Satiksmes intensitāte uz valsts galvenajiem autoceļiem ārkārtas stāvokļa kritusies teju par trešdaļu 5

 

Foto: iAuto.lv

20.aprīlis 2020 15:40

COVID-19 izplatības ierobežošanai izsludinātā ārkārtas stāvokļa laikā periodā no 15. marta līdz 14. aprīlim vidējā diennakts satiksmes intensitāte uz valsts galvenajiem autoceļiem ir bijusi vidēji par 26 % mazāka nekā tādā pašā laika periodā pērn. Vieglā transporta intensitātes samazinājums šajā periodā ir bijis 29 %, bet kravas transporta – 14 %.

Attiecībā pret 2019. gadu vislielākais satiksmes intensitātes kritums par 91 % ir bijis uz Jelgavas šosejas (A8) posmā Eleja–Lietuvas robeža un 48 % intensitātes kritums uz Bauskas šosejas (A7) posmā no Bauskas līdz Lietuvas robežai Grenctālē. Vieglā transporta intensitātes samazinājums uz abiem ceļiem ir attiecīgi 92 % un 85 %. Savukārt kravas transporta intensitātes kritums uz Elejas ceļa ir 89 %, bet uz Jelgavas šosejas posmā no Jelgavas līdz Olainei – 32 %. Kā zināms, uz robežas ar Lietuvu ir atjaunota robežkontrole. Par 46 % vidējā diennakts satiksmes intensitāte ir kritusies uz Tallinas šosejas (A1) posmā no Ainažiem līdz Igaunijas robežai un par 45 % uz Valmieras šosejas (A3) posmā no Strenčiem līdz Valkai. Arī uz Igaunijas robežas ir atjaunota robežkontrole.  

Vismazākais satiksmes intensitātes kritums attiecībā pret 2019. gada pavasari ir uz Tallinas šosejas pie Ādažiem. Tur intensitāte ir samazinājusies vien par septiņiem procentiem. Arī vismazākais vieglā transporta intensitātes kritums ir šajā pat posmā, un tie ir seši procenti. Turpretī kravas transporta vidējā diennakts satiksmes intensitāte uz Liepājas šosejas (A9) uzrāda pretēju tendenci – posmos no Kaķeniekiem līdz Anneniekiem un no Saldus līdz Pampāļu pagriezienam tā ir pieaugusi par diviem procentiem.  

Satiksmes intensitātes izmaiņas uz galvenajiem valsts autoceļiem līdz šim ierasti ir bijušas salīdzināmas ar valsts ekonomikas attīstības tendencēm (sk. grafiku pielikumā). Vidējā diennakts satiksmes intensitāte valsts galveno autoceļu tīklā 2019. gadā bija pieaugusi par 5 %, salīdzinot ar 2018. gadu, un bija 6 525 transporta vienības diennaktī uz ceļa kilometru. Kopš 2011. gada satiksmes intensitāte ik gadu ir turpinājusi pastāvīgi augt un pērn sasniedza visaugstākos rādītājus pēdējo 10 gadu laikā.

Visblīvākā satiksme 2019. gadā bija uz valsts autoceļiem Pierīgā: uz Rīgas apvedceļa A4 (Baltezers–Saulkalne) – 12 222 un uz Rīgas apvedceļa A5 (Salaspils–Babīte) – 14 246 autotransporta vienības vidēji diennaktī uz ceļa kilometru. 2019. gadā vislielākais satiksmes intensitātes pieaugums par 23,9 % bija  uz Rīgas apvedceļa Baltezers–Saulkalne (A4) posmā no krustojuma ar autoceļu Rīga–Ērgļi (P4) līdz krustojumam ar autoceļu Ulbroka–Ogre (P5). Par 16 % bija pieaugusi satiksmes intensitāte uz autoceļa Liepāja–Lietuvas robeža (Rucava) (A11).

Informācija par satiksmes intensitāti uz valsts galvenajiem autoceļiem iegūta, apkopojot VAS Latvijas Valsts ceļi pastāvīgo satiksmes uzskaites punktu datus.

 
Visi komentāri
 
taaneko 20.aprīlis 2020 21:22
3 2 Atbildēt

Man ir liela aizdoma, ka apzinīgākie mājāssēdētāji ir arī tizlākie un nemākulīgākie autovadītāji. Ceļi un ielas ir kļuvušas izbraucamas, baudz mazāk novērojami neapdomīgi un stulbi izgājieni. Un vēl tās degvielas cenas, kas izrādās ir tādas lai daži labi varētu īstenot savas ambīcijas un galīgi nav saistītas ar patiesajām izmaksām.

Un zinat ko?! Pie šāda efekta esmu par to lai vīruss plosītu pasauli vēl ilgi.

taaneko 20.aprīlis 2020 21:40
0 0 Atbildēt

Atvainojos par drukas kļūdām rakstot mobilajā telefonā.

Domāts bija- ceļi un ielas izbraucami daudz labāk...

eidis 20.aprīlis 2020 21:42
1 0 Atbildēt

Jeb tas ir jautājums pilsētplanotājiem: Ja tikai 30% samazinājums dod šādu efektu, tad kāpēc nepielikt rociņas lai nedaudz palielinātu caurlaidību? Efekts būtu grandiozs.

Pļurkt 21.aprīlis 2020 8:09
0 0 Atbildēt

1. Efekts būtu vēl grandiozāks, ja tos ceļus un ielas uzartu, tā ka pabraukt nav iespējams!!!!!

2. Savā laikā tika nojaukta pusParīze un pusLondona, pārvietotas kapsētas, lai paplašinātu ielas = ja ļoti grib tad var visu!

taaneko 21.aprīlis 2020 10:24
0 0 Atbildēt

Nevajag neko art. Pietiek ar niecīgu bacili. Un starppilsētu ceļi? Daudzi jau tāpat kā uzarti.

Tavs komentārs
 
 

Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Krievijas autotirgus “ķīnizācija”

Krievijas automobiļu tirgu pārņem Ķīnas autobūve, Krievijas ražotāji nespēj konkurēt ar lielā Austrumu kaimiņa piedāvājumu. Lasīt vairāk

 

TV AUTO ZIŅAS TESTĒ: Visu laiku labākais VW Passat? (+VIDEO) 13

Jaunais Volkswagen Passat bija un ir gada gaidītākais D segmenta modelis, kas turpmāk būs tikai universāļa izpildījumā. Pats galvenais, ka jaunais Passat būs ļoti “gardi” aprīkots un tas lieliski brauks. Lasīt vairāk

 

TV AUTO ZIŅAS TESTĒ: Izmēģinām jauno Toyota C-HR PHEV (+VIDEO) 1

Jaunais Toyota C-HR ir lielāks, greznāks un jaudīgāks par iepriekšējo, turklāt tagad tam ir arī lādējamā hibrīda versija. TV Autoziņām bija izdevība iepazīties ar šo C-HR modeli testa braucienos Francijā. Lasīt vairāk

 

Šis hibrīds nav tas hibrīds. Kā atšķiras elektrificētie auto? (+VIDEO) 2

Daudzzīmolu auto dīleris Autohalle tagad saucas Auto Bassadone. Šoreiz sadarbībā ar AB servisa tehnisko speciālistu Edgaru Lulli salīdzināsim trīs veidu pašuzlādes hibrīdus - Opel mikrohibrīdu, Alfa Romeo vieglo jeb mild hybrid kā arī pavisam īstu Hyundai pašuzlādes hibrīdu. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti