Valdība šodien, 30. oktobrī, apstiprināja rīkojuma projektus, ar kuriem VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" noteikta atšķirīga dividendēs izmaksājamā peļņas daļa par 2017. gadu un peļņas daļa periodā no 2018. līdz 2022. gadam.
Ar rīkojuma projektu “Par valstij dividendēs izmaksājamo valsts akciju sabiedrības "Starptautiskā lidosta "Rīga"" peļņas daļu par 2017. gadu” Ministru kabinets noteica, ka VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" maksās atšķirīgu dividendēs izmaksājamo peļņas daļu 23% apmērā (801 938 euro) no peļņas par 2017. gadu. Savukārt 2017. pārskata gadā gūtās peļņas daļa 77% apmērā (2 684 750 euro) tiks novirzīta kapitālsabiedrības attīstībai atbilstoši kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijai 2017.–2023. gadam.
Ar rīkojuma projektu “Par valstij dividendēs izmaksājamo valsts akciju sabiedrības "Starptautiskā lidosta "Rīga"" peļņas daļu par 2018.–2023. gadu” Ministru kabinets noteica, ka VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" maksās atšķirīgu dividendēs izmaksājamo peļņas daļu 20% apmērā no peļņas par 2018.–2022. gadu. Turpretim 2018.–2022. pārskata gadā gūtās peļņas daļa 80% apmērā tiks novirzīta kapitālsabiedrības attīstībai atbilstoši kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijai 2017.–2023. gadam.
Samazināta peļņas daļas iemaksāšana valsts budžetā bija jānosaka, lai lidosta varētu īstenot plānoto investīciju programmu un tādejādi nākotnē nesaskartos ar būtiskiem kapacitātes ierobežojumiem. Saskaņā ar ilgtermiņa stratēģiju 2017.–2036. gadam lidostas pakalpoto pasažieru skaits 2036. gadā sasniegs 8.2 miljonus gadā. Bez papildus finanšu līdzekļiem "Starptautiskā lidosta "Rīga"" būtu spiesta īstenot minimālas investīcijas termināļa 6. kārtas izbūvē, nodrošinot vien nelielus termināļa uzlabojumus, lai varētu apkalpot 6,7 miljonus pasažieru, kā arī nevarētu apgūt Kohēzijas fonda finansējumu lidlauka infrastruktūras attīstībai. Tādējādi lidostā tiktu ierobežots maksimālais lidojumu “pīķa stundās” apkalpoto gaisa kuģu un pasažieru skaits. Tāpat tiktu tieši ietekmētas "airBaltic" attīstības iespējas caur Rīgu un Latviju. Turklāt lidosta "Rīga" ilgtermiņā zaudētu līdera pozīcijas Baltijā, kā arī netiktu nodrošināta Rail Baltica dzelzceļa stacijas un Rīgas lidostas pasažieru termināļa savietojamība.
Peļņas daļas novirzīšana uzņēmuma attīstībai ļaus lidostai 2018.–2022. gadā īstenot būtiskus paplašināšanās projektus: izbūvēt pasažieru termināla publiskās daļas paplašinājumu un savienojumu ar Rail Baltica dzelzceļa staciju, kā arī īstenot Kohēzijas fonda projekta 2. kārtu, pilnveidojot lidlauka infrastruktūru. Šīs investīcijas ļaus palielināt lidlauka termināļa publiskās daļas jaudu par 3,3 miljoniem jeb 49% līdz desmit miljoniem pasažieru gadā, kā arī veicinās lidostas konkurētspēju, paaugstinot lidlauka kapacitāti un vairojot drošību.
Vienlaikus jānorāda, ka Ministru kabinets minētos rīkojumus pieņēmis ar nosacījumu, ka pirms VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" peļņas sadales saņemams Eiropas Komisijas viedoklis par to, ka atšķirīgas valstij dividendēs izmaksājamās "Starptautiskā lidosta "Rīga"" peļņas daļas noteikšana no 2017. gada pārskata gada un 2018.–2022. pārskata gada peļņas nav kvalificējama kā komercdarbības atbalsts. Ja no Eiropas Komisijas tiks saņemts negatīvs viedoklis, Satiksmes ministrija virzīs minēto rīkojumu atzīšanu par spēku zaudējušiem un VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" būs jāmaksā dividendes 80% apmērā no peļņas.
