Braukšanas laikā lielākās bažas autobraucējiem rada slikti laika apstākļi (36%) un iekļūšana nelaimes gadījumos (31%), liecina Gjensidige Latvija veiktā pētījuma dati.
Gjensidige Latvija Transportlīdzekļu atlīdzības grupas vadītājs Dāvids Lēvalds atzīst, ka visbiežāk autovadītāju negadījumi saistīti ar laikapstākļiem un situācijai neatbilstoša ātruma izvēli, kā arī CSN neievērošanu un uzmanības trūkumu. Pētījums arī ļauj secināt, ka atrodoties pie stūres, autovadītāji sliecas vairāk uztraukties par mantisko zaudējumu nekā iespējamo kaitējumu veselībai un dzīvībai.
Lai noskaidrotu autovadītāju biežāk sastopamās raizes, atrodoties ceļu satiksmē, Gjensidige Latvija veica pētījumu, aptaujājot vairāk nekā pusotru tūkstoti Latvijas iedzīvotāju. Autovadītāji par galvenajām bažām, atrodoties ceļu satiksmē norāda sliktus laikapstākļus un tā dēļ apgrūtināto braukšanu. Par vienlīdz svarīgu risku to atzīmē autovadītāji visās vecuma kategorijās no 18 līdz 64 gadu vecumam.
“Laika apstākļi pamatoti vienmēr ir un būs viens no galvenajiem avārijas iemesliem. Ziemā un agrā pavasarī bīstams ir apledojums un sniegputeņi, bet vasarā un rudenī – lietusgāzes, spilgta saule. Tāpat arī migla, kas nav reta parādība mūsu platuma grādos. Šādos apstākļos aicinām autovadītājus izvēlēties atbilstošu ātrumu, neskatoties uz to, ka atļautais ātrums varētu būt lielāks, kā arī būt saprotošiem vienam pret otru, jo spēkrati uz autoceļiem ir dažādi – ne visiem ir jaunākās paaudzes drošības sistēmas un izcilas bremzes. Svarīgākais ir atcerēties, ka transportlīdzekli vada cilvēks un cilvēka dzīvība ir jāvērtē augstāk par, piemēram, nokavētu tikšanos,” uzsver Dāvids Lēvalds.
Autobraucēju bažas veido arī auto tehniskais stāvoklis un bojājumi. Sliktā seguma dēļ pēdējā gada laikā ir palielinājies auto bojājumu skaits. “Autobraucēji, protams, nevar ietekmēt ceļa stāvokli, taču var mainīt ierastos braukšanas paradumus un koncentrēt savu uzmanību tikai vienam - braukšanai,” skaidro D. Lēvalds.
Populārākās autovadītāju raizes esot uz ceļa pārsvarā saistītas ar tehniskām problēmām - iekļūšana negadījumā (31%), auto saplīšana (25%), dažādu bojājumu iegūšana (23%), avārijas izraisīšana, taču iespēju tikt ievainotam ceļu satiksmē kā potenciālu risku uzskata vien 10% autovadītāju. Visvairāk šo risku izjūt jaunie autovadītāji vecumā no 20 līdz 24 gadiem, taču mazāk par to uztraucas gados vecāki autovadītāji.
Dāvids Lēvalds skaidro, ka nereti cilvēku vairāk satrauc remonta izdevumi, nevis paša vai pasažieru veselība. “Gan mantu, gan veselību, protams var apdrošināt, taču atgriezt dzīvē var tikai bojātu mantu. Mūsu pieredzē, par laimi, lielākoties negadījumi notiek bez vadītāja vai pasažieru traumām, taču, ir arī ļoti traģiski piemēri,” atgādina D. Lēvalds
Salīdzinājumā ar Lietuvas (13%) un Igaunijas (16%) autovadītājiem, latvieši vairāk uztraucas par iespējamiem auto bojājumiem - skrāpējumiem, riepu u.c. bojājumiem.
“Pastāv uzskats, ka mūsu tuvākajiem kaimiņiem ir labāki autoceļi un tāpēc satiksmes negadījumos ir mazāk bojāgājušo. Iespējams, daļa taisnības šajā apgalvojumā ir, bet tas nebūt nav vienīgais iemesls. Lielākā problēma ir braukšanas kultūra, paradumi pie stūres, kas būtu jāizvērtē katram no mums. Biežākie smago avāriju cēloņi nav autoceļu stāvoklis, bet gan vadītāju nevērība, rupji CSN pārkāpumi, kā arī nogurums pie stūres. Šī gada pirmajā ceturksnī uz mūsu autoceļiem ir gājušas bojā 29 personas un 795 ievainotas (2018.gada 1.ceturksnī – 28 un 873)*. Tas liek aizdomāties,” uzsver Gjensidige Latvija eksperts.
