Turpmākie divi gadi nebūs viegli; finansējuma palielinājumu ceļiem varētu sagaidīt pēc diviem gadiem 4

 

Foto: Publicitātes attēls

Latvijas Valsts Ceļi | 10.aprīlis 2019 10:29

Ceļu nozare ar finansējuma palielināšanu varētu rēķināties pēc 2021. gada. Tā ikgadējā ceļu nozares konferencē, kuras ietvaros notika diskusija par nākotnes skatījumu uz ceļu tīkla attīstību, norādīja politiķi.

Viņi arī atzina, ka turpmākie divi gadi nebūs viegli, jo Eiropas fondu un līdz ar to arī kopējā finansējuma samazinājums atspoguļosies realizējamo ceļu projektu sarukumā.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits norādīja, ka ir jāveicina iekšējā efektivitāte un vienlaicīgi jādomā kā piesaistīt līdzekļus, neiespaidojot valsts budžeta deficītu. Pēc viņa domām, to varētu paveikt attīstot publiskās privātās partnerības (PPP) projektus. “Mēs esam iesākuši Ķekavas apvedceļu, ja šis PPP projekts būs veiksmīgs, tad varam iet uz priekšu šajā virzienā. Kardinālu palielinājumu no budžeta ceļu nozarei var sagaidīt ne ātrāk kā 2021. gadā. Ir arī jādefinē, kur finansējums tiks izlietots. Valstij nav jāatbild par katru grantēto ceļu, jo pašvaldības spēj racionālāk sadalīt līdzekļus un zina, kuros ceļu posmos vajag ieguldīt,” skaidroja T. Linkaits. Valsts pārziņā būtu jāatstāj tikai lielākie autoceļi, uzskata ministrs.

iAuto intervija no 28.02.2017.

Runājot par finansējumu, Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs norādīja, ka Finanšu ministrija (FM) šobrīd strādā pie trīs jomām. Pirmā ir izdevumu pārskatīšanas sistēma, otrā ir saistīta ar nodokļu pārskatīšanas jautājumu un trešā ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) stratēģija un pārvaldība tā, lai visiem uzņēmējiem būtu vienādi noteikumi. A. Zakataistovs uzsvēra: “Šis gads visticamāk būs saistīts ar izdevumu pārskatīšanu un attiecībā uz nodokļiem iespējamas kādas nelielas koriģējošas izmaiņas, bet tās attieksies uz 2020.gadu. 2021. gads būs sistemātiskas nodokļu pārskatīšanas gads un tad arī ceļu nozarei ir cerība iegūt finansējumu.” Viņš arī piebilda, ka visām iesaistītajām institūcijām būs jātiekas, lai nonāktu pie vienota redzējuma, kas ir nozares efektivitāte. Arī Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš atzīmēja, ka ir skaidri jāizvēlas prioritātes. Piemēram, ja uz kādu vietu ved septiņi ceļi, jāvērtē, kuru izmanto visvairāk, tas arī būs prioritāte, un tieši tajā ceļā ir jāiegulda investīcijas. 

Savukārt Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens norādīja, ka pēc trim, četriem gadiem visticamāk finansējums ceļiem nebūs mazāks kā šobrīd, bet nākamie divi gadi ir jāizmanto, lai definētu kādi ceļi būs prioritāri, jānodarbojas ar plānošanu. Šis būs īstais laiks, lai noteiktu, kādi ceļi būs vajadzīgi un kādi ne. Ir jāpārskata ceļu karte un jāredz skaidri kritēriji, pēc kā mēs izvēlamies atjaunot ceļus un būvēt ceļu infrastruktūru,” atzīmēja A. Ašeradens.

Visi diskusijā iesaistītie atzina, ka reformas ceļu nozarē ir saistāmas ar gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu, kas varētu mainīt pašvaldību spēkus un samērus.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce piekrita, ka daļu ceļu varētu nodot īpašumā pašvaldībām, kas reformas rezultātā būtu kļuvušas spēcīgākas, jo šobrīd tās ir pārāk dažādas un ar pārāk atšķirīgu kompetenci un spēju piedāvāt risinājumus. Pēc viņa teiktā, Latvijā kopējais ceļu tīkls ir par lielu, svarīgs ir jautājums, kā pieņemt lēmumu par to, kuros ceļos primāri ir jāveic investīcijas un kurus ceļus uzturēt mazāk. Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes loceklis,

Lauku uzņēmējdarbības padomes priekšsēdētājs Edgars Zalāns bilda, ka reformas mērķis ir dot labākas pārvaldības potenciālu. Tomēr lielākas pašvaldības negarantē labu pārvaldību. “Trīs vaļi uz kuriem balstās attīstība ir pārvaldība, cilvēkresursi un infrastruktūra, ja kāds atpaliek, mehānisms nestrādā. Latvijā patlaban lielākā problēma ir tieši cilvēkresursi,” piebilda E. Zalāns.

Konference 5.aprīlī Jurmalā pulcēja vairāk nekā  300 dalībniekus: ceļu inženierus, projektētājus, būvniecības uzņēmumu un pašvaldību, kā arī valsts pārvaldes un ārvalstu ceļu administrāciju pārstāvjus. Ceļu nozares konference ir ikgadējs pasākums, ko rīko VAS Latvijas Valsts ceļi.

 
Visi komentāri
 
Freijers 10.aprīlis 2019 10:53
4 1 Atbildēt

Tad turpmākos divos gados nevienu eiro nevajag tērēt kādiem radarizācijas prožektiem vai līdzvērtīgai naudas izsviešanai pirms nav nodrošināts adekvāts finansējums un tā izlietojums ceļu infrastruktūrai !

Mūžīgā runāšana par ceļu km garumu ir bulšits, jo nekad netiek runāts par ceļu noslodzi tādā kontekstā (jo tad nebūtu tādi porno, kā Rīgas apvedceļa 1 josla katrā virzienā), kā arī par to, kā nodrošinās, lai ceļi ir mazāk, bet tajos nav grants posmu, ko tieši nodot pašvaldībām un ko varbūt piemēram LVM (kuri savus ceļus apsaimnieko itin labi).

Pļurkt 10.aprīlis 2019 11:01
3 0 Atbildēt

Kā var nesolīt!!!

Ha ha ha

650 10.aprīlis 2019 12:20
0 0 Atbildēt

Šitas atgādina situāciju pirms gadiem edak 27ņiem, kad kolorīta un daudzskaitlīga ļaužu grupa iebiedēto garāmgājēju acupriekšā savas lietas "apspriest" netraucēti pulcējās uz mūku ielas stāvlaukumā pie dz-ceļa tilta iepretim tagadējai nacionālās Gaismas nesējiestādei. Kā redzams, pa 27g ielas stāvoklī dižu izmaiņu nav, tik Apspriedes norit siltākās vietās ar mīkstākām ērtībām, ieskaitot oficiālu ap- un at-skaņošanu pa visām iespējamajām vietnēm, blogiem un portāliem, ārpuszemes orbītu ieskaitot.

wons 11.aprīlis 2019 13:45
0 0 Atbildēt

Kā teicis jaunais satiksmes ministrs arī skolotājiem un mediķiem nauda vajadzīga! Kādi ceļi! Aizmirstiet.

Tavs komentārs
 
 

Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Vācijas autotirgus 1.ceturksnī – pieprasījums pēc e-auto auto nokrities, pēc hibrīdiem – audzis

KBA (federālās motorizēto transportlīdzekļu aģentūras) apkopotie dati liecina, ka arī trīs mēnešu griezumā pieprasījuma kritums pēc elektroautomobiļiem ir gana iespaidīgs. Lasīt vairāk

 

No 45 750 eiro - Toyota sākusi jaunā GR Yaris iepriekšpārdošanu

Ir sākusies jaunā Toyota GR Yaris iepriekšpārdošana, un tā cenas ir no 45 750 eiro. TOYOTA GAZOO Racing rallija programmā dzimušais un sacīkstēs rūdītais hečbeks debitēja pirms trim gadiem, bet pēc modernizācijas tas ir ieguvis dažādus dizainiskos, tehniskos un konstruktīvos uzlabojumus, kas braukšanu pacels jaunā līmenī. Lasīt vairāk

 

Šajā pavasarī 11 Latvijas pilsētās atgriežas vides akcija "Dod riepām otru dzīvi" 9

Ar pavasara un siltā laika tuvošanos tiek aktualizēti auto īpašnieku jautājumi – kur likt vecās riepas un kas ir videi draudzīgākais veids, kā tās utilizēt? Lasīt vairāk

 

“Eurofighter” iznīcinātāji bāzējas Latvijā (+ VIDEO) 3

Pieci Vācijas “Eirofighter” iznīcinātāji, katrs 100 miljonu eiro vērtībā, un vairāki simti karavīru NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijā līdz šā gada nogalei bāzēsies Latvijas gaisa spēku bāzē Lielvārdē. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti