ātrumu vai neievērojot satiksmes intensitāti, ceļa, meteoroloģiskos u.c. apstākļus".

Tiesa norādīja, ka tai nav iespējams izvērtēt, vai prasītājam konkrētajos apstākļos pastāvēja objektīva iespējamība izvairīties no iebraukšanas bedrē, "tomēr minētajam apstāklim nav arī būtiskas nozīmes strīda izšķiršanā, jo tas neattaisno ceļu pārvaldītāja pieļautu bezdarbību attiecīgā ielas posma uzturēšanā, ievērojot arī apstākli, ka šī pienākuma izpilde ir pamatota nevis ar kādas konkrētas personas, bet gan sabiedrības interesēm".

Tiesas spriedumā arī teikts, ka konkrētajā gadījumā autovadītājam "kā satiksmes dalībniekam ir tiesības sagaidīt, ka pilsētas ielu pārvaldītājs nodrošinās ielu uzturēšanu atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 6.panta prasībām, nolūkā pastiprināt ceļu satiksmes drošību un pēc iespējas samazināt jebkādu ceļu satiksmes dalībnieku apdraudējumu".

Tiesa atzīmēja, ka lietā esošie pierādījumi vērtējami to kopumā. "Novērtējot konstatēto apstākļu kopumu - negadījuma faktu un tā apstākļus, kas reģistrēti ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolā, nenorobežotas bedres esamību ielas braucamās daļas labajā pusē, prasītāja jau negadījuma apstākļu pārbaudes brīdī sniegtos paskaidrojumus par sajustajiem traucējumiem automašīnas vadībā uzreiz pēc iebraukšanas bedrē, laika ziņā negadījumam tūlītēji sekojošas darbības automašīnas tehniskā stāvokļa pārbaudei un bojājumu novēršanai - tiesai nav pamata apšaubīt, ka prasītāja automašīnai konstatētie labās priekšējās riepas un diska bojājumi ir radušies kā sekas negadījumam, prasītājam iebraucot uz ielas braucamās daļas esošā bedrē. Atbildētājas iebildumi, ka nav izslēdzams, ka bojājumi automašīnai varēja tikt nodarīti jebkurā citā vietā pēc negadījuma un notikuma vietas atstāšanas, vērtējami kritiski, jo tiem ir pieņēmuma raksturs," teikts spriedumā.

Rezultātā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 12.septembrī apmierināja autovadītāja prasību un nosprieda piedzīt no Rīgas domes Satiksmes departamenta par labu prasītājam zaudējumus 32,50 eiro apmērā un samaksāto valsts nodevu 71,14 eiro apmērā, kopā piedzenot 103,64 eiro.

Spriedumu 20 dienu laikā varēja pārsūdzēt apelācijas kārtībā, taču, kā liecina dati Tiesu informatīvajā sistēmā, līdz šim neviena apelācijas sūdzība lietā nav reģistrēta.

 
Visi komentāri
 
Bils 5.oktobris 2018 11:10
9 0 Atbildēt

Nepagāja ne trīs gadi

Pļurkt 5.oktobris 2018 12:17
9 0 Atbildēt

Vēl jau tam prasības pieteicējam vajadzēja uz katru tiesas sēdi piestādīt transportizdevumu apmaksu un darba kavējumu apmaksu! Tad tie 30 eiriki domei galā sanāktu vismaz 4 - 5 sotaki! Vēl ja piepin morālo kaitējumu un ārsta apmeklējumus sirdsdrapju izrakstīšanai, tad Ausainā kantorim tas būtu vismaz štuka neierēķinot viņa jurista darbu tiesas apmeklējumos.

-------------------

Šitādus kas uz kapeikām un protams uz cita rēķina ekonomē ir jāmāca, jāmāca un vēl reiz jāmāca, tā lai šo ekonomija vismaz desmitkārtīgā zaudējumā pārvēršas!

Armands 5.oktobris 2018 12:15
9 0 Atbildēt

Vismaz ir precedents.

Izdevumi gan lielāki varētu būt, vismaz manā pusē.

Muļķa vaditajs 5.oktobris 2018 13:37
1 2 Atbildēt

Šitāds glupiķis lai 2 gadu laikā piedzītu tikai 100€ vis vairak sasmidināja ka vēl viņš pērk lietotas riepas par 12,50 nu gan ir apņemiba un centība jāties 20 eiriku dēļ. Morālajā neaizgāja pašam vairāk?

Kanibaals 5.oktobris 2018 21:44
0 0 Atbildēt

O pirmais RDSD darbinieks pieteicās. Jums tiešām patīk pa tiem tramplīniem pēc aku remontiem lēkāt?

kolumbs 5.oktobris 2018 13:43
1 1 Atbildēt

Ja iebraucot bedrē ir tūlītēji bojājumi, uz notikuma vietu jāsauc policija, lai piefiksē notikušo.

Attiecīgi tad nevajadzētu būt problēmām pierādīt, ka tas ir noticis konkrētajā vietā.

Kanibaals 5.oktobris 2018 21:44
0 0 Atbildēt

Rakstu izlasīji? Ar visu to bija problēmas.

