Lai sasniegtu Eiropas Savienības (ES) mērķus elektromobilitātes attīstībā, Latvijā ir strauji jāveicina elektrouzlādes infrastruktūras izveide, un tas nebūs iespējams bez valsts atbalsta, kā arī liela nozīme ir Eiropas fondiem, AS "Sadales tīkls" organizētajā diskusijā "Uzlādes tīkls savieno Latviju" secināja jomas eksperti un pašvaldību pārstāvji.
Diskusijas dalībnieki arī uzsvēra - lai attīstītu plašu uzlādes tīklu, ir ļoti būtiska efektīva sadarbība starp valsti, pašvaldībām, elektroenerģijas tirgotājiem un "Sadales tīklu" kā elektrības pieslēgumu ierīkotāju.
"Sadales tīkla" pārstāvji aģentūrai LETA atzīmēja, ka sabiedrības pieprasījums un Eiropas zaļais kurss arī Latvijai liek arvien aktīvāk domāt par elektromobilitātes attīstību, un tās veicināšana iekļauta arī Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.-2030.gadam. Zaļā kursa mērķu sasniegšanai līdz 2025.gadam Eiropā būs jāizveido miljons elektrouzlādes staciju, kas apkalpos aptuveni 13 miljonus elektroauto.
Diskusijā eksperti atzina, ka nepieciešamās infrastruktūras izveide un attīstība Latvijā ir izaicinājums, jo tas ir dārgs un laikietilpīgs process, un šobrīd tas primāri gulstas uz pašvaldību pleciem.
"Alternatīvas fosilajai degvielai ir ne tikai elektrība, bet arī, piemēram, ūdeņradis un metāns, taču elektroenerģija ir vienīgā šī brīža un tuvāko desmitgažu reālā izvēle, ja skatāmies no tehnoloģiskās gatavības un izmaksu viedokļa. Runājot par uzlādes tīkla attīstību, būtiski ņemt vērā, ka ātrs vai vidēji ātrs uzlādes punkts nav vienkārši pilsētvidē izvietota "rozete", tā izbūve pieprasa specifiskas iekārtas un atbilstoša sprieguma nodrošināšanu, un viena šāda punkta izbūve vidēji izmaksā vairākus desmitus tūkstošus eiro," skaidroja "Sadales tīkla" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.
Savukārt Ekonomikas ministrijas Enerģijas tirgus un infrastruktūras departamenta direktors Edijs Šaicāns norādīja, ka šobrīd transporta nozarē arvien pieaug no fosilajiem resursiem ražotās degvielas patēriņš, tikmēr atjaunojamo resursu izmantojums nozarē ir nebūtisks. "Jāteic, ka sadales sistēmas operatoram būs būtiska loma zaļā kursa ieviešanā un tam būs jāiznes šī enerģētikas nozares transformācija uz saviem pleciem - mēs gribam attīstīt viedu elektrotīkla infrastruktūru, kas dotu iespēju veidot plašu un ilgtspējīgu elektrouzlādes tīklu. Ceram, ka tam būs pieejams arī Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums," viņš sacīja.
Vienlaikus Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības un sadarbības jautājumos Gunārs Ansiņš minēja, ka pašvaldības mērķis ir maksimāli samazināt automobiļu skaitu pilsētā un investēt ērta, moderna sabiedriskā transporta attīstībā. "Ja runājam par elektromobilitāti, privātos e-auto iedzīvotājiem būtu jārada iespēja lādēt mājās un uzņēmumos, savukārt pilsētas viesiem - publiskās vietās. Tāpēc būtu nepieciešams finansiāls atbalsts uzlādes infrastruktūras un staciju izbūvei daudzdzīvokļu māju pagalmos un publiskās teritorijās. Manuprāt, Latvijas valsts šo pozīciju varētu aizstāvēt arī Briselē," viņš teica.
"Sadales tīkla" pārstāvji atzīmēja, ka vajadzību pēc plaša elektrouzlādes tīkla diktē ne vien nepieciešamība sasniegt Latvijai saistošos ES klimatneitralitātes mērķus, kas paredz līdz 2050.gadam par 90% samazināt kopējo transporta radīto emisiju apmēru, bet arī strauji augošais iedzīvotāju pieprasījums pēc elektromobiļiem.
Pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) datiem, Latvijā reģistrēto elektroauto skaits pēdējo piecu gadu laikā ir četrkāršojies. Eiropas Elektromobilitātes asociācija prognozē, ka 2030.gadā 50% globālā auto tirgus veidos elektroauto.
"Sadales tīkla" pārstāvji atzina, ka kopumā valsts elektroapgādes infrastruktūra ir gatava elektromobiļu apjoma pieaugumam, un, domājot par elektromobilitātes attīstību nākotnē, paralēli notiek arī elektrotīkla modernizācijas darbi.
Nevis valsts, bet nodokļu maksātāju. Valstij nav naudas. Tā ir mūsu nauda.