Negadījumu mazināšanai uz ceļiem jānovirza līdzekļi "melno punktu" likvidēšanai, aģentūrai LETA pauda Valsts kontroles padomes locekle Inese Kalvāne.
Viņa stāstīja, ka pirms gada, kad revīzijas iestāde publicēja revīzijas ziņojumu par ceļu satiksmes drošības politikas efektivitāti un norādīja uz risku, ka ar esošajiem līdzekļiem netiks sasniegts plānotais mērķis līdz 2020.gadam uz pusi samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo un cietušo skaitu, atbildīgās institūcijas sabiedrībai klāstīja, ka patiesībā viss ir labi, ka situācija uzlabojas un mēs tempā virzāmies uz labākajām pozīcijām Eiropā.
"Tomēr ir pagājis gads, un mēs publiskajā vidē dzirdam, ka pērn ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits pieaudzis par 11% jeb pagājušais gads ceļu satiksmes negadījumos ir aiznesis par 12 cilvēku dzīvībām vairāk, nekā gadu iepriekš. Jā, salīdzinājumā ar 2017.gadu ir samazinājies ievainoto skaits, bet tādu ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros vispār cieš cilvēki, pieaug. Salīdzinot ar 2010.gadu, cietušo skaits pieaudzis par gandrīz 20%," norādīja Kalvāne.
Ieviešot Valsts kontroles revīzijas ieteikumus, Ceļu satiksmes drošības direkcija gada laikā ir uzlabojusi negadījumu statistikas datu analīzi, pēc informatīvajām kampaņām ir sākusi labāk analizēt to ietekmi uz ceļu satiksmes dalībnieku uzvedību un paradumiem. Valsts policija ir pilnveidojusi ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu uzskaiti un analīzi, lai šo informāciju varētu izmantot ceļu satiksmes drošības politikas īstenošanai. Iekšlietu ministrija ir sakārtojusi ceļu satiksmes negadījumu protokolus, lai nodrošinātu pilnīgas, precīzas un patiesas informācijas uzkrāšanu.
Valsts kontroles pārstāve pauda atzinīgu vārdus par paveikto, tomēr joprojām līdz galam nav īstenota virkne pasākumu, lai paaugstinātu vispārējo ceļu satiksmes drošības līmeni valstī. "Joprojām nepieciešama tālredzīga rīcība, novirzot ieguldījumus ceļu posmos, kuros visbiežāk notiek negadījumi jeb tā sauktajos "melnajos punktos", un ieguldot pasākumos, kam ir vislielākais potenciāls samazināt ceļu satiksmes negadījumu skaitu," uzsvēra Kalvāne.
Tāpēc Valsts kontrole iesaka Satiksmes ministrijai un Iekšlietu ministrijai noteikt kritērijus "melno punktu" un bīstamo vietu identificēšanai, uzlabot satiksmes negadījumu dokumentēšanas procesu Iekšlietu integrētās informācijas sistēmā. Tāpat valsts kontrole iesaka izvērtēt Valsts policijas struktūru un darba organizāciju, kā arī izstrādāt nosacījumus, kā mērķtiecīgi un rezultatīvi izlietot ceļu satiksmes negadījumu novēršanai paredzēto finansējumu.
Jau ziņots, ka pagājušajā gadā satiksmes negadījumos kopumā gājušas bojā 148 personas, kas ir par 12 cilvēkiem vairāk nekā gadu iepriekš. Kopumā negadījumos cietušas 4785 personas, kas ir par 59 mazāk nekā gadu iepriekš.
Kopumā pērn dzīvību uz ceļiem zaudēja 50 gājēji, kas ir par vienu gājēju mazāk nekā gadu iepriekš.
Kopumā pērn reģistrēti 20 501 satiksmes negadījums, kas ir par 469 avārijām mazāk nekā 2017.gadā.
Valsts policija jau iepriekš prognozējusi, ka iepriekš izvirzītais mērķis līdz 2020.gadam par 50% samazināt satiksmesnegadījumos bojāgājušo skaitu, salīdzinot ar 2010.gadu, tomēr netiks sasniegts.
KROPĻI !
Ceļus remontēt un tīrīt vajag , Vācijā uz bāņiem pat tā nesitās , kā uz mūsu grantenes ! Un nedirš , ka mēs braukt nemākam ! Atceros , kā krievu laikos ar MASKAVIETI -427 laidu ar itkā vissezōnas riepām pa lauku ceļiem , kurus gan nedaudz tomēr ar granti pakaisīja .