Valsts kontrole brīdina par elektroauto uzlādes tīkla negatīvo ietekmi uz valsts budžetu 23

Valsts kontrolē aģentūrai LETA stāstīja, ka 2018.gada finanšu revīziju redzeslokā tika iekļauti elektroauto uzlādes infrastruktūras nodrošināšanas pasākumi, kam no valsts budžeta jau iztērēti 3,5 miljoni eiro.

2016.gadā Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) uzsāka īstenot Eiropas Savienības (ES) projektu "Elektroauto uzlādes infrastruktūras izveidošana", kura ietvaros līdz 2021.gadam Latvijā plānots uzstādīt 139 elektroauto ātrās uzlādes stacijas, no kurām 70 uzsāka darboties 2018.gada jūlijā. No projekta sākuma līdz 2018.gada beigām elektroauto uzlādes tīkla izveidei ir izlietoti 3,3 miljoni eiro, bet elektroauto uzlādes tīkla uzturēšanas izmaksu segšanai CSDD no valsts budžeta 2018.gadā saņēma gandrīz 188 000 eiro.

Valsts kontrole pēc revīzijas atzīst, ka elektroauto uzlādes tīkla darbības rezultāti pirmajos sešos mēnešos norāda uz risku, ka bez papildu atbalsta pasākumiem elektroauto izmantošanas veicināšanai un elektroauto lietotāju paradumu maiņai izveidotās infrastruktūras uzturēšana ilgtermiņā valsts budžetam var izmaksāt dārgāk, nekā sākotnēji prognozēts, tādējādi ilgtermiņā radot būtisku slogu valsts budžetam.

Valsts kontrole aprēķinājusi, ka 2018.gadā vienas elektroauto uzlādes stacijas fiksētās izmaksas bija vidēji 2837,67 eiro un vienas elektroauto uzlādes izmaksas bija 29,32 eiro, no kuriem 26,43 eiro jeb 90% tiek finansētas no valsts budžeta. "Šo salīdzinoši augsto elektroauto uzlādes pakalpojuma pašizmaksu galvenokārt ietekmē Latvijā mazais reģistrēto elektroauto skaits un fakts, ka tikai aptuveni 12% no visām uzlādēm tiek veiktas elektroauto uzlādes staciju tīklā," skaidroja revīzijas iestādē.

Pēc Valsts kontroles teiktā, šāda situācija izveidojusies tāpēc, ka absolūtais vairākums elektroauto vadītāju uzlādei izvēlas vietas, kas atbilst viņu ikdienas ritmam un paradumiem, nevis projekta ietvaros uz "TEN-T" ceļiem un lielākajās apdzīvotajās vietās izveidotajās elektroauto uzlādes stacijās.

"Pamatā tas notiek mājās, pie iestādēm vai iepirkšanās centriem, kur jāpavada laiks, nevis dīkstāvē jāgaida, kad auto uzlādēsies. Līdz ar to veidojas augstas elektroauto uzlādes staciju dīkstāves izmaksas, jo uzturēšanas izmaksas ir jāsedz neatkarīgi no tā, vai uzlādes stacijas tiek izmantotas," norādīja Valsts kontrolē.

Eiropas valstīs elektroauto izmantošanas veicināšanai tiek sniegti dažādi valsts un pašvaldību finansēti atbalsta pasākumi. Izplatītākie ir tie, kas padara lētāku elektroauto iegādi vai sniedz elektroauto lietotājiem priekšrocības pilsētu infrastruktūras lietošanā.

"Lai gan Latvijā elektroauto vēl nav ļoti izplatīti - 2018.gada beigās bija reģistrēti vien 460 šādi auto, arī mūsu valstī elektroauto lietotājiem ir pieejamas atsevišķas priekšrocības, salīdzinot ar iekšdedzes dzinēju automobiļu lietotājiem. Piemēram, bezmaksas autostāvvietas, sabiedriskā transporta joslu izmantošana un nodokļu atlaides, iegādājoties un lietojot elektroauto," pauda Valsts kontrolē.