Pļurkt 6.oktobris 2018 15:52
0 0 Atbildēt

Viņš jau lasīt nemāk, un negrib lasīt pat ja arī mācētu, gluži kā 2/3 šīs vietnītes apmeklētāju. Taču iedirst gan māk, un iedirš pie pirmās izdevības!

Bils 5.oktobris 2018 16:47
1 0 Atbildēt

Tā tas ir par CP, ja bedre vai lūka vaļā.

Man pirms pāris gadiem uzbraucot no Ziepniekkalna ielas uz Dienvidu tilta, tajā līkumā kāds kādu dzelzs gabalu bija izmetis. Ar priekšējo riteni uzcēlu un pametu zem aizmugurējā. Momentā spiediena dačiks parādīja 0.0 BAR, metu tur pat malā (just jau arī varēja).

Zvanīju savam apdrošinātajam, teica ka nebūs gadījums ar CP, bet KASKO nostrādās (pašrisks 0 eur).

Bet jāmaina abas riepas uz vienas ass, it sevišķi bobikam. Tā nu tiku pie 2, līdzīga nodiluma, kā priekšējām, (pajaunām) riepām.

Tā kā KASKO arī strādā citos gadījumos!

usaexperc 5.oktobris 2018 17:46
7 3 Atbildēt

"...braucot ar savu automašīnu ... sajutis stipru triecienu pa spēkrata labās puses riteņiem..."

Un tādiem dod tiesības...

Te drīzāk ir jāmeklē problēmas galvā un attieksmē, nevis ceļā. Ja bedres vietā būtu simtnieks nomests, tad arī pokujā mauktu pāri vai sajustu stipru triecienu pa aizmuguri?

650 6.oktobris 2018 1:43
0 0 Atbildēt

Vajag popularizēt un veicināt un cildināt un sevī attīstīt šķēršļu apbraukšanas spējas.Ja drusku no citas puses skatām- Priekšā esošais dara tā: ja redz šķērsli, vajag līdz beidzamajam momentam ieturēt taisni un visiem iesp līdzekļiem censties iemidzināt dibenābraucēja modrību.Var pat speciāli nemanot samazināt ātrumu, tā, lai dibenbraucējs max pietuvotos un neredzētu brauktuvi vispār nemaz.Apbraukšanas manevru veikt spēji un negaidīti- tā lai mugurējais visas savas smadzenes un redzokļus pievērstu priekšābraucošā dzelsgabala trajektorijas izmaiņai un par asfaltu aizmirstu vispār.Īpaši ieteicami ir gadījumi, kad par apbraucamo šķērsli kalpo stāvošs auto, riteņbraucējs vai (tumšs..) g-ājējs.Nekādus tur virzienrādekļus vai slaidās trajektorijas.Plus, ja šķēršļa apbraukšana paredz kustību ar puskorpusu pa pretējo joslu, tad vēl būtu vēlams sagaidīt īsto momentu un veikt savu spējo manevru tieši gar purnu pretimbraucējam.Tā, lai tur tie dibenāmugurējie -asi sev piepljuuta bikses.Bet tas gan neatbilst šī raksta tēmai, tas ir jau nākamā līmeņa meistarība.

usaexperc 6.oktobris 2018 9:33
0 0 Atbildēt

Es savā pārāk garajā braukšanas karjerā esmu sapisis tikai divas riepas, abas apzināti laužot mašīnu. Tā kā problēmas ir tikai braucēju galvās, nevis sliktos ceļos vai auto.

Tavs komentārs
 
 

Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Krievijas autotirgus “ķīnizācija”

Krievijas automobiļu tirgu pārņem Ķīnas autobūve, Krievijas ražotāji nespēj konkurēt ar lielā Austrumu kaimiņa piedāvājumu. Lasīt vairāk

 

TV AUTO ZIŅAS TESTĒ: Visu laiku labākais VW Passat? (+VIDEO) 13

Jaunais Volkswagen Passat bija un ir gada gaidītākais D segmenta modelis, kas turpmāk būs tikai universāļa izpildījumā. Pats galvenais, ka jaunais Passat būs ļoti “gardi” aprīkots un tas lieliski brauks. Lasīt vairāk

 

TV AUTO ZIŅAS TESTĒ: Izmēģinām jauno Toyota C-HR PHEV (+VIDEO) 1

Jaunais Toyota C-HR ir lielāks, greznāks un jaudīgāks par iepriekšējo, turklāt tagad tam ir arī lādējamā hibrīda versija. TV Autoziņām bija izdevība iepazīties ar šo C-HR modeli testa braucienos Francijā. Lasīt vairāk

 

Šis hibrīds nav tas hibrīds. Kā atšķiras elektrificētie auto? (+VIDEO) 2

Daudzzīmolu auto dīleris Autohalle tagad saucas Auto Bassadone. Šoreiz sadarbībā ar AB servisa tehnisko speciālistu Edgaru Lulli salīdzināsim trīs veidu pašuzlādes hibrīdus - Opel mikrohibrīdu, Alfa Romeo vieglo jeb mild hybrid kā arī pavisam īstu Hyundai pašuzlādes hibrīdu. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti