Lai iegādātos jaunas riepas automašīnai, Latvijas auto īpašniekam maciņš drīz būs jāatver plašāk - stājoties spēkā antidempinga nodoklim, Ķīnas riepas vairs nebūs nopērkamas budžeta cenu līmenī.
Cenas, iespējams, palielināsies arī citu valstu ražotām riepām, bet lielākais izaicinājums varētu būt “pelēkie uzņēmēji”, kas varētu censties Ķīnas riepas ievest valstī caur mūsu austrumu kaimiņvalstīm, stāsta Inter Cars Latvija riepu segmenta vadītājs Arnis Dubrovskis.
Jau 2025. gadā Eiropas Komisija sāka gatavot antidempinga procedūras Ķīnā ražotām riepām, kas tiek ievestas tirdzniecībai Eiropā. Oficiāli šī procedūra sākās pagājušā gada maijā, taču realitātē jaunais antidempinga nodoklis Ķīnā ražotām riepām varētu tikt ieviests šā gada jūlijā, iespējams, ar trīs mēnešus atpakaļejošu likumisku spēku. Patlaban īstas skaidrības un oficiālas informācijas par “antidempinga nodokļa” ieviešanas konkrētu datumu vēl nav, taču paredzams, ka agrāk vai vēlāk šāds nodoklis tiks ieviests.
Patlaban riepu cenas jau augušas
“Kad antidempinga nodokli ieviesīs – noteikti varēs izjust cenu kāpumu. Pirmkārt, dārgāk maksās pašas Ķīnā ražotās riepas,” stāsta eksperts A. Dubrovskis. Viņš norāda, ka izmaiņas tirgū ar to vien nebeigsies.
Nodoklis tieši ietekmēs tikai Ķīnas riepas, bet pārējo tirgus dalībnieku uzvedība nav 100% prognozējama, norāda Inter Cars Latvija riepu segmenta vadītājs. “Ja šobrīd Eiropas ražotāju peļņa krīt Ķīnas lēto produktu ietekmē, bet pēc antidempinga nodokļa ieviešanas Ķīnas riepas kļūs par trešdaļu dārgākas, eiropiešiem var rasties vēlme atgūt zaudēto peļņas daļu un palielināt arī savas cenas,” spriež A. Dubrovskis.
“Vai Latvijas pircējs gribēs pirkt Ķīnas riepas par Eiropas budžeta riepu cenu? Domāju, ka atbilde ir “nē”. Tāpat jautājums ir - ko darīs Eiropas riepu ražotāji, ieraugot, ka Ķīnas riepas ir vienā cenu līmenī ar viņu ražotajām riepām… Ļoti iespējams, eiropieši paaugstinās cenas, bet kopumā divu trīs gadu laikā Ķīnas ražotnes, kas fokusējas uz Eiropas tirgu, tiks pārceltas ārpus Ķīnas, un sadārdzinājums līdz ar to būs neliels,” skaidro eksperts.
Eksperts skaidro, - patlaban cenu pieaugums riepām jau ir 3-5%, taču prognozes ilgtermiņā veikt nav iespējams. “Konflikts Irānā un naftas cenu eksplozija atstās ietekmi uz pilnīgi visu riepu ražotāju izmaksām un arī produktu cenām. Piemēram, kaučuka ražošanā tiek izmantoti naftas produktu pārpalikumi,” skaidro Inter Cars Latvija pārstāvis.
Latvijā dominējošais izvēles faktors – cena
Patlaban Latvijas riepu tirgu varētu iedalīt četros segmentos – premium, vidus, ekonomiskajā un budžeta segmentā. “Šobrīd nav pieejami publiski, oficiāli dati, kas tieši parādītu, cik procentus no Latvijā pārdotajām riepām veido Ķīnas izcelsmes riepas, un cik – citu valstu ražojumi. Taču budžeta riepu segments ir dominējošs Latvijā – tas aizņem aptuveni 60% no kopējās tirgus daļas,” stāsta A. Dubrovskis.
“Pircēju gaume un vajadzības dažādās Eiropas valstīs atšķiras - pat mazo Baltijas valstu vidū - tomēr lielā mērā budžeta segments ir dominējošais Latvijā un Baltijā. Vācijas un Francijas tirgus segmentācija būs atšķirīga, bet, viennozīmīgi, arī šajās valstīs triumfē Ķīnas riepas. Eiropas valstīs, kur nav tik bargas ziemas, ir labāki ceļi, lielāki atļautie ātrumi uz ceļiem un nobrauktie attālumi, pircēju svaru kauss nosliecas labāku, nereti arī dārgāku, riepu virzienā. Latvijas riepu tirgū pircējiem cena ir tomēr svarīgs faktors,” stāsta A. Dubrovskis.
“Latvijas vidējais autovadītajs ir ļoti interesants “kustonis”! Pavērojiet ar kādām riepām bieži brauc Porsche, BMW, Tesla un citas automašīnas, kuru cena ir ap 70 tūkstoši eiro - daudzi “apāvuši” savus lepnos limuzīnus ar vislētākajām Ķīnas riepām. Secinājums – naudas pietika luksusa automašīnai, bet premium riepām – vairs nē,” stāsta eksperts.
Vai varētu uzdarboties “pelēkie uzņēmēji”?
Inter Cars Latvija riepu segmenta vadītājs norāda – vislētāko, budžeta riepu meklētāji un pircēji vienmēr būs, šī niša neizmirs. “Kādi ir varianti, kur interesentam ņemt lētās riepas – pirkt lietotas, iegādāties atjaunotas riepas (šis segments bija gandrīz izzudis) vai arī izmantot “pelēkā” tirgus pakalpojumus?” norāda A. Dubrovskis.
Piemēram, antidempinga nodoklis un sadārdzinājums attieksies tikai uz Eiropas Savienības valstīm, un šeit kārdinājums varētu parādīties “pelēkajiem uzņēmējiem”. “Te varētu parādīties papildus darbs mūsu valsts Robežsardzei un Valsts ieņēmumu dienestam, lai sekotu līdzi, ka lētās Ķīnas riepas netiek iepirktas austrumu kaimiņu zemēs, un tad ievestas Eiropas tirgū, izvairoties no ievedmuitas, antidempinga nodokļa, pievienotās vērtības nodokļa un dabas resursu nodokļa,” stāsta A. Dubrovskis.
Ķīnas dominance tirgū mazinās vien šķietami
Jau kopš pirmajiem Eiropas soļiem antidempinga nodokļa virzienā Ķīnas ražotāji ir sākuši masveidā pārnest ražošanu uz kaimiņvalstīm -Vjetnamu, Kambodžu, Taizemi, kā arī atvērt ražotnes Eiropā (piemēram, Serbjā) vai Ziemeļāfrikā. Tātad Ķīnas dominance riepu tirgū mazinās, citu valstu īpatsvars budžeta riepu segmentā viennozīmīgi pieaug, bet tas ir šķietami, jo īpašnieki (patiesā labuma guvēji) ir un paliek ķīnieši.
Un kad ieviesīs virspeļņas nodokli Eiropas riepām?